Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 6. panta otro daļu dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visu dzīvojamo māju. 

Līdz dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļu īpašumos kopīpašnieku starpā pastāv klasisks kopīpašums Civillikuma 1067. panta izpratnē, ko likums raksturo kā īpašuma tiesību, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet gan tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs. Šādas klasiska kopīpašuma kopīpašnieku tiesības ierobežo Civillikuma 1068. pants, kas nosaka: rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Tiesa, zināmu autonomiju šādā klasiskā kopīpašumā kopīpašnieki līdz dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļu īpašumos var iegūt, savstarpēji vienojoties par kopīpašuma dalītās lietošanas kārtību, tostarp, piemēram, vienojoties par konkrētu telpu grupu (dzīvokļu) nodošanu kopīpašnieku atsevišķā lietošanā. 

Ņemot vērā visu minēto, līdz dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļu īpašumos darbībās ar kopīpašumu, tostarp lēmumu pieņemšanā, uz kopīpašniekiem vispārīgi nav attiecināmas Dzīvokļa īpašuma likuma normas, bet viņiem jāievēro Civillikuma vispārējais regulējums. Vienlaikus, ņemot vērā klasiskā kopīpašuma ierobežojumus un reaģējot uz neelastīgās lēmuma pieņemšanas radītajiem sarežģījumiem, likumdevējs normatīvajos aktos attiecībā uz dzīvojamajām mājām ir noteicis minimālo rīcību ar kopīpašumu, t. i., pieļaujams samazināts balsu skaits, lai lēmums tiktu pieņemts un būtu saistošs visiem kopīpašniekiem. Proti, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta ceturto daļu lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamajā mājā – pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, – pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma  noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu.