Eiropas Komisija norāda uz nepareizi pārņemtu “naudas atmazgāšanas” novēršanas regulējumu

Aprīļa beigās Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju, Īriju un Franciju, jo minētās valstis nepareizi transponējušas ceturto un piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanu (ceturtā NILL novēršanas direktīva, kas ir grozīta ar piekto NILL novēršanas direktīvu).

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis uzsver, ka Latvija ir saņēmusi EK paziņojumu par piektās NILL novēršanas direktīvas, ar ko groza ceturto NILL novēršanas direktīvu, nepareizu transponēšanu nacionālajā regulējumā.

Attiecīgās direktīvas nosacījumi ir transponēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL).

EK ir konstatējusi, ka Latvija nav pareizi transponējusi no piektās NILL novēršanas direktīvas, ar ko groza ceturto NILL novēršanas direktīvu, izrietošo nosacījumu par finanšu ziņu vākšanas vienības (Financial Intelligence Units – FIU) tiesībām apmainīties ar informāciju ar citu dalībvalstu FIU, neatkarīgi no saistīto predikatīvo nodarījumu veida un pat tad, ja informācijas apmaiņas laikā nav identificēts saistīto predikatīvo nodarījumu veids.

“Moneyval” trūkumus nekonstatēja

Piektās NILL novēršanas direktīvas, ar ko groza ceturto NILL novēršanas direktīvu, 57. pants noteic, ka atšķirības starp predikatīvu nodarījumu definīcijām valstu tiesību aktos nemazina FIU spēju sniegt palīdzību citai FIU un neierobežo informācijas apmaiņu, izplatīšanu un izmantošanu saskaņā ar piektās NILL novēršanas direktīvas, ar ko groza ceturto NILL novēršanas direktīvu, 53., 54. un 55. pantu.

Šobrīd NILLTPFNL 62. panta pirmā daļa paredz, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) drīkst pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi NILLTPFNL 50. panta pirmajā daļā un 51. pantā minētajiem pienākumiem.

FID sadarbojas ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas institūcijām ar terorismu un proliferāciju saistītu līdzekļu kustības kontroles jautājumos, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem un ja tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu (tai skaitā nodokļu jomā) novēršanai un atklāšanai, kas ir krimināli sodāmi Latvijā.

Latvijas tiesisko regulējumu attiecībā uz starptautisko sadarbību, tostarp FID veikto starptautisko sadarbību, 2019. gada decembrī novērtēja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja (“Moneyval”), atgādina A. Jarockis.

“Moneyval” secināja, ka tas lielākoties atbilst Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40. rekomendācijai, kas nosaka starptautiskos standartus attiecībā uz starptautisko sadarbību. Komiteja nekonstatēja trūkumus tiesiskajā ietvarā, kas regulē FID starptautisko sadarbību ar ārvalstu partneriem.

FM akcentē, ka arī 2018. gada jūlijā publicētajā Latvijas 5. kārtas novērtējuma ziņojumā starptautiskā sadarbība bija vienīgais rīcības virziens, kurā Latvija saņēma pozitīvu vērtējumu.

Plašāk par tēmu >>

Starptautisko sadarbību vērtē augstu

Saskaņā ar FID apkopotajiem datiem par tā īstenoto starptautisko sadarbību 2023. gadā dienests, pamatojoties uz ārvalstu konkrēto dienestu pieprasījumiem, sniedza 259, 2022. gadā – 298, bet 2021. gadā – 436 atbildes.

Atbilstoši FID aplēsēm par laikposmu no 2017. gada informācijas sniegšana atteikta mazāk nekā 15 gadījumos.

Attiecīgajā periodā FID nav saņēmis atbildes no ārvalstu dienestiem uz aptuveni 370 pieprasījumiem.

FID regulāri veic ārvalstu FID, ciešāko sadarbības partneru aptauju, lai noskaidrotu FID starptautiskās sadarbības novērtējumu.

Apkopojot atbildes no ārvalstu FID par 2023. gadu, secināms, ka ārvalstu dienesti sadarbību ar FID novērtē teicami – ar 9,56 ballēm no 10 –, norāda FID Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Jaundāldere, akcentējot, ka FID starptautiskā sadarbība tiek augstu vērtēta.

A. Jarockis atklāj, ka šobrīd Latvijas atbildīgās institūcijas rūpīgi vērtē EK paziņojumā konstatēto, proti, vai ir pareizi transponētas attiecīgās piektās NILL novēršanas direktīvas, ar ko groza ceturto NILL novēršanas direktīvu, normas.

Latvijai jāsniedz atbilde EK divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.