Testators, t. i., persona, kura raksta testamentu savam nāves gadījumam, var brīvi noteikt par visu savu mantu ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. 

Testators var brīvi izvēlēties, kam atstāt savu mantu. Tas nozīmē, ka viņš mantu var novēlēt arī personai, kurai ir parādi. 

Testamentā ieceltajam mantiniekam pēc testatora nāves būs tiesības pieņemt mantojumu vai atraidīt to. Ja ieceltais mantinieks izvēlēsies pieņemt mantojumu, tad mantotā manta pāries mantinieka īpašumā un mantinieka kreditori varēs vērst savus prasījumus arī pret mantoto mantu. 

Ja pašam mantojuma atstājējam būs palikuši parādi un mantinieks ir maksātnespējīgs, tad mantojuma atstājēja kreditori un legatāri varēs izmantot Civillikuma 712.–714. pantā noteiktās tiesības prasīt, lai atdala mantojumu no mantinieka paša mantas, apmierinot viņus no mantojuma pirms mantinieka kreditoriem. 

Ja nepieciešama notāra konsultācija, tad zvērinātu notāru kontaktinformāciju var atrast šeit.