Atveseļošanas plānā līdzekļus atvēl arī cīņai ar naudas atmazgāšanu

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas ekonomikas noturību, ir izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), no kura Latvijai indikatīvi varētu būt pieejams 1,963 miljardus eiro liels finansējums dotāciju formā, no kuriem 1,64 miljardi eiro ir garantēti, bet atlikusī piešķīruma daļa tiks aprēķināta 2023. gadā, balstoties uz ekonomisko situāciju ES dalībvalstīs, norādīts ANM plāna projektā.

Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro (37%), digitālajai transformācijai – 365,29 miljonus eiro (20%), nevienlīdzības mazināšanai – 370 miljonus eiro (20%), ekonomikas transformācijai un produktivitātei – 196 miljonus eiro (11%), veselības jomai – 181,5 miljonus eiro (10%), bet likuma varai – 37 miljonus eiro (2%).

Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem, kā arī ES Padomes rekomendācijām 2019. un 2020. gadam, viens no izaicinājumiem Latvijai – augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un zema kapacitāte nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā.

Apkaros ēnu ekonomiku

ANM likuma varas komponentes ietvaros tiesiskuma stiprināšanai un publiskās pārvaldes modernizācijai tiek paredzēti vairāki rīcības virzieni. 

Ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu uzņēmējdarbību, plānotas investīcijas, lai pabeigtu jau iesāktās reformas, kas stiprina analītisko kapacitāti un nodrošina pakalpojumu pieejamību.

Uzņēmējdarbības vides un ēnu ekonomikas apkarošanā par 17,285 miljoniem eiro Muitas dienestā paredzēts ieviest centralizētu un automatizētu attālināto skenēto datu analīzi. Savukārt par 4 miljoniem eiro plānots optimizēt nodokļu kontroļu un pārbaužu veidus, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī ierobežojot “aplokšņu algu” maksāšanu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas, tiesvedības procesu modernizācijas un preventīvo darbību īstenošanas reformu un investīciju virziena ietvaros plānotas investīcijas, papildinot un paplašinot jau iesākto darbību un reformu tvērumu.

Tiesiskuma un ekonomisko noziegumu izmeklēšanai plānots piešķirt 10 096 040 eiro.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un tiesvedības procesu modernizācijas virziens ietvers nelikumīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas inovāciju centra izveidi, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes reformu un  tiesnešu un prokuroru, tiesu darbinieku un prokuroru palīgu, kā arī specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides sistēmas reformu, izveidojot vienotu mācību centru.

Inovācijas centra cīņā ar naudas līdzekļu legalizāciju (anti-money laundering – AML) darbībai plānots piešķirt 1 474 010 eiro. Centra izveide uzlabos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanu, īstenojot datu analīzē un tipoloģijās balstītu nepārtrauktu zināšanu pārnesi no pētniecības uz finanšu izlūkošanu drošās publiskās un privātās partnerības platformas ietvaros.

Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai reģionos plānots atvēlēt 1 050 000 eiro, bet Justīcijas skolas izveidei, t. i., vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveidei, – 7 572 030 eiro.

Publiskās pārvaldes modernizācijas reformas ietvaros par 3 300 000 eiro plānots apstiprināt publiskās pārvaldes modernizācijas plānu, kā arī tiks izveidots publiskās pārvaldes kompetenču un pārkvalifikācijas ietvars.

Savukārt, lai nodrošinātu nevalstisko organizāciju darbību sabiedrības interešu uzraudzības jomā, tiks atvēlēti 2 318 960 eiro.

Veidos publisko iepirkumu reģistru

Uzmanība tiks pievērsta arī publiskajiem iepirkumiem. Lai paaugstinātu atklātību un mazinātu korupcijas iespējas līgumu izpildes fāzē, kurā ir vislielākā iespēja, pusēm vienojoties, nekontrolēti atkāpties no iepirkuma procedūrā iesniegtā piedāvājuma un līguma izpildes noteikumiem, paredzēta publisko iepirkumu reģistra izveide, nodrošinot publiski pieejamu un automatizētā datu analīzē izmantojamu informāciju par noslēgto iepirkuma līgumu faktisko izpildi (tostarp par faktiskajām izmaksām un faktiskajiem termiņiem).

Par AMN likuma varas sadaļu kritiski valdības sēdē izteicās ģenerālprokurors Juris Stukāns, informē aģentūra “Leta”. Latvijas iezīmētais finansējums no ES Atveseļošanas fonda diez vai palīdzēs apkarot ekonomiskos noziegumus, jo puse pasākumu, ar kuriem iecerēts mazināt ēnu ekonomiku un veicināt ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, nav saistīti ar izvirzīto mērķi, atzinis ģenerālprokurors.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns piekrīt J. Stukāna sacītajam, piebilstot, ka Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondam ir politiska izšķiršanās un daži Latvijas plānā ietvertie likumu varas stiprināšanas pasākumi bija liekami citās programmās.

LV portāls jau rakstīja, ka pērn 22. janvārī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) publiskotajā ziņojumā tika atzīts, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu. Neskatoties uz to, Latvijai tika saglabāts uzraudzības statuss.