Sievai nomira vīrs, un viņa sāka kārtot mantojuma lietu. Apzinot kreditorus, atklājās, ka naudu 120 000 eiro apmērā privātmājas būvniecībai, kurā viņi kopā dzīvoja, 2000. gadu sākumā bija aizdevis kaimiņš – fiziskā persona. Sieva nezināja, ka vīram ir šāds parāds. Tā kā kopš vīra nāves bija pagājuši vairāk nekā divi mēneši, mantojumu vairs nevarēja pieņemt ar inventāra tiesībām, par mirušā parādiem bija jāatbild ar savu personīgo mantu. Šādas naudas atraitnei, kura strādā par skolotāju, nebija. Taču viņa mantojumā no savas mātes saņēma privātmāju. Kreditors bija ar mieru, ka mirušā vīra parādu nolīdzina, atdodot šo īpašumu.
No šādas situācijas, kad, lai nolīdzinātu mirušā parādus, ir jāatdod savs īpašums, varētu izvairīties, ja atraitne mantojumu pieņemtu ar inventāra tiesībām, skaidro zvērināta notāre Zane Ankrava.
Ja persona pieņem mantojumu, viņa manto visu mantu, kas piederēja mirušajam, t. i., gan mantu, gan parādus. Šobrīd Civillikuma regulējums nenoteic, ka pastāv iespēja izvēlēties, proti, mantinieks grib mantot dzīvokli, naudu un mašīnu, bet parādus – ne. Līdz ar to rodas situācijas, ka, pieņemot mantojumu, persona manto mirušā mantu, taču mantojuma lietā izrādās, ka mirušā parādi daudzkārt pārsniedz mantas vērtību.
Piemērs. Persona manto dzīvokli 30 000 eiro vērtībā, bet mantojuma atstājēja parādi ir 150 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiek pārdots dzīvoklis, samaksāta daļa parāda un pēc tam atlikusī summa – 120 000 eiro – ir jāmaksā no saviem ienākumiem un mantas.
No Civillikuma 707. pantā uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesības, respektīvi, likumā noteiktajā laikā – divu mēnešu laikā pēc mantojuma atstājēja nāves – paziņo notāram, ka pieņem mantojumu ar inventāra tiesībām.
Ja mantinieks mantojumu pieņem ar inventāra tiesībām, tad mantojuma atstājēja kreditori nevar prasīt no mantinieka vairāk, nekā viņš ir saņēmis mantojumā.
“Tas nozīmē, ka par mirušā parādiem mantinieks var atbildēt mantojuma apmērā. Ir iespējama situācija, ka mantotā manta ir jāpārdod un jānorēķinās ar kreditoru, bet nav jāmaksā parādi no savas personīgās mantas,” apgalvo Z. Ankrava.
Civillikums nosaka ļoti neilgu termiņu, kādā var mantot ar inventāra tiesībām. Mantiniekam, kurš grib izlietot inventāra tiesības, ne vēlāk kā divus mēnešus no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos jāvēršas pie notāra ar lūgumu uzdot sastādīt inventāru tiesu izpildītājam pēc Civilprocesa likuma noteikumiem vai likumā norādītajos gadījumos – bāriņtiesai.
Ja mantojums ir plašs un sarežģīts un ja inventāra sastādīšanai vajadzīgs ilgāks termiņš, notārs pēc mantinieku lūguma šo termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk par vienu gadu.
“Ja grib mantot ar inventāra tiesībām, pie notāra ir jāvēršas divu mēnešu laikā pēc mantojuma atstājēja nāves,” uzsver notāre.
“To nevar darīt, piemēram, pēc diviem mēnešiem un piecām dienām. Ja mantojuma saņēmējs par mirušā dzīvi daudz ko nav zinājis, tad ir ieteikums pieņemt mantojumu ar inventāra tiesībām.”
Cilvēki pret mantojuma pieņemšanu ar inventāra tiesībām izturas ļoti piesardzīgi, novērojusi notāre. Pārsvarā cilvēki izvēlas mantot vispārējā kārtībā. Kāpēc? Visbiežāk mantojuma saņēmēji pie notāra ir ieradušies krietni pēc Civillikumā noteiktā termiņa – vairāk nekā divus mēnešus pēc mirušā nāves. Tātad viņi ir nokavējuši pieteikšanās termiņu.
Tiesa, Civillikuma 693. pants noteic, ka mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā (692. panta 2. daļa), bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums ir atklājies.
Tāpat cilvēkiem mēdz būt iracionālas bailes no zvērinātiem tiesu izpildītājiem, konstatējusi notāre.
Kā trešo iemeslu viņa min to, ka mantojuma saņēmējs nereti nezina un pat nenojauš par aizgājēja parādiem, jo, lai pieteiktos uz mantojumu, gan kreditoriem, gan mantiniekam ir vienāds pieteikšanās termiņš.
“Cilvēks nomirst, mantinieks atnāk pie notāra un apgalvo, ka vēlas pieņemt mantojumu, taču viņš neko nezina par parādiem. Kamēr mantojuma lieta netiks uzsākta, par parādiem neuzzināsim. Kreditors var pieteikties pie notāra tikai tad, kad ir uzsākta mantojuma lieta,” skaidro Z. Ankrava. “Bieži no mantiniekiem dzirdu izteikumu: es mantoju kaķi maisā. Jā, tā ir, nekad nevar zināt, vai mirušais ir atstājis ne tikai mantu, bet arī parādus.”
Turklāt parādi ir ne tikai kredīti bankā, bet arī ātrie kredīti, komunālo maksājumu parādi, privātpersonu aizdevumi u. c.
Civillikuma 708. panta otrajā daļā noteikts, ka “aizbildņi, aizgādņi un citi mantinieka vietnieki pieņem viņam pienākošos mantojumu arvien tikai ar inventāra tiesībām”.
Tas nozīmē, ka bērni vai personas, kurām ir iecelti aizbildņi, mantojumu var pieņemt tikai ar inventāra tiesībām.
Nepilngadīga persona par mantojuma atstājēja parādiem atbildēs tikai ar mantojuma inventāra sarakstā norādīto mantu, nevis ar savu personīgo mantu.
Šajā gadījumā nav svarīgs Civillikumā noteiktais termiņš – divi mēneši –, kurā var pieņemt mantojumu ar inventāra tiesībām.
Piemērs. Mantojumu no mirušā tēva pieņem divi brāļi, no kuriem viens ir rīcībnespējīgs. Viņam ir iecelts aizbildnis. Tēvs ir nomiris pirms pusotra gada. Vienam brālim ir jāpieņem mantojums parastajā kārtībā, bet otrs, kuram ir aizbildnis, pieņems mantojumu ar inventāra tiesībām.
Ja mantinieks vēlas mantot ar inventāra tiesībām, notāram ir jāsagatavo aicinājums tiesu izpildītājam sastādīt mantojuma inventāra sarakstu.
Plašāk par tēmu >>
Mantojuma saņēmējs šajā sarakstā var iekļaut viņam zināmo aizgājēja mantu. Ar sagatavoto dokumentu mantotgribētājam ir jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kura amata vieta atrodas apgabaltiesas teritorijā pēc mirušās personas pēdējās dzīvesvietas vai mantas atrašanās vietas (ja tās atšķiras).
Inventāra saraksts saskaņā ar Civillikumu ir instruments mantinieka atbildības ierobežošanai mantojuma aktīva robežās. Tajā ir jāietver viss mantojuma aktīvs – mantojuma objektu apraksts un to novērtējums.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 8.3 punktu mantojuma inventāra saraksta sastādīšana mantojuma lietā maksā 86 eiro.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 543 “Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība” 9. punkts paredz, ka, sastādot mantojuma inventāra sarakstu, neatkarīgi no ieinteresētās personas iesniegumā norādītās informācijas, zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums noskaidrot, vai mantojuma atstājējam ir:
Publiskie reģistri ir, piemēram, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma u. c.
Mantojuma inventāra sarakstā nenorāda mantojuma atstājēja parādus.
Visbiežāk, pārbaudot ieinteresētās personas iesniegumā norādīto un zvērinātam tiesu izpildītājam pieejamo informāciju publiskajos reģistros, mantojuma inventāra sarakstā tiek iekļauti mirušajam piederējušie nekustamie īpašumi, kustamā manta (pārsvarā tie ir transportlīdzekļi) un tas, kāds ir naudas līdzekļu atlikums kredītiestāžu kontos.
Kā tiek noteikta aizgājēja mantas vērtība? Ministru kabineta noteikumu Nr. 543 “Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība” 12. punkts noteic, ka mantas novērtēšanai zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina sertificētu vērtētāju vai attiecīgās nozares speciālistu.
Mantas vērtības noteikšanai var izmantot arī ieinteresētās personas iesniegtu novērtējumu, ja zvērināts tiesu izpildītājs to atzīst par pieļaujamu un vērā ņemamu.
Noteikumu 13. punkts paredz –, ja mantas novērtēšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav pieaicināts sertificēts vērtētājs vai attiecīgās nozares speciālists, mantojuma inventāra sarakstā iekļautās mantas vērtību nosaka šādā veidā:
Mantojuma inventāra sarakstā iekļautajām prasījuma tiesībām norāda prasījuma summu, ja tā ir zināma.
Ja mantojamās mantas vērtību nav iespējams noteikt, mantojuma inventāra sarakstā norāda, ka manta nav novērtējama.
Normatīvais regulējums nenosaka, cik ilgā laikā zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāsastāda mantojuma inventāra saraksts. To ietekmē mantojuma inventāra saraksta lietas sarežģītības pakāpe. Proti, cik daudz un kāda manta mirušajam ir piederējusi, kāds ir informācijas apjoms saistībā ar mirušā mantu, kādas papildu darbības jāveic zvērinātam tiesu izpildītājam, lai pārliecinātos par attiecīgās informācijas patiesumu.
Dažkārt mantojuma inventāra saraksta sastādīšana var aizņemt divas trīs dienas, savukārt citreiz – pat mēnesi.
