Paternitātes jeb bērna izcelšanās noteikšana mūsdienās ir bieži sastopama tiesiskā situācija. Ja vecāki nav stājušies laulībā, bērna paternitāti, reģistrējot dzimšanu, vīrietis var atzīt labprātīgi dzimtsarakstu nodaļā. Sarežģītākās situācijās paternitāti nosaka tiesa. Ierakstu par bērna tēvu ir iespējams arī apstrīdēt, tomēr jaunajiem vecākiem pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo likumā noteiktā paternitātes apstrīdēšanas kārtība un termiņi ir nelokāmi. Tas nozīmē, ka var būt arī situācijas, kad bērna bioloģiskajai izcelsmei nebūs izšķirošas nozīmes. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU izskatīsim paternitātes noteikšanas un apstrīdēšanas procesuālās darbības tiesā.
LV portāla arhīvā šobrīd ir pieejami gandrīz divi simti tematisku publikāciju par paternitātes jautājumiem un gandrīz tūkstotis dažāda formāta rakstu (tai skaitā skaidrojumi, e-konsultācijas, ziņas u. c.), kuri ir saistīti ar šo tēmu. Pat ja ikdienā par to nedomā, paternitāte skar dažādus dzīves aspektus, sākot ar sociāliem jautājumiem, uzturlīdzekļiem, veselības aprūpi un beidzot ar mantojuma tiesībām. Tas ir iemesls, kāpēc speciālisti vērš uzmanību reizēm pārāk nenopietnai attieksmei pret vecāku atbildību, kas juridiski iestājas līdz ar ierakstu dzimšanas reģistrā, atzīstam to vai ne.
|
Civillikums 157. pants. Paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155. pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā. Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu. 158. pants. Prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu. Ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, bērna māte, bērna aizbildnis un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas var prasīt tiesas ceļā konstatēt paternitātes faktu. 159. pants. Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. 160. pants. Ja bērna tēvs brīvprātīgi atzīst paternitāti, bērna uzvārdu, arī pēc bērna reģistrācijas, nosaka atbilstoši šā likuma 151. panta noteikumiem. Ja paternitāte noteikta tiesas ceļā vai arī tiesa apmierina paternitātes apstrīdēšanas prasību, bērna uzvārdu nosaka tiesa, ņemot vērā bērna intereses. |
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Paternitātes noteikšanu tiesā regulē Civillikuma 157. pants. Bērna izcelšanās noteikšanai tiesā var būt dažādi iemesli. Primāri tas ir vecāku pienākums pret nepilngadīgu bērnu un tā tiesību realizēšana visplašākajā kontekstā. Piemēram, tas ir svarīgi, jo šim faktam ir saistība ar potenciālo mantojumu. Visbiežāk ar paternitātes noteikšanu tiesā saskaras, ja bērna vecāki nav stājušies laulībā un bērna tēvs nav labprātīgi atzinis paternitāti.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Tiesiskais regulējums ar laiku ir pilnveidojies. Šobrīd bērna tēvam gadījumā, ja tam ir nepārprotams pamats, ir tiesības aizsargāt savas intereses un apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Turklāt var būt situācija, ka tiesiskais regulējums dod iespēju paternitāti atzīt trīspusējā ceļā, kad bērna māte, viņas laulātais un bērna bioloģiskais tēvs kopīgi vēršas dzimtsarakstu nodaļā, lai dzimšanas apliecībā tiktu norādīts bērna bioloģiskais tēvs, nevis bērna mātes laulātais.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Ja bērna tēvam ir vēlme būt ierakstītam bērna dzimšanas apliecībā, bet to nevēlas bērna māte, tiesiskais regulējums paredz bērna bioloģiskā tēva tiesības celt prasību tiesā. Tad bērna paternitāti nosaka tiesa.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Piespiedu kārtā uz tiesu vīrieti neved, taču situācijā, ja persona izvairās un labprātīgi tiesas noteiktajā laikā neierodas uz DNS ekspertīzi, tiesa lemj par viņa nogādāšanu uz DNS ekspertīzi piespiedu kārtā.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Civilprocesa likumā ir noteikti visi iespējamie pierādīšanas līdzekļi, kurus bērna māte ir tiesīga izmantot. Visaugstākā ticamība, protams, ir norādītā bērna tēva DNS ekspertīzes rezultātiem. Praksē ir situācijas, kad DNS ekspertīze tiek veikta nevis bērna tēvam, bet kādam no viņa radiniekiem. Sievietes izmanto arī liecinieku liecības, video no kopdzīves, savstarpējo saraksti, tāpat pierādīšanai kalpo arī bērna tēva publiskie izteikumi, kuros viņš ir atzinis gaidāmo bērnu par savu, ieraksti bērna mātes pasē, kad sieviete stājas grūtniecības uzskaitē pie ārsta u. c.
Ja reālas kopdzīves bērna mātes un tēva starpā nav bijis, tad iepriekš minētie pierādīšanas līdzekļi nebūs izmantojami un būs jāveic DNS ekspertīze.”
|
Civilprocesa likums Pierādīšanas līdzekļi 104. pants. Pušu un trešo personu paskaidrojumi (1) Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. (2) Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību. 105. pants. Liecinieku liecības (1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi. (2) Lietas dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt. (3) Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas, izņemot šā likuma 106. un 107. pantā noteiktos gadījumus. (4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem. (5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas. 110. pants. Rakstveida pierādījumi Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u. c.). 115. pants. Lietiskie pierādījumi Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā. 249.1 pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana (1) Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. (2) Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai. |
Tiesnese Ieva Čudina: “DNS ekspertīzi tiesa parasti nozīmē veikt divu nedēļu laikā, un atzinums ir jāgaida vienu mēnesi. Tas nozīmē, ka kopumā process ilgst pusotru mēnesi. Ekspertīze ir maksas pakalpojums, samaksu veic tas, kurš ir lūdzis ekspertīzes noteikšanu. Ja prasītājs ir atbrīvots no tiesvedības izdevumiem, tad izdevumus sedz valsts. Savukārt, ja prasība tiek apmierināta un prasītājs ir bijis atbrīvots no tiesāšanās izdevumiem, tad tiesa DNS ekspertīzes izdevumus par labu valstij piedzen no atbildētāja.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Jā, tādi gadījumi ir. To ir iespējams izdarīt. Sarežģījumi būs ar DNS paraugu iegūšanu. Nereti tiesa var izlīdzēties ar paraugu esamību kādā medicīnas iestādē vai tiesībsargājošajās iestādēs, ja konkrētais vīrietis ir bijis to redzeslokā. Ekspertīzes veikšanai var iesaistīt arī radiniekus. Pastāv arī galējais variants – līķa ekshumācija –, taču tā tiek ļoti reti piemērota. Rezultāti tiek vērtēti kopsakarā ar citiem tiesai iesniegtajiem pierādīšanas līdzekļiem.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Ja tiesa ir noteikusi DNS ekspertīzi, personai tiesas lēmums ir saistošs. Tas ir jāpilda un jāierodas uz ekspertīzi.”
|
Svarīgs divu gadu termiņš Civillikums 149. pants. Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei. Bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. Vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu. Personai, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no bērna piedzimšanas šādos gadījumos: bērna māte ir mirusi dzemdībās; bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas. |
Tiesnese Ieva Čudina: “Likumdevējs ir noteicis, ka paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt divu gadu laikā, kopš kļuvis zināms, ka tam ir pamats. Šo termiņu ir vērtējusi arī Satversmes tiesa un atzinusi, ka divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai persona izdarītu savu izvēli, vai tā vēlas vai nevēlas apstrīdēt bērna paternitāti. Ja divu gadu laikā persona nav rīkojusies, tiek pieņemts, ka ar šiem apstākļiem persona ir samierinājusies. Tāpat jāņem vērā, ka bērna interesēs ir tiesiska stabilitāte. Nav pieļaujams, ka kāds pastāvīgi varētu atgādināt par iespējamo paternitātes apstrīdēšanu. Jāpiebilst, ka paternitātes atzīšana konkrētai personai uzliek likumā noteiktos pienākumus pret bērnu, tostarp uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, līdz bērns kļūst pilngadīgs un var pats sevi apgādāt. Tā būs arī situācijā, ja persona skaidri zinās, ka tas nav viņa bioloģiskais bērns, vai, piemēram, vairs nedzīvos kopā ar bērnu un viņa māti. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad paternitātes ieraksts ir veikts neatbilstoši bioloģiskajai izcelsmei, bērna māte un bērna dzimšanas apliecībā reģistrētais tēvs vairs nedzīvo kopā un māte vēršas tiesā, lai piedzītu uzturlīdzekļus. Tad vīrietis paziņo, ka viņš nav bērna bioloģiskais tēvs, un vēlas paternitātes pieņēmumu apstrīdēt. Taču var gadīties, ka tas vairs nebūs iespējams.
Tiesnese Ieva Čudina: “Tiesa jau prasības pieteikuma saņemšanas brīdī var atteikt pieteikuma pieņemšanu, ja tiktu konstatēts, ka ir nokavēts divu gadu termiņš. Savukārt, ja tas atklājas tiesvedības procesā, neatkarīgi no veiktās DNS ekspertīzes rezultātiem vai citām procesuālajām darbībām, kas ļautu pieņemt, ka varētu būt pozitīvs tiesvedības rezultāts, jaunatklātie apstākļi var novest pie cita iznākuma.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Būtiski ir saprast, ka paternitātes lietās divi gadi ir likumā noteiktais prekluzīvais termiņš. Tas nozīmē, ka, neatkarīgi no personas vēlmēm, šāds termiņš, kad tas ir sācis tecēt, nevar tikt atjaunots vai pagarināts.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Nepārprotami. Tiesai ir jādara zināmi apstākļi, kā persona to ir uzzinājusi, kad tas notika. Vienmēr būs kāds notikums, kas dos pamatu aizdomāties par paternitātes faktu.”
|
Civillikums 156. pants. Paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā. Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas. Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi. |
Raidierakstā aplūkosim LV portāla lasītājas iesūtīto e-konsultāciju, kurā izklāstīta šāda situācija:
“Kā rīkoties? Man ir 1,6 gadus vecs bērns. Bērna dzimšanas apliecībā ir ierakstīts nu jau bijušais draugs (pats rakstīja iesniegumu), bet viņš vairs nedzīvo Latvijā un neplāno atgriezties. Atsākām kontaktu ar bioloģisko tēvu un vēlamies, lai apliecībā tiktu ierakstīts viņš. Ar ko sākt?”
Atbildi sniedz tiesnese Ieva Čudina: “Šī būs paternitātes atzīšanas situācija. Paternitātes atzīšanu var apstrīdēt tad, ja tā notikusi maldības, viltus vai spaidu rezultātā. Ar to vien, ka ieraksts dzimšanas apliecībā nav pareizs, nebūs pietiekami, lai persona, kura atzinusi bērna paternitāti, varētu ierakstu labot. Būs jāpierāda, kā tas ir noticis, ka viņš ir maldināts, apkrāpts vai piespiests atzīt bērna paternitāti. Tomēr konkrētajā situācijā bērna vecums ir atbilstošs, lai ierakstu apstrīdētu viņa bioloģiskais tēvs.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Es aicinu apzināties, ka paternitātes atzīšana ir ilgtermiņa saistības. Īpaši par to būtu jādomā, ja vīrietis nav pārliecināts, ka bērns ir izcēlies no viņa.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Es aicinu abus vecākus apzināties, ka līdz ar bērna piedzimšanu viņu pienākums ir prioritāri domāt par bērna interesēm, nevis savstarpējām attiecībām.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Tiesiskais regulējums paredz bērna tiesības pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā veikt paternitātes apstrīdēšanu. Cilvēku rīcību ietekmē dažādi faktori. Ir veikti pētījumi, kas apliecina, ka cilvēkam, lai pilnībā apzinātos savu personību, ir svarīgi uzzināt bioloģisko izcelšanos un nonākt saskarsmē ar bioloģiskajiem vecākiem.”
Raidieraksta tapšanas laikā Saeimā sākts darbs pie likumprojektiem, kas paredz paplašināt bērna tiesības pēc pilngadības sasniegšanas apstrīdēt paternitāti. 27. aprīlī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīti grozījumi Civillikumā, kas paredz noteikt, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Konceptuāli atbalstīti arī saistītie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem plānots papildināt likumu ar 28. pantu un noteikt, ka pilngadīgs bērns, kuram pastāvēja termiņa ierobežojums apstrīdēt paternitātes pieņēmumu tiesā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, būs tiesīgs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no grozījuma Civillikuma 149. pantā par termiņa sākuma maiņu paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai stāšanās spēkā.
