Labdien! Vai iespējams anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, ja persona ir attiecīgā īpašuma īpašnieks, bet ilgstoši (10 gadus) deklarētajā adresē nedzīvo un nesaņem sev adresēto korespondenci. Korespondences nesaņemšana ir pierādāma ar ilglaicīgu saraksti, t. sk. ierakstītām vēstulēm, kuras tiek sūtītas atpakaļ ar “Latvijas pasta” norādi: “Adresāts nav sasniedzams.” Uz aicinājumu labprātīgi pārdeklarēties adresē, kurā persona vēstules varētu saņemt, seko atbilde: “Tie, kam vajag, mani atradīs, manu adresi zina VID, zina arī darba devējs, pietiek.” Vai šādā situācijā ieinteresētās personas (piemēram, ģimenes locekļi, kas faktiski dzīvo šajā īpašumā) var prasīt, lai informācija par šādu patiesībai neatbilstošu adresi tiek anulēta? Vai pašvaldība anulēs informāciju, ja gūs pārliecību, ka persona tiešām deklarētajā adresē nav sasniedzama korespondencei?
Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu pašvaldības iestāde var anulēt tikai divos gadījumos:
Konstatējot vienu no iepriekš minētajiem pamatiem, pašvaldības iestādei ir jāpieņem lēmums par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu. Tiesiskais pamats var būt, ja personai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības persona ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiskā vai līgumiskā pamata.
Ņemot vērā, ka persona ir nekustamā īpašuma īpašnieks, tai ir tiesisks pamats būt deklarētai attiecīgajā adresē, savukārt pašvaldības iestādei nav tiesiska pamata anulēt personas deklarēto dzīvesvietu (saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu).
Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pantu dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Savukārt Civillikuma 7. pantā ir noteikts, ka dzīvesvieta (domicilis) ir tā vieta, kurā persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīvesvietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīvesvietas tiesiskās sekas un ir apspriežama nevis pēc tās ilguma, bet gan pēc nodoma.
Dzīvesvietas deklarēšana balstās uz pašas personas iniciatīvu, un deklarētās dzīvesvietas izvēle ir atkarīga no personas nodoma būt deklarētai kādā īpašumā. Līdz ar to minētajā gadījumā nerodas šaubas par personas ieinteresētību būt deklarētai sev piederošā īpašumā. Ir redzams, ka persona apzināti nevēlas būt sasniedzama (vismaz tā to apgalvo trešā persona, kas lieto šo īpašumu), nevis nav sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldības iestāde var anulēt personas deklarēto dzīvesvietu, ievērojot Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmo daļu. Šajā gadījumā nav šaubu, ka personai ir tiesisks pamats būt deklarētai konkrētajā dzīvesvietā. Pārbaudot, vai deklarētājs nav sniedzis nepatiesas ziņas, pašvaldības iestādei būtu jākonstatē personas izteiktā nodoma patiesums dzīvesvietas deklarēšanas brīdī.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
