"Šā gada tautas skaitīšana atklāj, ka desmit gadu laikā Lietuvā iedzīvotāju skaits samazinājies aptuveni par 400 tūkstošiem. Pirms desmit gadiem tautas skaitīšanas rezultāts bija 3 483 972 cilvēki. Jūnijā sāksies iegūto datu apstrāde, kas ietver arī kontroli un salīdzināšanu ar valsts reģistra un citu administratīvo avotu datiem. Galējais iedzīvotāju skaits var atšķirties no provizoriskajiem tautas skaitīšanas datiem. Pilnīgu iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas datu apkopojumu Statistikas departaments pasludinās līdz 2013. gada jūnijam," teikts paziņojumā.
Līdz šim tika prognozēts, ka Lietuvā divi ar pusi miljonu iedzīvotāju būšot pēc piecdesmit gadiem, bet izskatās, ka Lietuvas iedzīvotāju skaits līdz 2,5 miljoniem saruks krietni ātrāk. Pēc statistiķu rēķiniem (t.i., dzimuši, miruši, emigrācija, imigrācija), Lietuvā vajadzēja būt vismaz par 300 tūkst. iedzīvotāju vairāk, nekā līdz šim saskaitīts.
"Pēdējo piecpadsmit gadu laikā lietuvieši emigrācijā ieņem līdera vietu ES, vienu gadu pirmie, citu - otrie."
Pēc Statistikas departamenta paziņojuma kā no pilnības raga bira raksti, kuru tonis bija tuvs vaimanām. Mūsu tik maz! Ne emigrācija, bet jau evakuācija! Kā iemeslu gandrīz visi autori minējuši smago ekonomisko situāciju un bezdarbu, kas savukārt izraisījis emigrāciju. Līdztekus šiem iemesliem autori norāda veselu virkni citu: sākot no lietuviešu rakstura trūkumiem un beidzot ar "nepareiziem" valsts vadītājiem. Vieni autori vaino komunistus un citādus Maskavas ielikteņus, citi - cietsirdīgos, arogantos liberāļus. "Vainīgo" sarakstos iekļauti gan labējie, gan kreisie politiķi, tā ka "īstos vainīgos" katrs var atrast saskaņā ar savu ideoloģisko pārliecību vai partijas piederību. Tiek minēta korupcija, bet visvairāk privatizēts un prihvatizēts, pārdots un vienkārši nozagts ticis laikā, kad lietuvieši vēl masveidā nesteidzās doties uz Rietumiem. Tad gan arī Eiropas Savienības durvis vēl nebija plaši atvērtas.
Izved valsts izaugsmes potenciālu
Starptautiskās Migrācijas organizācijas Viļņas biroja vadītāja Audra Sipāvičiene teic, ka lietuviešu emigrācija nav nekāda jauna parādība. Daudzi lietuvieši atstāja dzimteni arī laikā starp abiem pagājušā gadsimta lielajiem kariem, tad emigrācijas ziņā lietuvieši esot bijuši otrie Eiropā pēc īriem. Emigrēja lietuvieši arī pagājušā gadsimta sākumā. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā lietuvieši ieņem līdera vietu ES, vienu gadu esot pirmie, citu - otrie.
Emigrācija ir grūti ierobežojams process: kamēr darba un dzīves apstākļi svešumā ir labvēlīgāki nekā Lietuvā, cilvēki dosies uz ārzemēm. Žurnāls "Veidas" publicēja "SEB bankas" datus - cik reizes vidējā darba alga atsevišķās valstīs ir lielāka nekā Lietuvā: Norvēģijā - 6,3 reizes, Vācijā - 5,1, Dānijā - 5, ASV un Spānijā - 3,1 reizi. Skatoties uz šiem skaitļiem, kļūst bēdīgi: vai ir vienkārši atteikties no iespējas nopelnīt piecas reizes vairāk?
Pēdējos gados emigrē aizvien jaunāki un izglītotāki cilvēki.
"Aizbrauc tie cilvēki, kas prastu un spētu mainīt situāciju Lietuvā."
"Emigranti izved aizvien vairāk valsts izaugsmes potenciāla," secina A. Sipāvičiene. Aizbrauc tie cilvēki, kas prastu un spētu mainīt situāciju Lietuvā. Ja jaunatne brauc uz laiku mācīties un strādāt, tad ir cerība, ka viņi atgriezīsies, vismaz daļa. Bet ja aizbrauc jaunas ģimenes? Tad varbūt, ka jaunieši, jau kļuvuši par pensionāriem, ilgās pēc dzimtenes atgriezīsies Lietuvā. Varbūt.
Darba devēji jau sāk just kvalificētu speciālistu trūkumu. Agrāk emigrēja tie, kuri nebija pieprasīti Lietuvas saimniecībā, atzīst Lietuvas Rūpnieku konfederācijas Ekonomikas un finanšu departamenta direktors Sigits Besagirskis, bet tagad esot jūtama Rietumu darba devēju konkurence. Rietumu darba devējiem arī vajagot kvalificētus speciālistus un inženierus.
Acīmredzami ir fakts, darba devēji, tā maigi izsakoties, nedaudz liekuļo. Lietuvā vispopulārākā ir minimālā darba alga un vēl populārs ir darba devēju "pasākums" – darbs uz izmēģinājuma laiku. Izmēģini vienu, pēc tam – citu. Man tuvajā "Maxima" veikalā uz durvīm uzlīmēts sludinājums, ka vajadzīga kasiere. Sludinājums lasāms jau otro nedēļu. Par solāmo algu sludinājumā nekas nav minēts.Un valstī tik daudz bezdarbnieku...
Gan vecas, gan oriģinālas "receptes"
Šajā apmulsuma un vētrainajā vainīgo meklēšanas laikā tika izteikti un bija lasāmi arī ieteikumi un receptes, kā apturēt emigrāciju. Dažs žurnālists, kas pirms pāris gadiem rakstīja niknus vārdus par to, ka rietumnieki neielaiž savās valstīs mūsu strādātgribētājus, tagad raksta, ka šie plaši atvērtie ES vārti esot vainīgi masveida emigrācijā. Vainīgo daudz, arī ieteikumu, kā uzlabot situāciju, netrūkst, pārsvarā jau sen dzirdēti. Vieni iesaka uzlabot vidi mazajam ģimenes biznesam. Otriem šķiet, ka par daudz tiek izpatikts bagātniekiem un sociālā netaisnība dzenot cilvēkus uz svešām zemēm. Ar tādu pašu kvēli vēl citi apgalvo, ka vajagot vairāk atbalstīt uzņēmējdarbību: ja nebūšot investīciju, nebūšot jaunu darbavietu, kas lietuviešus noturētu dzimtenē. Tas viss jau ir dzirdēts.
Bet gadās arī visai oriģinālas domas un idejas. Piemēram, kādas bankas galvenais ekonomists paziņojis, ka stipras arodbiedrības traucētu Lietuvas izaugsmei. Nu, protams, darbinieki tad kļūtu tik nekaunīgi, ka iedomātos arī par savām tiesībām dzīvot tikpat labi kā darba devēji un viņus apkalpojošie birokrāti! Daži valstī pazīstami ekonomisti norāda uz valsts morālo un politisko klimatu: sociālo netaisnību, korupciju, divējādiem standartiem, radu būšanu, ierobežotām karjeras iespējām jaunatnei, neticību savai nākotnei.
"Rietumu darba devējiem joprojām vajag kvalificētus speciālistus un inženierus. "
Jācer, ka tautas skaitīšanas dati palīdzēs gan varas vīriem, gan zinātniekiem, gan sabiedrībai pareizi novērtēt situāciju un sarēķināt, kāda pēc desmit vai vairākiem desmitiem gadu būs mūsu pensiju sistēma, veselības un izglītības sistēma un par cik jau tagad, apzinoties mazāku iedzīvotāju skaitu, vajadzētu samazināt valsts pārvaldes aparātu. Varbūt tas izkliedētu neticību valsts nākotnei, vismaz vairākumam iedzīvotāju.
Lietuvieši vēl cer, ka valstī dzīvojošo skaits gala rezultātā tiks precizēts "uz augšu". Lietuvas Republikas Statistikas departamenta ģenerāldirektore Vilija Lapenene 25. maijā paziņoja, ka maijā (jau pēc tautas skaitīšanas oficiālā termiņa beigām) būšot saskaitīti vēl astoņi tūkstoši iedzīvotāju. Rēķini, kā gribi, bet... līdz zudušajiem 400 tūkstošiem tālu.
