Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tautas skaitīšana ir visaptverošs datu ieguves veids valsts pārvaldes vajadzībām par iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokļiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pildot Tautas skaitīšanas likumā uzdoto, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām veic sagatavošanos tautas skaitīšanai, kas Latvijā notiks no 2011. gada 1. marta līdz 31. maijam. Informācija tiks vākta un apkopota saskaņā ar situāciju 2011. gada 1. martā.
Tautas skaitīšana ir visaptverošs datu ieguves veids par iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokļiem valstī kopumā, kā arī par administratīvajām teritorijām atsevišķi. Tautas skaitīšana Latvijā tiek rīkota reizi 10 gados. To nosaka gan Tautas skaitīšanas likums, gan Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulas par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
Tautas skaitīšanas mērķis ir detalizētu datu un objektīvas informācijas avots, kas nepieciešams valsts pārvaldes vajadzībām:
"Gandrīz nevienā ES politikas jomā nav iespējams iztikt bez kvalitatīviem iedzīvotāju uzskaites datiem."
Šī būs pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un darbaspēka brīvas kustības ES ierobežojumu atcelšanas. Latvijai kā ES dalībvalstij ir jānodrošina informācijas vākšana un publicēšana par visiem ar ES dalībvalstīm saskaņotiem tematiem. Izstrādājot tautas skaitīšanas programmu, CSP centās ņemt vērā arī Latvijas zinātnieku un citu statistiskās informācijas lietotāju specifiskās vēlmes un vajadzības, kas atšķiras no vienotās ES tautas skaitīšanas programmas.
Eiropas līmenī salīdzināmus skaitīšanas datus izmanto, veicot ikgadējo iedzīvotāju skaita novērtējumu, informē CSP. Iedzīvotāju uzskaites dati reģionālajā līmenī nepieciešami, lai saņemtu struktūrfondu finansējumu, lai novērtētu reģionālās kohēzijas virzību, veiktu ES valstīs vienotus statistiskos apsekojumus, sagatavotu statistisko informāciju, kas raksturo sociālo iekļaušanos un mājokļu jautājumu. Katras ES dalībvalsts, kā arī Eiropas un starptautisko institūciju rīcībā jābūt ticamai informācijai par iedzīvotājiem un mājokļiem. Izvirzot darbības mērķus un vērtējot sasniegumus, gandrīz nevienā ES politikas jomā nav iespējams iztikt bez kvalitatīviem iedzīvotāju uzskaites datiem, norāda CSP.
2011. gada tautas skaitīšanas programmā ietverti 32 temati un 36 jautājumi, kas iekļauti tautas skaitīšanas mājokļa un personas anketās.
Mājokļa anketā ietverti jautājumi par mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī tādi mājokli raksturojoši rādītāji kā ēkas tips, piederība, mājokļa platība, ūdens apgādes sistēma, apkures veids, labiekārtotība u.c.
Personas anketā tiks apkopota informācija par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, izglītību, ģimenes stāvokli, tautību, valodu, kuru pārsvarā lieto mājās, kā arī par migrāciju. Papildus iedzīvotāji tiks lūgti sniegt informāciju par emigrējušām personām, kas palīdzēs precizēt Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu.
"Tautas skaitīšanas likums nosaka iedzīvotāju pienākumu pēc tautas skaitītāju pieprasījuma sniegt viņiem patiesu informāciju."
Aptaujāti tiks visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji (Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, ārvalstnieki, bezvalstnieki). Kā noteikts Tautas skaitīšanas likuma 7. pantā, tautas skaitīšanā tiek uzskaitītas fiziskās personas, kuras reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā, kā arī tās fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā, bet ir reģistrējamas, izņemot fiziskās personas, kas:
Tautas skaitīšanas likuma 9. pants nosaka iedzīvotāju pienākumu pēc tautas skaitītāju pieprasījuma sniegt viņiem patiesu informāciju, un, ievērojot šo likumu un Valsts statistikas likumu, atbildēt uz visiem tautas skaitīšanas programmā ietvertajiem jautājumiem.
Ja tomēr tautas skaitītājiem neizdosies sastapt un intervēt visus mūsu valsts iedzīvotājus, kā arī gadījumos, kad iedzīvotāji paši nebūs aizpildījuši tautas skaitīšanas anketas internetā, CSP paredz iespēju robežās izmantot administratīvo datu avotus (Iedzīvotāju reģistru, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu u.c.) vai arī datu trūkuma gadījumā kopsavilkuma tabulās un datu publikācijās atsevišķi parādīt to cilvēku skaitu, par kuriem informācija tautas skaitīšanā nav iegūta.
Individuālo datu konfidencialitāte
Atbilstoši Tautas skaitīšanas likumā, Valsts statistikas likumā un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām tautas un mājokļu skaitīšanas laikā iegūtai informācijai tiks nodrošināta individuālo statistisko datu konfidencialitāte par katru personu un mājsaimniecību. 2011. gada tautas skaitīšanas programmā nav neviena Latvijas likumdošanas izpratnē sensitīva jautājuma, norāda CSP. Ikviens darbinieks, t.sk. arī visi individuālās statistiskās informācijas vākšanā iesaistītie, apliecina individuālās statistiskās informācijas neizpaušanas pienākumu, parakstot „Konfidencialitātes apliecinājumu”.
Publicējot 2011. gada tautas skaitīšanas kopsavilkuma rezultātus, CSP vadīsies no Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanā un CSP Konfidencialitātes rokasgrāmatā noteiktajām prasībām.
Lietos kombinēto informācijas iegūšanas metodi
2011. gada tautas skaitīšanā lietos kombinēto informācijas iegūšanas metodi. Lielāko iedzīvotāju daļu aptaujās datorizētās intervijās, kuras veiks tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās. Iegūtie dati regulāri tiks pārsūtīti uz CSP datorsistēmu, izmantojot bibliotēku informācijas sistēmu.
Pirmo reizi tautas skaitīšanā Latvijā iedzīvotājiem tiks radīta iespēja tautas skaitīšanas anketas aizpildīt tiešsaistes režīmā internetā. Pieeja tautas skaitīšanas veidlapām aizpildīšanai internetā būs iespējama tikai, izmantojot personas pases datus un personas kodu.
"Tautas skaitīšanas kopsavilkuma dati būs plaši pieejami visiem iedzīvotājiem."
Daļu no tautas skaitīšanas programmā ietvertās informācijas iegūs, apkopojot administratīvo reģistru (Iedzīvotāju reģistra, Nekustamā īpašuma reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra) datus. Taču ir jomas, kurās šādu reģistru trūkst, piemēram, izglītība, profesija un nodarbošanās u.c. Tādēļ vienīgā iespējamā universālā informācijas iegūšanas metode ir attiecīgo jautājumu uzdošana iedzīvotājiem.
Tautas skaitīšanas kopsavilkuma dati būs plaši pieejami visiem iedzīvotājiem. Tie tiks publicēti CSP mājaslapā, nosūtīti bibliotēkām, visām pašvaldībām. Iegūtie dati pašvaldībām ļaus labāk plānot un organizēt saimniecību savā teritorijā, kopā ar uzņēmējiem radīt jaunas darbavietas, sniegt jūtamāku atbalstu tieši tiem pagasta, novada vai pilsētas iedzīvotājiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams.
Izmēģinājuma tautas skaitīšana
Tautas skaitīšanas izmēģinājums notiek no 2010. gada 20. septembra, un tas turpināsies līdz 31. oktobrim. Izmēģinājuma tautas skaitīšanas laikā noskaidro, kā darbojas tās metodoloģija, vai iedzīvotājiem ir saprotami anketās ietvertie jautājumi, kā darbojas datu ievades tehnoloģiskie risinājumi. Tiks aptaujāti 2,7 tūkstoši iedzīvotāju Rīgā, Kuldīgā, Mazsalacā, kā arī Preiļu, Riebiņu un Saulkrastu novados.
Izmēģinājuma pirmajā daļā ikviens Latvijas iedzīvotājs 20.–26. septembrī varēja elektroniski iesniegt datus par sevi un savu mājsaimniecību. Iedzīvotāju interese arī bez lielas reklāmas ir bijusi pietiekama: uz CSP informatīvo bezmaksas tālruni saņemti ap 200 zvanu, bet internetā tautas skaitīšanas anketas aizpildījušas 860 mājsaimniecības. Vēl gandrīz 500 anketas ir iesāktas, bet nav pabeigtas, informē CSP.
"Iedzīvotāju atsaucība ir laba, un ir novērojama liela izpratne par tautas skaitīšanas nozīmību katra iedzīvotāja dzīvē."
Savukārt izvēlētajos sešos izmēģinājuma iecirkņos elektroniski tautas skaitīšanas anketas aizpildījušas apmēram 2% mājsaimniecību. Šis skaits uzskatāms par nelielu, tāpēc CSP darbinieki ieplānojuši izmēģinājuma tautas skaitīšanas otro posmu – no 1. līdz 31. oktobrim. Šajā laikā izmēģinājuma skaitīšanā iekļautos iecirkņu iedzīvotājus tautas skaitītāji apmeklēs viņu mājokļos. Pagājušajā nedēļā jau vairāk nekā trešdaļa izmēģinājumā ietverto mājsaimniecību ir saskaitītas. „Iedzīvotāju atsaucība ir laba, un ir vērojama liela izpratne par tautas skaitīšanas nozīmību katra iedzīvotāja dzīvē. Ļoti labi veicas Mazsalacas un Kuldīgas novados, kur darbi jau gandrīz pabeigti, kā arī Saulkrastu novada skaitīšanas iecirknī, kur saskaitīta vairāk nekā puse iedzīvotāju,” skaidro CSP Tautas skaitīšanas daļas vadītāja vietniece Andra Jansone.
Tautas skaitītājiem, ierodoties mājokļos, ir jāuzrāda sava darba apliecība ar fotogrāfiju. Uz jautājumiem par tautas skaitīšanu un tās norisi var zvanīt uz CSP informatīvo tālruni 80000777 darbdienās no pulksten 8.30 līdz 17.00.
UZZIŅAI
Latvijā pirmā tautas skaitīšana tika veikta Kurzemē 1863. gadā, bet Vidzemes pilsētās - 1867. gadā. Tautas skaitīšana 1881. gadā aptvēra Kurzemi un Vidzemi. Pirmā tautas skaitīšana, kas aptvēra visu valsts teritoriju tās pašreizējās robežās, notika 1897. gadā.
Kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu, valstī veiktas četras tautas skaitīšanas – 1920., 1925., 1930. un 1935. gadā.
Pēc Otrā pasaules kara, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, kas bija iekļautas PSRS sastāvā, tika veiktas četras tautas skaitīšanas - 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā. Šo tautas skaitīšanu dati galvenokārt izmantoti plānošanas un valsts pārvaldes mērķiem.
2000. gada tautas skaitīšana bija pirmā tautas skaitīšana kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tās mērķis bija iegūt visaptverošu un ticamu informāciju par iedzīvotāju skaitu un viņu mājokļiem, iedzīvotāju sastāvu, nodarbošanos, iztikas līdzekļu avotiem. Šajā tautas skaitīšanā tika lietota kombinēta datu iegūšanas metode - daļu informācijas ieguva tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus to dzīvesvietās, bet pārējā informācija tika iegūta no administratīvajiem un statistiskajiem reģistriem.
