E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 39128
Lasīšanai: 6 minūtes

Par testamentāro mantinieku tiesībām apstrīdēt bērnu paternitāti

J
jautā:
29. septembrī, 2026
Alberts

Uz testamenta pamata esam saņēmuši mantojumu no tēva brāļa, bet mantojumam kā neatņemamās daļas mantinieki pieteicās vēl divi bērni. Mēs esam pārliecināti, ka tie nav mantojuma atstājēja īstie bērni, jo testamenta atstājējs noliedza jebkādu bērnu esamību un arī citi radi to noliedz. Lai gan personām 1977. un 1980. gadā izdotajās dzimšanas apliecībās ir norādīti mirušās personas dati, esam pārliecināti, ka dati ir fiktīvi. Vai varam tiesai prasīt veikt DNS radniecības testu, lai pierādītu, ka ieraksti ir fiktīvi, un negatīva testa rezultātā neizmaksāt neatņemamo daļu?

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Tiesības apstrīdēt paternitāti tiesas ceļā ir tikai noteiktam personu lokam Civillikumā paredzētajos gadījumos. Ņemot vērā, ka nav informācijas par to, kādos apstākļos paternitate tika atzīta (proti, uz kāda pamata bērniem kā tēvs dzimšanas reģistrā tika ierakstīts jūsu tēva brālis), varam sniegt tikai vispārīgu atbildi.

Civillikuma 149. pants noteic, ka paternitātes pieņēmumu (bērns piedzimis laulības laikā, skat. Civillikuma 146. pantu) var apstrīdēt: 

  • bērna mātes vīrs un bērna māte divu gadu laikā no dienas, kad uzzināja, ka bērns nav cēlies no vīra;
  • bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns uzzināja pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes pieņēmumu viņš var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas;
  • vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no dienas, kad uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu; 
  • personai, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no bērna piedzimšanas šādos gadījumos: 1) bērna māte ir mirusi dzemdībās; 2) bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas. 

Savukārt Civillikuma 156. pants paredz, ka paternitātes atzīšanu (brīvprātīgu atzīšanu, skat. Civillikuma 154. pantu) tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu dēļ. Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var: 

  • persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
  • persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas;
  • bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns uzzināja pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes atzīšanu viņš var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. 

Padomju okupācijas laikā, ja bērns piedzimis mātei, kas nebija laulībā, un ja nebija vecāku kopēja pieteikuma vai tiesas sprieduma par paternitātes noteikšanu, ierakstu par bērna tēvu dzimšanas aktu grāmatā izdarīja ar mātes uzvārdu, savukārt bērna tēva vārdu un tēvavārdu ierakstīja pēc viņas norādījuma. Šāds ieraksts par bērna tēvu saskaņā ar šo pantu bija fiktīvs ar mērķi aizsargāt bērna intereses, proti, neparādīt, ka attiecīgajam pilsonim tēvs nav konstatēts likumā paredzētajā kārtībā. Taču šāds ieraksts, kas izdarīts saskaņā ar LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantu “Ieraksts par bērna tēvu, ja nav noteikta paternitāte”, nerada tiesiskas sekas personai, kuras vārds, uzvārds, tēvavārds sakrīt ar bērnam ierakstīto, jo bērna tēvs nav konstatēts likumā paredzētajā kārtībā. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 44. panta ceturtā daļa paredz, ka saskaņā ar mātes vai pilngadīgas personas iesniegumu ierakstu par bērna tēvu, ja tas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā paredzētajā kārtībā, anulē, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas atzinumu.

Atbilstoši Civillikuma 399. pantam likumisko mantojuma tiesību nodibina tikai tāda radniecība, kas rodas:

  • ar dzimšanu likumīgā laulībā;
  • ar dzimšanu tādā laulībā, kura vēlāk atzīta par neesošu, vai ne vēlāk kā 306. dienā no šādas laulības izbeigšanās;
  • ar paternitātes atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.

No minētā izriet, ka likumdevējs ir stingri ierobežojis to personu loku, kurām ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par paternitātes apstrīdēšanu.

Ja ir kādas neskaidrības, tad ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju.

Uzzini vairāk LV portālā:

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 189 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas