Eiropas Komisija (EK) ir galvenā Eiropas Savienības (ES) izpildinstitūcija, un to veido komisāru kolēģija, kurā katru dalībvalsti pārstāv viens komisārs. EK gādā par ES vispārējo interešu ievērošanu, ierosinot tiesību aktus un nodrošinot to izpildi, kā arī īstenojot atbilstošu politiku un uzņemoties atbildību par ES budžeta izpildi. Komisijai uzdots pārraudzīt, kā dalībvalstis piemēro Savienības tiesību normas un pilda līgumus.
EK strādā priekšsēdētāja vadībā, kurš lemj par komisijas iekšējo struktūru. Priekšsēdētājs komisijas locekļiem iedala darbības jomas. Tādējādi katrs komisārs uzņemas atbildību par konkrētu rīcībpolitikas jomu, un viņa pakļautībā darbojas attiecīgie administratīvie dienesti.
EK pilnvaru laiks atbilst Eiropas Parlamenta (EP) piecu gadu likumdošanas pilnvaru termiņam un ir atjaunojams.
Komisija par savu darbu ir kolektīvi atbildīga Parlamentam.
Pēc šā gada jūnijā notikušajām EP vēlēšanām izveidotā EK Vācijas pārstāves Urzulas fon der Leienas vadībā darbu sāks 1. decembrī, un tās sastāvā:
- Spānijas pārstāve Teresa Ribera būs EK priekšsēdētājas izpildvietniece “tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārkārtošanās” jomā, atbildīga arī par konkurences politiku. Tāpat viņa vadīs darbu, lai nodrošinātu Eiropas Zaļā kursa mērķu izpildi;
- Somijas pārstāve Henna Virkunena būs EK priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbildēs par tehnoloģiju suverenitāti, drošību un demokrātiju;
- Igaunijas pārstāve Kaja Kallasa būs ES augstā pārstāve ārlietās un priekšsēdētājas ārlietu un drošības izpildvietniece;
- Rumānijas pārstāve Roksana Minzatu būs EK priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbildēs par cilvēkkapitālu, tā prasmēm, izglītību un kultūru, kvalitatīvām darbavietām un sociālajām tiesībām;
- Francijas pārstāvis Stefāns Sežurnē būs EK priekšsēdētājas izpildvietnieks, kas atbildēs par labklājību un rūpniecības stratēģiju. Viņa pārziņā būs arī rūpniecība, mazie un vidējie uzņēmumi un vienotais tirgus;
- Itālijas pārstāvis Rafaēle Fito būs priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos. Viņš atbildēs par reģionālo attīstību;
- Slovākijas pārstāvis Marošs Šefčovičs būs tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs, kas atbildēs arī par muitas politiku. Tāpat viņš būs iestāžu attiecību un pārredzamības komisārs;
- Horvātijas pārstāve Dubravka Šuica būs Vidusjūras reģiona komisāre, kas atbildēs arī par attiecībām ar dienvidu kaimiņvalstīm. Viņa sadarbosies ar K. Kallasu un citiem komisāriem, lai attīstītu ES kopīgās intereses šajā reģionā;
- Ungārijas pārstāvis Olivērs Vārheji būs veselības un dzīvnieku labturības komisārs. Viņš atbildēs par Eiropas Veselības savienības izveidi;
- Nīderlandes pārstāve Vopke Hekstra atbildēs par klimatu, klimatneitralitāti un tīru izaugsmi;
- Lietuvas pārstāvis Andrjus Kubiļus būs aizsardzības un kosmosa komisārs. Viņš strādās pie Eiropas Aizsardzības savienības attīstības un investīciju un rūpnieciskās jaudas palielināšanas savā jomā;
- Latvijas pārstāvis Valdis Dombrovskis būs ekonomikas un produktivitātes komisārs;
- Slovēnijas pārstāve Marta Kosa būs paplašināšanās komisāre, kas atbildēs arī par attiecībām ar austrumu kaimiņvalstīm. Viņa strādās, lai atbalstītu Ukrainu un kandidātvalstis pievienošanās procesā;
- Čehijas pārstāvis Jozefs Sīkela būs starptautisko partnerattiecību komisārs;
- Kipras pārstāvis Kosts Kadis būs zivsaimniecības un okeānu komisārs;
- Portugāles pārstāve Marija Luīza Albukerke būs finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un ieguldījumu savienības komisāre;
- Beļģijas pārstāve Hadža Labiba būs sagatavotības un krīžu pārvarēšanas komisāre, kas atbildēs arī par civilās aizsardzības jomu;
- Austrijas pārstāvis Magnuss Brunners būs iekšlietu un migrācijas komisārs. Viņa pārziņā būs Patvēruma un migrācijas pakta īstenošana, kā arī robežu stiprināšana un jaunas iekšējās drošības stratēģijas izstrāde;
- Zviedrijas pārstāve Jesika Rūsvala būs vides, ūdens izturētspējas un konkurētspējīgas aprites ekonomikas komisāre;
- Polijas pārstāvis Pjotrs Serafins būs budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisārs;
- Dānijas pārstāvis Dans Jergensens atbildēs par enerģētiku. Viņa pārziņā būs arī ES enerģētiskās neatkarības stiprināšana. Viņš būs pirmais komisārs, kas atbild par mājokļiem, pievēršoties visiem to aspektiem – no būvniecības un energoefektivitātes līdz ieguldījumiem;
- Bulgārijas pārstāve Jekaterina Zaharijeva būs pētniecības un inovāciju komisāre;
- Īrijas pārstāvis Maikls Makgrāts būs demokrātijas un tiesiskuma komisārs. Viņš arī vadīs darbu tiesiskuma, korupcijas apkarošanas un patērētāju aizsardzības jomā;
- Grieķijas pārstāvis Apostolos Dzidzikosts būs ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs. Viņš atbildēs par preču un cilvēku mobilitāti;
- Luksemburgas pārstāvis Kristofs Hanzens būs lauksaimniecības un pārtikas komisārs;
- Maltas pārstāvis Glens Mikallefs būs par paaudžu taisnīgumu, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais komisārs.
LV portāls jautā: Kā vērtējams jaunais EK sastāvs? Kādi uzdevumi un grūtības to sagaida?
Žaneta Ozoliņa
Latvijas Universitātes profesore, politoloģe
Foto: Paula Čurkste, LETA
EK jaunais sastāvs kopumā nerada bažas par to, ka varētu būt kādi klupšanas akmeņi, kas liegtu komisijai sākt pildīt savas funkcijas no 1. decembra.
Latvijai un Baltijas valstīm šis EK sastāvs ir ārkārtīgi labvēlīgs.
Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena jau līdz šim ir labi pārzinājusi un atbalstījusi Baltijas valstu politiku. Tāpat viņai ir labas attiecības ar Latvijas pārstāvi Valdi Dombrovski. Viņus vieno gan ilgstoša kopīga darba pieredze, gan piederība vienam politiskajam spēkam Eiropas Parlamentā, gan kopīgas politiskās simpātijas. Turklāt Valdim Dombrovskim joprojām ir gana iespaidīgs portfelis – ekonomika un birokrātijas mazināšana, kas ir svarīgi katram ES iedzīvotājam.
Ņemot vērā, ka Igaunijas pārstāve Kaja Kallasa būs ES augstā pārstāve ārlietās, bet aizsardzības komisārs no Lietuvas ir ieguvis jaunizveidoto aizsardzības komisāra amatu, Baltijas valstu rokās ir trīs smagi portfeļi.
Turpmākie gadi ES būs sarežģīti gan ārēji, ģeopolitiski, gan iekšpolitiski. Taču labā ziņa ir tāda, ka šajā situācijā ir skaidras prioritātes – drošība un aizsardzība, kā arī ES konkurētspēja, kas ir atslēga uz ES turpmāko attīstību.
Andris Gobiņš
biedrības “Eiropas kustība Latvijā” prezidents
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Latvijai un Baltijas valstīm kopumā šis EK sastāvs ir labvēlīgs. Par ļoti nozīmīgo augsto pārstāvi ārlietās kļūs igauniete Kaja Kallasa. Pirmo reizi šajā postenī būs tik augsta ranga politiķe – bijusī premjerministre, cilvēks ar vērā ņemamu pieredzi un kontaktiem ārlietās. Tas pats sakāms par aizsardzības komisāru. Šo jaunizveidoto amatu ieņems bijušais Lietuvas valdības vadītājs Andrjus Kubiļus. Arī Latvijas pārstāvis Valdis Dombrovskis ieguvis nozīmīgo ekonomikas un produktivitātes komisāra amatu.
Pirmo reizi neviens no komisāra amata kandidātiem Eiropas Parlamentā nesaņēma noraidījumu kā nepietiekami kompetents. Tas liecina, ka dalībvalstis savai izvēlei pievērsušās nopietni, izraudzīdamās spēcīgus pretendentus.
Jaunā EK solās būt gana efektīva un pietiekami stabila. Tāds ir arī šogad ievēlētais EP. Tas ir ļoti būtiski šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad esam saskarušies ar Krievijas agresiju, valda neskaidrība par nākotnes politiku ASV, attiecībām ar Ķīnu un notikumu attīstību Tuvajos Austrumos.
Taču vājais posms ir pašas ES dalībvalstis, to iespējamais vienotības trūkums, tostarp attiecībās ar ASV jaunievēlēto prezidentu Donaldu Trampu, cenšoties viņam izpatikt, lai gūtu kādu atsevišķu labumu.
Ļoti trāpīgi par šo problēmu ir izteikusies Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka – Eiropas atbildei uz Trampa priekšvēlēšanu saukli “America First” tagad ir jābūt “Europe United”.
Ņemot vērā Trampa pasludinātos “tarifu karus”, svarīga loma būs tirdzniecības komisāram no Slovākijas M. Šefčovičam, kurš gan pārstāv nelielu valsti. Taču tas var būt ieguvums, ja tādējādi izrādītos, ka komisārs nevis rūpēsies par atsevišķām savas valsts biznesa un ekonomiskajām interesēm, kā tas varētu būt, ja šo posteni ieņemtu kāda Eiropas lielvalsts, bet gan ES kopējo labumu.
Kopumā EK sagaida vairāki būtiski izaicinājumi un uzdevumi. Lielākais izaicinājums ir ģeopolitiskā situācija, ko radījis Krievijas uzbrukums Ukrainai, un līdz ar to arī jautājumi, kas saistīti ar ES stratēģisko patstāvību. Te būtu minama ne tikai militārās industrijas attīstīšana, bet arī mikročipu, bateriju, vakcīnu, sejas masku un citu stratēģiski nozīmīgu preču patstāvīga ražošana. Lai visas vajadzības nodrošinātu, būs jāmeklē jauni finanšu avoti. Līdztekus vajadzēs risināt arī tādus ilgtermiņa jautājumus kā digitalizācija, vides un klimata maiņas problēmas un attiecības ar ASV un Ķīnu.
Problēma ir tāda, ka ES ir pietrūcis līderības šo visnozīmīgāko jautājumu risināšanai. Šajā ziņā arvien būtiskāku lomu spēlē EP, nereti piespiežot atbilstoši rīkoties arī EK.
Kārlis Bukovskis
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes asociētais profesors
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Raugoties no Baltijas valstu viedokļa, jaunais EK sastāvs ir visnotaļ atbilstošs mūsu interesēm. Par pirmo reizi ieviestā aizsardzības un kosmosa komisāru kļuvis Lietuvas pārstāvis Andrjus Kubiļus, bet augstā pārstāve ārlietās – igauniete Kaja Kallasa. Drošība un ārlietas mums ir sevišķi nozīmīgas.
Lai gan Latvijas pārstāvis Valdis Dombrovskis vairs neieņems ietekmīgo EK prezidentes Urzulas fon der Leienas vietnieka posteni, viņš tagad atbildēs par visas ES ekonomiku.
Arī komisāru kolēģija kopumā vērtējama kā pietiekami spējīga. Lai gan komisijā ir pārstāvēti dažādu valstu komisāri, jāņem vērā, ka tajā valda vienprātības princips un šī komanda strādā diezgan monolīti, saprotot, ka darbojas nevis atsevišķu nacionālo valstu labā, bet gan visas ES interesēs. Lielākās viedokļu sadursmes ir nevis EK locekļu starpā, bet gan ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi.
Galvenie uzdevumi un izaicinājumi šai EK būs saistīti ar ES drošību un Ukrainas valstiskuma saglabāšanu, jaunā daudzgadu budžeta izstrādi, kā arī jautājumiem par jaunu dalībvalstu uzņemšanu, kas var prasīt ES izmaiņas. Tāpat izaicinājumus var sagaidīt saistībā turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar ASV un Ķīnu. Taču allaž ir jārēķinās, ka var parādīties arī kāds melnais gulbis, kāda iepriekš neparedzēta problēma – iepriekšējā sasaukuma laikā tā bija Covid-19 pandēmija.
Inna Šteinbuka
Latvijas Universitātes profesore, ekonomiste, bijusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, strādājusi dažādos amatos Eiropas Komisijā
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Baltijas valstu pārstāvji EK ieņems ļoti nozīmīgus amatus. Igaunijas pārstāve Kaja Kallasa pārstāvēs ES starptautiski. Līdz šim viņa ir bijusi ar ļoti strikti noraidošu nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā un iestājusies par palīdzības sniegšanu šai valstij, kas vērtējams pozitīvi. Līdztekus Kallasas kundze būs viena no EK viceprezidentēm. Žēl, ka šo amatu vairs nesaglabās Valdis Dombrovskis, taču viņam arī tagad būs ļoti nozīmīgs portfelis – ekonomika, produktivitāte, konkurence, fiskālie jautājumi. V. Dombrovskis līdz šim ir aktīvi atbalstījis Ukrainu, un viņam joprojām būs iespēja tai sniegt tik nepieciešamo finansiālo atbalstu makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Tāpat jaunais aizsardzības komisārs no Lietuvas Andrjus Kubiļus ir bijis aktīvs Ukrainas atbalstītājs un, domājams, tāds būs arī turpmāk.
Jauno EK sastāvu gaida ļoti sarežģīti izaicinājumi. Ir izveidojusies nenoteikta un problemātiska ģeopolitiskā situācija, kurā ES, kas savulaik tika radīta kā ekonomiska un vērtību savienība, būs nopietni jāgādā par atbilstošu aizsardzības finansējumu un aizsardzības politiku. Nāksies arī rūpēties par ES konkurētspēju, neļaujot tai atpalikt no ASV un citām valstīm. Enerģētikas, elektrības un gāzes cenas Eiropā patlaban ir ievērojami augstākas nekā ASV, kas nāk par sliktu mūsu konkurētspējai, tāpat ES produktivitāte krietni atpaliek. Tādēļ būs jāmeklē piemēroti politikas instrumenti un prātīgi jāizstrādā daudzgadu budžets nākamajam plānošanas periodam. Vienlaikus Eiropai vajadzēs saskaņot savu politiku vides un klimata jomā ar rūpniecības politiku, kas arī nebūs vienkārši.
Patlaban mums nav īsti zināma jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa politika. Tāpēc ir jārēķinās, ka liela loma turpmāk būs viedai diplomātijai. Te būs svarīga gan EK vadītājas, gan visas komisijas, gan katra komisāra darbība. Eiropai ir svarīgi, lai Amerika būtu mūsu partneris, nevis konkurents. Kopumā jauno EK sagaida ļoti svarīga un sarežģīta misija. Ceru, ka tā ar to labi tiks galā.
