Lūgumrakstu iesniedzēju skaits – no viena cilvēka līdz 2,5 miljoniem
Lūgumrakstu skartie jautājumi un problēmas mērogi ir ļoti dažādi. Piemēram, 2012.gada februārī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā tika iesniegta petīcija ar lūgumu neatbalstīt Tirdzniecības līgumu par viltošanas novēršanu jeb ACTA.1 Anti-ACTA ir līdz šim plašāko rezonansi guvušais lūgumraksts Eiropas Savienības mērogā – to parakstīja ap 2,5 miljoni iedzīvotāju.
Šī ir vienīgā tāda mēroga petīcija, kas piesaistīja tik lielu sabiedrības interesi. Līguma ratifikācijas gadījumā tiktu ieviesti stingrāki intelektuālā īpašuma aizsardzības mehānismi, kas cita starpā paredzēja interneta lietotāju darbību izsekošanas un privātuma ierobežošanas pasākumus. Nepilnus piecus mēnešus vēlāk – 4.jūlijā – Eiropas Parlaments pretrunīgi vērtēto dokumentu noraidīja un lūgumraksta iesniedzēji varēja svinēt uzvaru.
"Tik plašu atbalstu un rezonansi citas petīcijas nesasniedz, jo pārsvarā attiecas nevis uz starptautiskiem un globāliem jautājumiem, bet gan uz konkrētu problēmu kādā no ES dalībvalstīm. Tāpēc nereti lūgumraksts ir ļoti nozīmīgs vienas valsts līmenī," rezumē Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Viņa ir vienīgā Latvijas pārstāve, kas pastāvīgi darbojas Lūgumrakstu komitejā kopš 2009.gada.
Taču tas nebūt nenozīmē, ka savu interešu aizstāvībai nepieciešams panākt tūkstošiem līdzīgi domājošo atbalsts. Lūgumrakstu var iesniegt ikviens:
- Eiropas Savienības pilsonis;
- Eiropas Savienības dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs;
- juridiska persona (uzņēmums vai biedrība), kuras galvenā mītne atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī.
Lūgumrakstu komitejas mērķis ir reaģēt uz visiem lūgumrakstiem un nodrošināt to leģitīmo jautājumu izskatīšanu ārpustiesas kārtībā, protams, ja tie attiecas uz ES darbības jomu.
Sagatavojot lūgumrakstu, jāatsaucas uz normatīvo aktu regulējumu
Katru saņemto lūgumrakstu izskata EP Lūgumrakstu sekretariāts, kas lemj, vai to pieņemt tālākai izskatīšanai.
Sekretariāts izvērtē, vai iesniegtā sūdzība vai ierosinājums atbilst šādiem kritērijiem:
- jautājums ir risināms ES kompetences ietvaros;
- tam ir pārrobežu raksturs;
- to regulē konkrēti ES normatīvo aktu punkti.
Zināmā mērā lēmums var būt atkarīgs no tā, kā lūgumraksts ir uzrakstīts. Tāpēc, sagatavojot lūgumrakstu, vēlams, lai tajā tiktu norādīts, kādi ES Pamattiesību hartas vai Lisabonas līguma punkti, pēc iesniedzēja domām, ir pārkāpti. Tieši tāpat, ja pārkāpta kāda no ES direktīvām vai regulām, - petīcijas iesniedzējam uz to vajadzētu norādīt.
"Lūgumrakstu var iesniegt jebkurā no ES oficiālajām valodām, tātad – arī latviešu valodā."
Piemēram, viena no Eiropas pilsoņa pamattiesībām ir tiesības brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā no citām ES dalībvalstīm. Līdz ar to Lūgumrakstu komitejā nereti nonāk sūdzības vai ierosinājumi, kas saistīti ar nodarbinātību, pārrobežu veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu, patērētāju aizsardzību, profesionālās kvalifikācijas diplomu atzīšanu, ģimenes tiesībām un citiem jautājumiem, kas ir aktuāli, dzīvojot dažādās valstīs, un tiek reglamentēti gan ES pamatdokumentos, gan direktīvās un regulās. Būtiski atzīmēt, ka Lūgumrakstu komiteja neizskata informācijas pieprasījumus un vispārīgus komentārus par ES politiku.
Aptuveni 40% lūgumrakstu tiek noraidīti kā neatbilstoši EP kompetencei un tālākai izskatīšanai netiek virzīti. Tas nozīmē, ka to sagatavotāji nav ņēmuši vērā, ka jautājumam jābūt pamatotam ES normatīvajos dokumentos vai tam nav pārrobežu raksturs, proti, joma nav ES kompetencē un iespējamais risinājums jāmeklē nacionālā līmenī.
Lūgumrakstu var iesniegt latviešu valodā gan rakstiski, gan elektroniski
Lūgumrakstu var iesniegt jebkurā no ES oficiālajām valodām, tātad to droši var sagatavot un iesniegt latviešu valodā. Arī īpašas formas, kā sagatavot lūgumrakstu, nav. Galvenais, lai aplūkotais jautājums atbilstu iepriekšminētajiem kritērijiem, kuri, iespējams, varētu sagādāt vislielākās grūtības. "Padomu lūgumraksta sagatavošanai var droši vaicāt EP deputātiem, kuri darbojas Lūgumrakstu komitejā," skaidro Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāve Signe Znotiņa-Znota.
Citādi lūgumraksta iesniegšana Lūgumrakstu komitejai savā ziņā ir pat vienkāršāka nekā elektroniska saziņa ar valsts iestādēm Latvijā. Lai to izdarītu, nav nepieciešams nedz drošs elektroniskais paraksts, nedz autentifikācija ar interneta bankas starpniecību.
Elektronisks iesniegums
Lūgumrakstu var sagatavot un iesniegt elektroniski, reģistrējoties Lūgumrakstu komitejas interneta vietnē. To viegli atrast, ieejot Eiropas parlamenta mājaslapas sadaļā "Parlaments un Jūs" > "Lieciet sevi sadzirdēt!" > "Lūgumraksti" > "Lūgumrakstu portāls: rakstīt lūgumrakstu".
Lai reģistrētos portālā, atliek sekot norādēm, nospiežot uz pogas "Reģistrēties šeit" ekrāna labajā augšējā stūrī.
"Lūgumrakstu komiteja neizskata informācijas pieprasījumus un vispārīgus komentārus par ES politiku."
Tiklīdz reģistrācija sekmīgi pabeigta, var iesniegt lūgumrakstu, ejot uz sadaļu "Iesniegt lūgumrakstu". Portāls veidots tā, ka ikviens interesents var iepazīties ar jautājumiem, ko Lūgumrakstu komitejai iesnieguši citi iedzīvotāji. Meklēšanas funkcija ļauj atlasīt ar konkrētu nozari saistītus lūgumrakstus, izteikt tiem atbalstu un pieteikties saņemt automātiskus ziņojumus e-pastā par interesējošās petīcijas izskatīšanas gaitu un statusa izmaiņām.
Papīra formāts – vēstule
Ja vēlaties iesniegt lūgumrakstu papīra formātā, nav paredzēta nekāda īpaša veidlapa, ko aizpildīt, ne arī īpašs standarta paraugs, kas būtu jāievēro. Tomēr lūgumrakstā ir jānorāda šāda informācija:
- iesniedzēja vārds un uzvārds, valstspiederība un pastāvīgā adrese (kolektīva lūgumraksta gadījumā tajā jānorāda iesniedzēja vai vismaz pirmā parakstītāja vārds un uzvārds, valstspiederība un pastāvīgā adrese);
- lūgumrakstam jābūt parakstītam.
Lūgumrakstam var pievienot pielikumus, piemēram, dokumentu kopijas. Kad viss sagatavots, atliek nosūtīt pa pastu uz šādu adresi:
Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājam(-ai)
European Parliament
B-1047 BRUSSELS
Lūgumraksta izskatīšanas ilgums
Lūgumrakstu procedūra ir atklāta un pārredzama. Daudzas petīcijas tiek apspriestas komitejas sanāksmēs, kur aktīvi piedalās arī paši lūgumrakstu iesniedzēji.
2015.gada 10.decembra ziņojumā par Lūgumrakstu komitejas darbības rezultātiem 2014.gadā ziņots, ka lielākā daļa lūgumrakstu (80%) tiek izskatīti un slēgti gada laikā. Taču taisnības labad jāatzīmē, lai arī maz, bet dažas petīcijas paliek "atvērtas" pat ilgāk par četriem gadiem (aptuveni 2%). Lielākoties tās saistītas ar pārkāpuma procedūras izskatīšanu Eiropas tiesā vai lūgumraksta iesniedzēju aktīvu iesaistīšanos lietas izmeklēšanas procesā, vēsta gala ziņojums. Jebkurā gadījumā lūgumraksta iesniedzēji tiek informēti katra lūgumraksta izskatīšanas procesa posmā un saņem priekšsēdētāja vēstuli, kurā sniegta informācija par rezultātiem.
Lūgumraksta izskatīšana var būt efektīvāka, ja jautājuma aktualizēšanā tiek
iesaistīti konkrēti EP deputāti vai politiskās grupas, kuras seko lūgumraksta
virzībai. Par to vairāk LV portāla skaidrojumā "Lūgumraksts
Eiropas Parlamentam – maz izmantota iespēja Latvijā".
1Anti Counterfeiting Trade Agreement (ACTA).
