Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) savā pirmajā plenārsesijā apstiprināja locekļu skaitu komitejās – 20 pastāvīgajās un četrās apakškomitejās.
Savukārt šonedēļ ievēlēja pastāvīgo komiteju un apakškomiteju priekšsēdētājus un viņu vietniekus. Otrdien par vienu no Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vietniekiem tika ievēlēts Nils Ušakovs, kurš EP pārstāv Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu.
No Latvijas ievēlētie deputāti strādās 12 Eiropas Parlamenta komitejās.
Komitejas – Eiropas Parlamenta darbības pamats
Katra jaunā sasaukuma sākumā EP deputāti apvienojas politiskajās grupās, kas veidotas atbilstoši viņu politiskajai pārliecībai, nevis valstiskajai piederībai.
Deputātu darbs norit komitejās, kuras specializējušās noteiktās jomās. Līdzīgi darbojas komisijas Saeimā. Saskaņā ar EP reglamentu komiteju sastāvam pēc iespējas jāatspoguļo parlamenta sastāvs kopumā.
Deputātus darbam komitejās deleģē viņu pārstāvētās EP politiskās grupas, pamatojoties uz deputātu izteiktajām vēlmēm.
Katrā komitejā ir arī deputāti aizstājēji, kuri nepieciešamības gadījumā aizvieto komiteju pastāvīgos locekļus.
Komitejas no savu pilntiesīgo locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un ne vairāk kā četrus priekšsēdētāja vietniekus, kas visi kopā veido komitejas prezidiju, kura pilnvaru termiņš ir divarpus gadi.
EP darbā, kas norisinās Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā, ir divi galvenie posmi:
- darbs komitejās, no kurām katra atbild par konkrētu politikas jomu. Komitejas izskata tiesību aktu projektus (priekšlikumus). Deputāti un politiskās grupas var iesniegt grozījumus vai ierosināt attiecīgo projektu noraidīt. Minētos jautājumus apspriež arī politiskajās grupās;
- darbs plenārsēdēs, kurās pieņem tiesību aktus. Plenārsēdēs sapulcējas visi deputāti, lai piedalītos galīgajā balsojumā par tiesību aktu priekšlikumiem un ierosinātajiem grozījumiem.
Komitejām izšķiroša loma izpildvaras apstiprināšanā rudenī
EP komitejām ir būtiska nozīme tā politikas veidošanā. To darbs ir saistīts ar tiesību aktu priekšlikumu un pašiniciatīvas ziņojumu izstrādi, grozīšanu un balsošanu par tiem.
Komitejas rīko debates ar ES izpildvaru, proti, Eiropas Komisiju, un dalībvalstu valdību pārstāvjiem Eiropas Savienības Padomē, ārējo ekspertu uzklausīšanas, kā arī organizē faktu vākšanas misijas.
Komitejām būs izšķiroša loma rudenī gaidāmajā Eiropas Komisijas (ES izpildvaras) komisāru uzklausīšanā.
Parlaments var izveidot apakškomitejas un īpašas pagaidu komitejas, lai risinātu noteiktus jautājumus, tāpat arī izmeklēšanas komitejas, lai izmeklētu aizdomas par ES tiesību aktu nepareizu piemērošanu.
Kā Latvijai nozīmīgākās EP komitejas speciālisti tradicionāli norādījuši tās, kuras darbojas ārlietu un budžeta, ekonomikas un lauksaimniecības jomā.
Tomēr, ņemot vērā nedrošo ģeopolitisko situāciju, kuru ietekmē Krievijas izraisītais karš Ukrainā un saspīlētā situācija Tuvajos Austrumos un citviet pasaulē, īpaši svarīga ir spēcīgu Latvijas pārstāvju darbība ārlietu, drošības un aizsardzības komitejā.
|
No Latvijas ievēlēto deputātu sadalījums komitejās:
|
Norāda uz trūkumiem
“Latvijas pārstāvju sadalījums komitejās ir daudzveidīgs,” no mūsu valsts ievēlēto deputātu turpmākās darbības jomas vērtē politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.
Turpretī biedrības “Eiropas kustība Latvijā” (EKL) prezidents Andris Gobiņš par minēto sadalījumu secina: “Tas ir diezgan loģisks un visumā atbilst tam, ko deputāti saviem vēlētājiem solījuši pirms vēlēšanām.”
Vienlaikus gan I. Kažoka, gan A. Gobiņš norāda uz vairākiem trūkumiem. Latvija ar pilntiesīgajiem locekļiem nav pārstāvēta tādās mūsu valstij nozīmīgās komitejās, kuru pamatdarbība saistīta ar lauksaimniecību, sociālajām lietām, sabiedrības veselību un vidi, kā arī konstitucionālajām lietām, kas būtiskas ES nākotnes kontekstā, spriež I. Kažoka. Viņasprāt, būtu vēlams redzēt plašāku Latvijas pārstāvību komitejās, kuras nodarbojas ar ekonomikas jautājumiem.
Savukārt A. Gobiņš uzsver: lai īstenotu jebkādas ieceres, tām ir vajadzīgs finansējums, par kuru lemj Budžeta komiteja. Tajā Latvijai ir tikai viens pārstāvis – Nils Ušakovs.
Attiecībā uz Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju, kurā Latvija nebūs pārstāvēta, biedrības “Eiropas kustība Latvijā” vadītājs piebilst: šis fakts nav vērtējams izteikti kritiski, ņemot vērā, ka komitejā darbosies arī tādu valstu pārstāvji, kuru intereses lauksaimniecības jomā atbilst Latvijas vajadzībām.
A. Gobiņš nesaskata pamatu bažām par mūsu valsts pārstāvju dalības trūkumu Konstitucionālo jautājumu komitejā. Viņš secina: varbūtība, ka minētās komitejas darbības rezultātā varētu tikt pieņemtas nozīmīgas izmaiņas regulējumā, piemēram, attiecībā uz EK locekļu skaitu vai vienbalsības principu ES lēmumu pieņemšanā, dalībvalstu pretrunīgo interešu dēļ ir niecīga.
Daudz nozīmīgāka būtu no Latvijas ievēlēto deputātu darbība jomās, kas saistītas ar budžetu, kohēziju un transportu, it īpaši ņemot vērā izaicinājumus, kas gaidāmi dzelzceļa Rail Baltica projekta īstenošanā.
Tāpat būtu nepieciešama plašāka Latvijas pārstāvju iesaiste Drošības un aizsardzības apakškomitejā, kurā patlaban kā pilntiesīgais loceklis strādās Reinis Pozņaks. Komitejas loma arvien pieaugs, uzskata EKL vadītājs.
Viedokļi par Ārlietu komiteju dalās
Otrdien par EP Ārlietu komitejas priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Vācijas pārstāvis Deivids Makalisters (David Mcallister).
Viņš akcentēja, ka laikā, kad valda liela ģeopolitiskā spriedze, komitejai jāsāk strādāt iespējami ātrāk: “Eiropas Savienībai jāuztur spēcīgas transatlantiskās attiecības, jāstiprina Eiropas pīlārs NATO, jāturpina atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresīvo karu un jāaptur Ķīnas ietekme. Mums jāturpina uzsvērt Eiropas paplašināšanās nepieciešamība. Ārlietu komitejai ir svarīga loma visos minētajos uzdevumos. Es turpināšu smagi strādāt, lai nodrošinātu, ka ikvienam deputātam ir iespēja sniegt ieguldījumu šajos centienos.”
I. Kažokas un A. Gobiņa viedoklis jautājumā par Latvijas plašo pārstāvību Ārlietu komitejā dalās. Domnīcas “Providus” direktore secina: Latvijai ar trim pilntiesīgajiem locekļiem un diviem aizstājējiem ir vairāk nekā pietiekami. Vienlaikus viņa izsaka nožēlu, ka tik daudzi ir nolēmuši būt šajā maznozīmīgajā komitejā ar nelielu ietekmi uz ES politiku, kurā galvenie spēlētāji ir dalībvalstis un augstais pārstāvis ārlietās.
Tā vietā, kā uzskata politoloģe, Latvijas pārstāvji varēja izvēlēties strādāt kādā no komitejām, kurā mūsu valsts pārstāvības pietrūkst.
A. Gobiņš iepriekš minētajam Ārlietu komitejas novērtējumam iebilst, norādot uz tās nozīmīgumu arī Latvijai: pēdējos divos gados – kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā – tā ir izdarījusi politisku spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem, proti, EK priekšsēdētāju un ES Padomi, rīkoties aktīvāk Kijivas atbalstīšanā, tostarp nesen panākot vairāku valstu piekrišanu pretgaisa aizsardzības ieroču piegādei.
Viņaprāt, Ārlietu komitejai arī turpmāk, sevišķi sadarbībā ar Budžeta komiteju, būs pietiekami liela loma ES kopējās politikas realizēšanā.
Vienlaikus arī EKL vadītājs piekrīt, ka Latvijas pārstāvju skaits attiecīgajā komitejā varēja būt mazāks par labu izvēlei darboties kādā no citām mūsu valstij būtiskajām jomām. Latvijai Ārlietu komitejā būs vien divi pilntiesīgie deputāti, par kuru darbības atbilstību Latvijas un ES kopējām interesēm nav šaubu, – Sandra Kalniete un Rihards Kols. Turpretī Vili Krištopanu, kurš izvēlējies strādāt par eiroskeptisku un galēji labēju dēvētajā EP grupā “Patrioti Eiropai”, A. Gobiņš pagaidām vērtē piesardzīgi.
Abu speciālistu viedoklis atšķiras arī jautājumā par pilntiesīgo deputātu aizstājēju lomu EP komitejās. I. Kažoka norāda, ka faktiski tā ir otršķirīga. Savukārt A. Gobiņš uzsver: ja aizstājējs ir aktīvs un ar skaidru redzējumu, ko vēlas panākt, kā arī spēj par to pārliecināt citu valstu pārstāvjus, viņam var būt nozīmīga loma.
