Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas visā Eiropas Savienībā (ES) notika no 6. līdz 9. jūnijam, ievēlēti 720 deputāti. Viņi turpmākos piecus gadus darbosies parlamenta politiskajās grupās un komitejās, pieņemot dažādus tiesību aktus, kā arī lemjot par ES augstāko amatpersonu nonākšanu amatā.
Plašāk par tēmu >>
Politisko grupu veidošana
EP deputāti apvienojas politiskajās grupās, kas veidotas atbilstoši viņu politiskajai pārliecībai, nevis valstiskajai piederībai. Šobrīd EP ir septiņas politiskās grupas. Deputātus, kuri nepievienojas nevienai grupai, uzskata par neatkarīgiem EP deputātiem.
Sarunas par politisko grupu izveidi jau ir sākušās pēc vēlēšanām un var turpināties līdz jaunievēlētā EP pirmajai plenārsesijai, informē EP Latvijas biroja pārstāvis Jānis Krastiņš.
Politiskajā grupā saskaņā ar EP reglamentu jābūt vismaz 23 deputātiem, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu jeb vismaz no septiņām dalībvalstīm. Jaunas politiskās grupas var izveidot jebkurā laikā parlamenta pilnvaru periodā.
Lai politiskās grupas tiktu oficiāli atzītas no 16. jūlija – parlamenta dibināšanas plenārsesijas dienas –, tām līdz 2024. gada 15. jūlijam ir jāpaziņo EP priekšsēdētājam savs nosaukums, politiskā deklarācija un sastāvs.
Pirmā sesija 16.–19. jūlijā
Jaunā sasaukuma pilnvaru laiks oficiāli sāksies otrdien, 2024. gada 16. jūlijā, līdz ar pirmo plenārsesiju, kas ilgs līdz 19. jūlijam.
Šajā laikā jaunievēlētie deputāti pulcēsies EP mītnē Strasbūrā, lai ievēlētu parlamenta prezidiju – priekšsēdētāju, 14 viņa vietniekus un piecus kvestorus, kuri būs atbildīgi par EP administratīvajiem un finanšu jautājumiem.
Priekšsēdētāju izvirza politiskās grupas vai vismaz 38 EP deputāti. Vēlēšanas notiek aizklātā balsošanā, un kandidātam ir jāiegūst absolūts nodoto balsu vairākums – 50% plus viena balss. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir 2,5 gadi, un to var atjaunot vienu reizi.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs:
- nodrošina, lai pienācīgi tiek ievērotas parlamentārās procedūras;
- pārrauga dažādās parlamenta darbības un komitejas;
- pārstāv parlamentu visos juridiskajos jautājumos un starptautiskajās attiecībās;
- galīgajā lasījumā apstiprina ES budžetu.
Priekšsēdētāja vietnieki vada plenārsēdes viņa prombūtnes laikā un pilda priekšsēdētāja deleģētus pienākumus.
Deputāti pirmajā plenārsesijā lems arī par to, cik deputātu darbosies katrā EP komitejā. Komitejas izstrādā, groza un pieņem likumdošanas priekšlikumus un patstāvīgos ziņojumus. Tās izskata arī Eiropas Komisijas (EK) un Padomes priekšlikumus un vajadzības gadījumā sagatavo ziņojumus, ar kuriem tiek iepazīstināti plenārsēdes dalībnieki.
Eiropas Komisijas vadītāja apstiprināšana
EP apstiprina EK priekšsēdētāju un tās sastāvu, turklāt var izteikt neuzticību komisijai un to atlaist.
EK ir ES izpildinstitūcija. Tās galvenie uzdevumi ir likumprojektu ierosināšana, ES projektu un likumu īstenošanas uzraudzība, kā arī budžeta izstrāde. EK pārstāv ES intereses pasaulē.
Komisija sastāv no 28 komisāriem (ieskaitot tās vadītāju), kurus uz pieciem gadiem deleģē dalībvalstis un kuri katrs uzņemas atbildību par kādu nozari.
EK priekšsēdētāja – ietekmīgākā ES amata – kandidātu izvirza Eiropas Padome, kurā ietilpst ES valstu vai to valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisija priekšsēdētājs.
Kandidāts tiek aicināts uzstāties ar paziņojumu EP deputātu priekšā un piedalīties plenārsēdes debatēs ar deputātiem. Lai saņemtu parlamenta apstiprinājumu, kandidātam ir jāsaņem atbalsts no deputātu skaita, kas par vismaz vienu kandidātu pārsniedz pusi no kopējā parlamenta deputātu skaita. Ja kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu vairākumu, tad Eiropadomei ir jāierosina cits kandidāts.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs:
- nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām EK strādā;
- lemj par EK iekšējo organizāciju, nodrošinot konsekventu, efektīvu un koleģiālu tās darbību;
- no EK locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.
EK priekšsēdētāja vēlēšanas varētu notikt pirmajā EP sesijā jūlijā, ja par to būs panākta politiska vienošanās, vai parlamenta pirmajā sesijā pēc vasaras brīvdienām 16.–19. septembrī, skaidro J. Krastiņš.
Eiropas Komisijas sastāva veidošana un apstiprināšana
Pēc ievēlēšanas Eiropas Komisijas priekšsēdētājs izvēlas komisāru kandidātus, pamatojoties uz katras ES valsts izvirzītajām kandidatūrām, un piešķir viņiem dažādus politikas portfeļus.
No katras ES valsts ir viens komisārs. Latvijas valdība jau lēmusi virzīt komisāra amatam Valdi Dombrovski, kurš patlaban ir līdzšinējās EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas izpildvietnieks, kas atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.
EP aicina komisāra amata kandidātus uz publisku uzklausīšanu, lai noskaidrotu, vai viņi ir piemēroti amatiem, kurus vēlas ieņemt.
Pirms katras uzklausīšanas parlamenta Juridiskā komiteja izskata kandidāta interešu deklarāciju. Kandidāti, kuri nesaņem pozitīvu vērtējumu no komitejām, var izstāties un tikt aizstāti ar citiem kandidātiem, kurus pēc attiecīgo ES dalībvalstu priekšlikuma atkal izvēlas komisijas priekšsēdētājs. Jaunie kandidāti arī tiek uzklausīti parlamentā.
Pēc uzklausīšanas beigām EP rīko plenārsēdes debates, kurās EK priekšsēdētājs iepazīstina ar visu komisāru komandu un tās politiskajām prioritātēm. Izvēlētais komisijas priekšsēdētājs parlamenta sēdē iepazīstina ar visu komisāru kandidātu grupu un viņu programmu. Pēc prezentācijas notiek debates. EP balso par to, vai piekrist vai nepiekrist ievēlētā priekšsēdētāja un komisāra amata kandidātu iecelšanai. Lēmumu pieņem ar nodoto balsu vairākumu. Aizejošā EP sasaukums, kuru ievēlēja 2019. gada maijā, Urzulas fon der Leienas vadīto EK balsojot apstiprināja tā paša gada 27. novembrī, bet darbu komisija oficiāli sāka 1. decembrī.
