Ziņojumā analizēts, kā Latvijai izdevies novērst “Moneyval” 2018. gada jūlija novērtēšanas ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas efektivitāti konstatētās tehniskās neatbilstības.
Pirms nepilniem diviem gadiem, analizējot 11 efektivitātes rādītājus, tikai vienā no tiem Latvijai tika piešķirts augsts vērtējums (“Starptautiskā sadarbība”). Pārējos desmit rādītājos tika konstatētas neatbilstības, divos (“Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētās finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai”) vērtējums bija zems – tika atklāta neefektīva rīcība patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
Ņemot vērā konstatētos trūkumus, “Moneyval” Latvijai noteica uzraudzības statusu. Vienkāršiem vārdiem sakot, tas nozīmē – ja īsā laikā netiek panākts būtisks progress neatbilstību novēršanā, īstenojot vairākas rekomendācijas normatīvā regulējuma sakārtošanā un pastāvošās sistēmas efektivitātes uzlabošanā, Latviju var iekļaut arī t. s. “pelēkajā sarakstā”, kurā ietvertas valstis ar konstatētiem stratēģiskiem trūkumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā.
Pagājušā gada decembrī “Moneyval” plenārsēdē izskatīja Latvijas tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām. “Šo rekomendāciju ieviešana katras valsts normatīvajā regulējumā veido stingru pamatu efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas šobrīd no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām 7 novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas,” ziņo Finanšu ministrija.
22. janvārī publiskotajā "Moneyval" ziņojumā atzīts, ka Latvija kopumā ir panākusi uzlabojumus, īstenojot “Moneyval” rekomendācijas tādās jomās kā mērķētas finanšu sankcijas saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu; mērķētās finanšu sankcijas saistībā ar masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu; bezpeļņas organizācijas; klientu padziļināta izpēte; noteiktu nefinanšu uzņēmumu un sabiedrību (DNFBP) padziļināta izpēte; finanšu institūciju regulēšana un uzraudzība; noteiktu nefinanšu uzņēmumu un sabiedrību (DNFBP) regulēšana un uzraudzība; skaidras naudas kurjeri; izdošana un citas starptautiskās sadarbības formas.
Komentējot "Moneyval" pozitīvo vērtējumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš neslēpa gandarījumu. Viņaprāt, tas skaidri parāda – “kapitālajam remontam” ir redzams rezultāts. "Tas ir skaidrs ārējais apliecinājums, ka finanšu sektora uzraudzības stiprināšanā esam gājuši pareizajā virzienā. Būtiski ir turpināt iesāktās reformas un ieviest “kapitālā remonta” laikā pieņemtos likumus, kas ir nemitīgs darbs. Valdība manā vadībā modrību nezaudēs, turpināsim uzsākto kursu,” uzsver K. Kariņš.
"“Moneyval” ziņojums apliecina, ka ar pieņemtajiem finanšu sektora likumu grozījumiem un papildu resursu piešķiršanu ir panākts ļoti labs normatīvais un sistēmiskais ietvars, lai turpmāk uzraugošās un kontrolējošās iestādes varētu sekmīgi un efektīvi cīnīties pret naudas atmazgāšanu Latvijā,” secina finanšu ministrs Jānis Reirs.
Vienlaikus Finanšu ministrija atgādina, ka izšķirīgais būs efektivitātes ziņojums, ko februārī izskatīs pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF plenārsesijā. “Moneyval” ir šīs organizācijas asociētais biedrs. Plenārsesijas laikā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu vai neiekļaušanu “pelēkajā sarakstā”.
