Elektroniskajā skaitīšanā visaktīvākie bija lielo pilsētu iedzīvotāju: 45 procenti Viļņas iedzīvotāju, 43 - Kauņas, 38 - Šauļu, pa 36 procentiem Paņevežas un Klaipēdas iedzīvotāji. Līdz 17. martam saskaitījušies 566,7 tūkstoši sieviešu un 472 tūkstoši vīriešu.
Šā gada tautas skaitīšanai no valsts budžeta piešķirti 29,5 miljoni litu (aptuveni 6 miljoni latu). Jau sākotnēji, paziņojot par tautas skaitīšanas izmaksām, kā jau ierasts Lietuvā, atskanēja saucieni: kam tik daudz naudas izdot! Presē varēja lasīt visādus "gudrus" ieteikumus. Var jau būt, ka starp tiem bija arī kāds tiešām prātīgs, bet tas noslīka "gudro" priekšlikumu jūrā. Jāteic, ka tautas skatīšanu sagatavoja un organizēja speciālisti, kas savu lietu tiešām zina. Un daudziem organizatoriem šī tautas skaitīšana nebija pirmā.Dažam pilsonim, kā nespeciālistam, tā speciālistam, likās, ka veidlapā nav tie jautājumi, vajadzētu citus. Etnogrāfi būtu gribējuši kādu jautājumu par iedzīvotāju piederību kādam konkrētam Lietuvas etnogrāfiskam reģionam un par izloksnēm. Ja saliktu šos un citus vēlamos jautājumus, anketa kļūtu nesamērīgi gara. Un, vienalga, tā visiem nebūtu pa prātam.
"Pirmais tautas skaitīšanas posms Lietuvā noslēdzies, turklāt bez kādām šausmu runām par datu slepenību."
Lietuvas Republikas Statistikas departamenta ģenerāldirektora vietas izpildītāja Vilija Lapenene e-tautas skaitīšanu kopumā raksturo kā veiksmīgu. V. Lapenene atzīst arī, ka iedzīvotāju lielās aktivitātes dēļ nav izdevies izvairīties no sistēmas traucējumiem.
V. Lapenene preses konferencē skaidroja, ka Lietuva izvēlējusies 10 dienu ilgu e-tautas skaitīšanas laiku, jo, ņemot vērā citu valstu pieredzi, tas esot visatbilstošākais: "Garāks laiks izmaksātu dārgāk, un bija jāņem vērā arī iedzīvotāju datu konfidencialitātes nodrošinājums." Tomēr elektroniskā tautas skaitīšana, ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti un viņu vēlēšanos, tika pagarināta vēl par divām dienām - sākotnēji tai vajadzēja beigties pirmdien, bet noslēdzās trešdien, 16. marta pusnaktī.
Pirmais tautas skaitīšanas posms Lietuvā noslēdzies, turklāt bez kādām šausmu runām par datu slepenību vai iespējamu neatļautu publiskošanu. Reģistrēšanās notika ne vien ar interneta bankas pieejas kodiem, bet arī tikai ar pases datiem un personas datiem – līdzīgi, kā tas sākotnēji bija iecerēts Latvijā. Lai tautas skaitīšanas anketā ieskatītos otrreiz un veiktu labojumus vai pārliecinātos, ka viss aizpildīts bez kļūdām, bija jālieto paša izdomāta parole. Šajā ziņā Lietuvā viss ir kārtībā.
"Varbūt e-tautas skaitīšanas rezultāti iedvesmos tautas kalpus beidzot pieņemt lēmumu par e-balsošanu arī vēlēšanās? "
Otrais posms, kad tautas skaitītāji apmeklēs iedzīvotājus, kas nebūs piedalījušies e-tautas skaitīšanā vai kļūdaini būs aizpildījuši e-tautas skaitīšanas veidlapas, sāksies 5. aprīlī un turpināsies līdz 9. maijam. Pirmie provizoriskie rezultāti tikšot publicēti šā gada septembrī. Tad redzēsim, cik mūsu ir un kādi esam. Nez vai šoreiz arī būs vairāk precētu sieviešu nekā vīriešu?
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, 1. martā reģistrējoties e-skaitīšanā, teica: "Desmit gadu laikā Lietuvā notikušas ievērojamas izmaiņas. Šodien mēs pat nezinām precīzu iedzīvotāju skaitu. Tautas skaitīšana dos iespēju uzzināt katra iedzīvotāja iztikas avotu, raksturos bezdarba un emigrācijas apjomus, demogrāfisko situāciju, izglītības līmeni un citus rādītājus. Zinādami precīzu situāciju, varēsim pieņemt pareizākus un efektīvākus lēmumus."
Lietuvas Seimā ne vienreiz viens skatīts jautājums par elektronisko balsošanu vēlēšanās, bet kādu ne visai skaidru iemeslu dēļ jautājums pēc tam noklusis. Varbūt e-tautas skaitīšanas rezultāti iedvesmos tautas kalpus beidzot pieņemt lēmumu par elektronisko balsošanu vēlēšanās?
