FOTO: Līga Gredzena, LETA.
Lai samazinātu pacientu uzņemšanas nodaļu noslodzi, V līmeņa slimnīcās tiks ieviests dežūrārsta pakalpojums. Savukārt, lai uzlabotu dežūrārstu iespējas padziļināti izmeklēt pacientus un palīdzēt viņiem arī akūtos gadījumos, pārrēķinātas fiksētās kabineta izmaksas, paplašinot kabinetā pieejamo ārstniecības līdzekļu klāstu un materiālus.
Šīs un citas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas stājas spēkā 2025. gada 11. jūlijā.
Saskaņā ar MK noteikumiem “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” iedzīvotājiem ir pieejami dežūrārsti, kas nodrošina medicīnisko palīdzību gadījumos, kad tā pacientiem nepieciešama ārpus ģimenes ārsta darba laika un veselības stāvoklis neļauj gaidīt.
Taču, kā paskaidrots grozījumu anotācijā, nereti pacienti ārpus ģimenes ārsta darba laika vēršas nevis pie dežūrārsta, bet gan slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās.
Līdz ar to grozījumi paredz iespēju Nacionālajam veselības dienestam (NVD) apmaksāt dežūrārstu pakalpojumus arī klīnisko universitāšu slimnīcās (V līmeņa slimnīcās), lai gadījumos, kad pēc pacienta sākotnējās novērtēšanas tiek konstatēts, ka nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, viņu varētu novirzīt konsultācijai pie dežūrārsta.
Anotācijā minēts: ņemot vērā slimnīcu uzņemšanas nodaļu specifiku un analizējot pacientu plūsmas, NVD sadarbībā ar V līmeņa slimnīcām vienosies par dežūrārsta darba laika noteikšanu, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu pakalpojuma sniegšanu un samazinātu neatliekamo nodaļu noslodzi, dežūrārstu darba laiku nosakot atbilstoši katras slimnīcas “pīķa” stundām.
Tāpat, lai uzlabotu dežūrārstu iespējas padziļināti izmeklēt pacientus un palīdzēt viņiem arī akūtos gadījumos, grozījumos pārrēķinātas fiksētās kabineta izmaksas, paplašinot kabinetā pieejamo ārstniecības līdzekļu klāstu un materiālus.
Atbilstoši ārstniecības iestāžu ierosinājumiem pārskatīta slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā pieejamo ārstniecības personu nodrošināšanas un aizvietošanas kārtība. Proti, grozījumi paredz vispārīgākus nosacījumus pacientiem nepieciešamās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās, kas pamatoti ar iespēju saglabāt nepārtrauktu neatliekamās palīdzības pieejamību novada iedzīvotājiem dzīvesvietai tuvākajās slimnīcās, kā arī vajadzību atslogot augstāka līmeņa slimnīcas no neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas pacientiem, kuriem palīdzību var nodrošināt zemāka līmeņa slimnīcās.
Anotācijā skaidrots, ka izmaiņu ieviešana nerada risku pakalpojumu kvalitātei, jo jebkuram ārstam neatkarīgi no savas specializācijas jāspēj sniegt pacientam neatliekamā palīdzība, t. i., jāspēj atpazīt akūtus stāvokļus medicīnā, organizēt savlaicīgu palīdzības sniegšanu pacientam un veikt kardiopulmonālo reanimāciju, kā arī īstenot neatliekamus pasākumus dažādām pacientu grupām un ordinēt elpošanas atbalsta sistēmas atbilstoši indikācijām un klīniskajai situācijai. Līdz ar to jebkuras specializācijas ārsts var tikt nodarbināts slimnīcas uzņemšanas (neatliekamās palīdzības) nodaļā, ja vien viņš nepārsniedz savu zināšanu un prasmju ietvaru un vajadzības gadījumā piesaista attiecīgos speciālistus.
Reaģējot uz SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” ierosinājumu, grozījumi paredz enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta speciālistu komandu papildināt ar dietologu (līdz šim kabinetā pacientu aprūpi veica māsa un uztura speciālists). Kā paskaidrots anotācijā, izmaiņas nepieciešamas, jo ne māsa, ne uztura speciālists nevar nozīmēt analīzes, izrakstīt medikamentus, izvērtēt visu slimību un izmeklējumu kopumu.
Tāpat grozījumos iekļauta jauna stacionāro pakalpojumu programma – “Deģeneratīvu un komplicētu mugurkaula slimību, traumu ķirurģiska ārstēšana, izmantojot implantus un navigācijas tehnoloģijas”.
Savukārt līdz ar grozījumiem atcelta maksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti programmā “Personai ar prognozējamu invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprināto individuālo rehabilitācijas plānu” un programmā “Ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem nosacījumiem”, ņemot vērā minēto programmu pacientu ārstēšanas procesa satura pārklāšanos ar vairākām citām līdzīga profila valsts apmaksātām veselības aprūpes programmām stacionārajās ārstniecības iestādēs.
Visbeidzot, grozījumi paredz, ka turpmāk plašāks ģimenes ārstu prakšu loks varēs pretendēt uz maksājumu par papildu darbinieka nodarbināšanu. Proti, nosacījums – praksē reģistrēti vismaz 1800 pacientu – mainīts uz pacientu skaitu, kas atbilst pilnas prakses nosacījumiem, tādējādi turpmāk papildu darbinieka kritēriju izpildē tiks ņemts vērā arī praksē reģistrēto bērnu skaits.
