Ikvienam Eiropas Savienības (ES) pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, kā arī juridiskai personai, piemēram, uzņēmumam vai nevalstiskai organizācijai, kuras juridiskā adrese atrodas kādā no dalībvalstīm, ir tiesības individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem un iedzīvotājiem iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā par jautājumiem, kas tieši skar viņa tiesības un ir attiecināms uz kādu no ES darbības jomām. Šīs tiesības ir nostiprinātas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir juridiski saistoša visām dalībvalstīm.
Kas ir lūgumraksts Eiropas Parlamentam?
Lūgumraksts var būt personīgs vai kolektīvs lūgums, sūdzība vai novērojums, kurā Eiropas Parlamentam tiek norādīts uz ES spēkā esošā regulējuma trūkumiem vai pārkāpumiem, kā rezultātā tiek aizskartas lūgumraksta iesniedzēja/-u tiesības vai plašākas sabiedrības intereses, kurām ir pārrobežu raksturs.
Jautājuma aktualizēšana ar lūgumraksta palīdzību dod iespēju pievērst plašākas sabiedrības, tai skaitā pārvaldes iestāžu, uzmanību konkrētām ES normatīvo aktu piemērošanas problēmām, kā arī dalībvalstu, vietējo pašvaldību vai citu iestāžu izraisītiem Eiropas pilsoņu tiesību pārkāpumiem.
Taču iedzīvotājiem, kuri apsver iespēju vērsties Parlamentā ar kādu individuālu vai kolektīvu problēmu, jāņem vērā, ka lūgumraksta tēmai noteikti jābūt saistītai ar kādu no ES interešu vai atbildības jomām, piemēram:
- ikviena Eiropas iedzīvotāja tiesībām, kas nostiprinātas ES dibināšanas līgumos;
- vides aizsardzību;
- personu, preču un pakalpojumu brīva kustību, iekšējo tirgu;
- patērētāju tiesībām;
- nodarbinātību un sociālo drošību, dzīvojot dažādās dalībvalstīs;
- pārtikas drošību;
- pārrobežu veselības aprūpi;
- citiem jautājumiem, kurus reglamentē ES tiesību akti (direktīvas, regulas utt.).
Ļoti aktuālas ir tēmas, kas pēdējā laikā svarīgas arī Latvijas iedzīvotājiem, ir ģimenes tiesības un profesionālās kvalifikācijas diplomu atzīšana, dzīvojot un strādājot dažādās valstīs.
Svarīgi, lai lūgumraksts skar pārrobežu jautājumus
Katru gadu Lūgumrakstu komiteja saņem arvien vairāk lūgumrakstu. 2013.gadā to bija visvairāk – 2891, bet 2014.gadā komitejā tika iesniegti 2714 lūgumraksti. Katru saņemto lūgumrakstu izskata EP Lūgumrakstu sekretariāts, kurā tiek izvērtēta iesniegtās sūdzības vai ierosinājuma atbilstība ES kompetencei un novērtēts, kāds ES spēkā esošais regulējums attiecas un konkrēto situāciju. Aptuveni 40% lūgumrakstu tiek noraidīti kā neatbilstoši EP kompetencei un tālākai izskatīšanai netiek virzīti. Tas nozīmē, ka to sagatavotāji nav ņēmuši vērā, ka jautājumam jābūt pārrobežu raksturam un pamatotam ES normatīvajos dokumentos.
"Lūgumraksts Eiropas Parlamentam ir papildu iespēja pievērst uzmanību savai problēmai."
Šis joprojām ir klupšanas akmens eiropiešu saziņā ar ES institūcijām, jo daudzi joprojām uzskata, ka ES līmenī tiek regulēts viss. Tā nebūt nav. Piemēram, jautājumi par pensiju un sociālo pabalstu apmēru, veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām un slimnīcu slēgšanu, kādā valodā jābūt valsts apmaksāta izglītībai – tās ir jomas, kuras pilnībā atstātas nacionālo valstu ziņā. Eiropas Parlaments nevar ietekmēt dalībvalstu sociālo budžetu, veselības aprūpes organizāciju, izglītību un kultūras politiku.
Piemēram, lūgumraksts Nr. 2690/2014, iesniedzējs Vācijas valstspiederīgais, norāda uz netaisnību, ka pēc sievas nāves tikusi samazināta viņa pensija. Komiteja lūgumrakstu atzina par nepieņemamu, jo jautājums neattiecas uz ES darbības jomām. Tikmēr citam lūgumrakstam Nr.1657/2014, kura iesniedzējs, arī Vācijas pilsonis, norāda uz problēmu saņemt viņam pienākošos pensiju no Rumānijas, jo atbildīgās iestādes atsakās veikt pensijas izmaksu uz kontu Vācijas bankā, ir pārrobežu raksturs un jautājums pašlaik atrodas izskatīšanas stadijā.
Lūgumrakstu komiteja ir politisks instruments
Atšķirībā no situācijas, kad iedzīvotājs vēršas Eiropas Tiesā, līdz tam izejot visas tiesas instances Latvijā vai kādā citā ES dalībvalstī, lūgumrakstu Eiropas Parlamentam var iesniegt jebkurā brīdī. Arī tad, ja lieta, problēma, par kuru tiek sagatavota sūdzība, atrodas tiesvedības procesā - tas nav šķērslis tās aktualizēšanai ar EP Lūgumrakstu komitejas starpniecību.
Tomēr būtiski atzīmēt, ka "Lūgumrakstu komiteja nevar atrisināt individuālas problēmas tādā veidā, kā to redz daži petīciju iesniedzēji. Lūgumrakstu komiteja nav tiesu instance, kurā tiek izskatīta lieta pēc būtības un pieņemts visām pusēm saistošs spriedums. Tas tā nav," skaidro Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Viņa ir vienīgā Latvijas pārstāve, kas darbojas Lūgumrakstu komitejā kopš 2009.gada.
"Lūgumraksti, kuros skarti tikai dalībvalstu ziņā esoši jautājumi, tālāk izskatīti netiek."
Var teikt, ka EP Lūgumrakstu komiteja ir politisks instruments, ar kura palīdzību izdarīt politisku spiedienu vai iespēju robežās pēc iespējas ātri apturēt kādu pārkāpumu, pievērst tam papildu institūciju un sabiedrības uzmanību. Līdz ar to petīciju mehānisms mēdz būt diezgan efektīvs plašākai sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanā valsts vai starpvalstu līmenī. To vidū jāizceļ ekoloģiskās problēmas - dažās valstīs šādā veidā ir izdevies apturēt videi kaitīgu objektu būvniecību. Piemēram, Rumānijā vairākkārt apturēta celtniecība nacionālā dabas parka teritorijā.
Visbiežāk jautājumu izmeklē Eiropas Komisija
Ja Lūgumrakstu sekretariāts atzinis, ka lūgumraksts ir pieņemams un tā tēma attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomām, tas tiek nodots Lūgumrakstu komitejai, kas sastāv no Eiropas Parlamenta deputātiem.
Kad lūgumraksts nonāk Lūgumrakstu komitejā, tas tiek izskatīts atbilstoši tematikai un lielākoties tiek sagatavota vēstule Eiropas Komisijai, lai precizētu un izskatītu sūdzību. Atgādinām, ka Eiropas Komisija ir izpildvara, kas ne tikai izstrādā ES tiesību aktus, bet arī nodrošina to izpildi, proti, uzrauga, lai visās dalībvalstīs tie tiktu pareizi piemēroti. Tāpat EK uzdevums ir aizsargāt ES un tās iedzīvotāju intereses, kuras nevar atrisināt nacionālā līmenī, meklējot tehniski pareizākos risinājumus situācijas uzlabošanai. Savas kompetences ietvaros pēc Lūgumrakstu komitejas pieprasījuma EK, sadarbojoties ar dalībvalstu institūcijām, sagatavo atzinumu par konkrētu iedzīvotājiem būtisku problēmu. Gadās, ka Komisijai konkrētā problēma jau ir pazīstama un Lūgumrakstu komiteja tiek informēta par situācijas risināšanas gaitu.
1.piemērs. Lūgumraksts Nr.1053/2012 par negodīgu nodokļu iekasēšanu no Spānijas nerezidentiem
Lielbritānijas pilsonis iesniedza sūdzību Eiropas Parlamentam par nodokļu aprēķināšanas kārtību Spānijā. Ja nekustamā īpašuma saimnieks nav Spānijas iedzīvotājs, visi ienākumi no īpašuma tiek aplikti ar nodokli, neatvelkot uzturēšanas izdevumus. Iesniedzēja ieskatā tas pārkāpj ES iekšējā tirgus noteikumus un brīvas pārvietošanās tiesības. Lūgumrakstu komiteja pieprasīja informāciju no EK, kas bija uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Spāniju, kam sekoja izmaiņas Spānijas normatīvajos aktos, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības gan rezidentiem, gan nerezidentiem, piemērojot nodokli ienākumam no īpašuma.
2.piemērs. Lūgumraksti Nr.1098/2010; 1183/2010; 1289/2012 par pārvietošanās brīvības aizskārumu
Diviem Vācijas pilsoņu lūgumrakstiem par problēmu saņemt iedzīvotāju reģistrācijas numuru Zviedrijā administratīvu jautājumu kārtošanai sekoja sūdzība par Zviedrijas Nodokļu aģentūras lēmumu nereģistrēt Lielbritānijas pilsoni Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas sistēmā, tādējādi liedzot pieeju sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem. Visos gadījumos iesniedzēji savas pretenzijas pamatoja tiesībās uz brīvu pārvietošanos ES ietvaros. Lūgumrakstu komiteja pieprasīja informāciju no EK, kas uzsāka dialogu ar Zviedrijas pārvaldes iestādēm, lai pārbaudītu tās administratīvās prakses atbilstību ES normatīvajam regulējumam.
3.piemērs. Lūgumraksti Nr. 2050/2013 un 2318/2013 par bīstamajiem atkritumiem Spānijā
Divas Spānijas iedzīvotāju sūdzības par bīstamo atkritumu nelikumīgu izgāšanu Albanillas un La Muradas reģionā, ietekmējot pazemes ūdeņu kvalitāti. Iesniedzēji lūdza slēgt atkritumu poligonus, izmeklēt uzņēmumu darbības atbilstību ES normatīvo aktu prasībām. Atbildot uz Lūgumrakstu komitejas pieprasījumu, EK norādīja, ka minētie lūgumraksti ir iekļauti tās atzinumā par Ūdens struktūrdirektīvas neievērošanu, un ir uzsākta pārkāpuma procedūra pret Spāniju par nepietiekamu atkritumu poligonu kontroli.
Faktu meklēšanas misija dalībvalstī
Pēc tam kad lūgumrakstā izklāstīto sūdzību vai ierosinājumu ir izskatījusi EK, Lūgumrakstu komiteja vēlreiz izskata jautājumu un lemj par tālāko rīcību, nepieciešamības gadījumā pieaicinot lūgumraksta iesniedzējus.
Taču tā nav vienīgā iespēja lūgumraksta virzībai. Dažkārt lūgumraksta tēma attiecas uz kādu citu EP komitejas darbu, kas jau strādā pie attiecīgā jautājuma. Ārkārtējos gadījumos Lūgumrakstu komitejas pārstāvji var paši aktīvi iesaistīties jautājuma izmeklēšanā un risināšanā, piemēram, dodoties uz valsti, kurā notiek pārkāpums. Tāpat komiteja var gatavot rezolūciju par jautājumu un vajadzības gadījumā veicināt izmaiņas un precizējumus ES normatīvajos dokumentos. Ja Eiropas Komisijas atzinums nav apmierinošs, lai veicinātu jautājuma tālāku izskatīšanu, Lūgumrakstu komiteja var vērsties ES Padomē.
"Ļoti aktuālas tēmas ir ģimenes tiesības un profesionālās kvalifikācijas diplomu atzīšana, dzīvojot un strādājot dažādās valstīs."
Tā parasti notiek ar lūgumrakstiem, kuri gūst plašāku rezonansi sabiedrībā. Kā piemēru T.Ždanoka min aptuveni 3 tūkstoš iedzīvotāju parakstītu lūgumrakstu par bērnu nelikumīgu izņemšanu no ģimenēm Lielbritānijā. "Bija arī vairāki individuālie lūgumraksti par šo tēmu, tai skaitā no Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem. Rezultātā komitejā tika pieņemts lēmums uzsākt speciālo faktu meklēšanas misiju, lai noskaidrotu situāciju, kura izskatās dīvaini," atminas Lūgumrakstu komitejas pārstāve. Misija notika 2015.gada novembrī.
Latvijas iedzīvotāji nav aktīvi savu tiesību aizstāvji
2015.gada 10.decembra ziņojumā par Lūgumrakstu komitejas darbības rezultātiem 2014.gadā secināts: kopumā Eiropas Savienības iedzīvotāji nav informēti par tiesībām vērsties Eiropas Parlamentā ar lūgumrakstu. Uz kopējā iedzīvotāju skaita (508 miljoni) 2714 lūgumraksti gada laikā nav daudz.
Visaktīvāk lūgumrakstus Eiropas Parlamentam iesniedz Spānijas iedzīvotāji (14,3%), kam seko Vācija, Itālija, Rumānija, Apvienotā Karaliste un Francija. No Latvijas lūgumraksti tiek iesniegti ļoti maz. Šeit gan jāņem vērā, ja Latvijas pilsonis sūdzas par kādu problēmu Lielbritānijā, piemēram, par bērnu izņemšanu no ģimenēm, lūgumraksta izcelsmes valsts ir Lielbritānija.
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā brīža Lūgumrakstu komitejā ir saņemtas tikai 85 petīcijas, kuru izcelsmes valsts ir Latvija. Pēc T.Ždanokas domām, latvieši ir tik kūtri petīciju rakstītāji, jo nav pietiekami informēti par šādu iespēju. Savukārt tie, kas savas tiesības zina, iespējams, nesaskata šī mehānisma efektivitāti vai jēgu. "Kā jau minēju, lūgumraksts nav sūdzība tiesā un nav domāts personisku problēmu vai strīdu izskatīšanai. Tas, manuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc lūgumrakstu skaits no Latvijas ir tik neliels," secina Eiropas Parlamenta deputāte. Taču nevar aizmirst arī to, ka Lūgumrakstu komitejai līdzīgas instances Latvijā nepastāv un cilvēkiem nav pieredzes šāda veida petīciju sagatavošanā. Taisnības labad jāatzīmē, ka kaimiņi igauņi ir vēl mazāk aktīvi lūgumrakstu rakstītāji par Latvijas iedzīvotājiem, ieņemot pēdējo vietu starp ES dalībvalstīm.
Viens no visplašāk apspriestajiem lūgumrakstiem, ko 2007.gadā parakstīja 16 145 Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, ir veltīts balsošanas tiesību pašvaldību vēlēšanās piešķiršanai Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem. Prasība pamatota ar faktu, ka šādas balss tiesības tiek piešķirtas citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuriem vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Lūgumraksts tika izskatīts komitejā 2008.gada 2.aprīlī un joprojām paliek atvērts.
Līdztekus minētajam izskatīšanas procesā pašlaik ir vairāki Latvijas iedzīvotāju iesniegti lūgumraksti par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijas cietumos, citu valodu izcelsmes personvārdu un uzvārdu piemērošanu latviešu literārās valodas normām personu apliecinošos dokumentos, atšķirīgu zemes nodokļa likmes piemērošanu iedzīvotājiem ar Latvijas un Vācijas pilsonību, pazemojošiem darba apstākļiem Latvijas uzņēmumos (piem., "Maxima" lielveikalos), konkurences noteikumu pārkāpumiem, izsniedzot valsts galvojumu uzņēmumu kreditēšanai ("Liepājas Metalurgs") un citi sabiedrībai visnotaļ svarīgi jautājumi.
Turpmāk vēl. Kā rakstīt un iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā.
