Dzimšanas kā civilstāvokļa akta reģistrācija ir konstatējošs administratīvais akts, ar kuru tiek noteikts personas publiski tiesiskais statuss, kā arī saistoši nostiprinātas bērna radniecības attiecības ar māti un tēvu. Ar dzimšanas fakta un vecāku reģistrēšanas brīdi bērnam un viņa vecākiem rodas ar šo radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības. Attiecīgi apstrīdēt ierakstu par tēvu dzimšanas reģistrā var tikai ar tiesas spriedumu Civillikumā noteiktajos gadījumos. Proti, lai izvērtētu konkrēto situāciju, ir jāņem vērā tas, kādā veidā paternitāte tika nostiprināta – vai bērna piedzimšanas brīdī bērna māte bija laulībā un paternitāte bērnam tika noteikta automātiski pēc paternitātes pieņēmuma (Civillikuma 146. pants) vai arī, nesastāvot laulībā, vecāki iesniedza kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā (Civillikuma 155. pants). 

Likumā noteiktajā ierobežotajā termiņā, kas parasti ir divi gadi, paternitāti ir iespējams apstrīdēt. Paternitātes apstrīdēšanas lietās nozīme ir dažādām juridiskām niansēm, tāpēc svarīgi, ka prasības pieteikums ir sagatavots profesionāli. Ja nokavēts termiņš, tad prasības pieteikumu tiesa var nepieņemt. Ieteicams vērsties pie zvērināta advokāta, lai, izvērtējot konkrēto situāciju, varētu lemt par tālāk veicamajām darbībām. 

Plašāk par paternitātes noteikšanu un apstrīdēšanu tiesā varat uzzināt LV portāla raidieraksta “Kā likums” epizodē “Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – paternitātes noteikšana un apstrīdēšana tiesā” un raidījuma “Zini savas tiesības” epizodē “Tuvplānā civilprocess – paternitāte, bērna izcelšanās noteikšana vai apstrīdēšana”.