Pēc iepriekšējās tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk. Par cik mazāka tauta kļuvusi 10 gados kopš iepriekšējās skaitīšanas, jāpārliecinās šopavasar.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Internetā – līdz 10. martam
Pirmās desmit dienas sevi un savus piederīgos var pieskaitīt internetā vietnē www.tautasskaitisana.lv, vai nu izmantojot internetbankas (Citadele, DnB NORD Banka, Latvijas Krājbanka, SEB vai Swedbank) pieeju vai ievadot personas kodu un pases numuru, vai izmantojot e-parakstu.
CSP vadītāja Aija Žīgure aicina aktīvi izmantot šo iespēju. Ja interneta pieslēguma nav mājās, tas ir pieejams vairāk nekā 800 publiskajās bibliotēkās, un bibliotekāri pateiks priekšā, kā rīkoties, ja radīsies kāds jautājums.
Centrālā statistikas pārvalde lēš, ka internetā anketas aizpildīs apmēram 10-15 procenti iedzīvotāju. Spriežot pēc tā, ka pirmajā interneta skaitīšanas dienā datori „bremzējās”, varbūt aplēses ir pārāk pieticīgas un gribētāju pašsaskaitīties būs ievērojami vairāk?
A. Žīgure preses konferencē apgalvoja, ka IT jaudas ir paredzētas, lai interneta skaitīšanai atvēlētajās 10 dienās varētu saskaitīties visi. Pagājušajā gadā, kad notika izmēģinājuma skaitīšana un kad arī tika dota šāda iespēja, atbildes uz jautājumiem internetā snieguši 7,3% procenti no izmēģinājumā iesaistītajiem 2500 iedzīvotājiem, informēja CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Pēteris Veģis.
CSP ir pirmā iestāde valstī, kura organizē šādu pasākumu internetā. Igauņi izmēģinājuma skaitīšanā esot tikuši līdz 20 procentiem. Latvijā uz tik labu rezultātu nav cerību.
Ja nu, aizpildot anketu, dators „uzkaras” un pasākums neizdodas? P. Veģis drošina: visa informācija līdz brīdim, kad dators „uzkaras”, tiks saglabāta. Pēc tam, autorizējoties no jauna, anketas aizpildīšanu varēs turpināt.
Aizpildot tautas skaitīšanas anketu internetā, jums prasīs norādīt visus mājsaimniecības locekļus. Ar mājsaimniecību jāsaprot tos jūsu ģimenes locekļus, ar kuriem pastāvīgi dzīvojat un saimniekojat kopā. Tāpēc pirms anketas aizpildīšanas jānoskaidro to ģimenes un mājsaimniecības locekļu personu kodi, kurus gatavojaties ierakstīt anketā. „Personas dati un identifikācijas kodi svešās rokās nenonāks,” uzsver A. Žīgure. „Statistikas pamatprincips – individuālie dati tiek aizsargāti un nevienam netiek sniegti vai nodoti, statistiskie dati tiek analizēti kopsavilkumu un statistisko analīžu veidā.”
Orientieris – mājoklis
Iedzīvotājam anketā ir jāatbild uz jautājumiem par mājokli un personām tajā.
Dati par mājokli (apkures veids, ūdens piegādes veids u.c.) ir obligātie jautājumi, kas ir ANO rekomendētie pamatjautājumi, kas ir noteikti arī ES regulā. Tas domāts, lai salīdzinātu mājokļa labiekārtotību valstīs. Anketā prasīts norādīt arī mājas būvniecības gadu. Tiem, kas dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, šī informācija anketā var parādīties automātiski. Ja pastāvīgā dzīvesvieta atšķiras no deklarētās, šo informāciju ir jāieraksta pašam. Ja cilvēks dzīvo citur un nezina, kad mājoklis ir būvēts, jāraksta aptuvenais gads.
Tautas skaitītājiem jāapciemo visi mājokļi, kur dzīvo cilvēki. Skaitītāja datorā, viņa darba uzdevumā ir kadastrā reģistrētās mājas. Ir arī informācija, kas iegūstama no reģistriem – par deklarētajām dzīvesvietām. Primārais uzdevums – apskatīt katru mājokli un satikt katru valsts iedzīvotāju, lai iegūtu informāciju par visiem uzsver A. Žīgure.
"Personas dati un identifikācijas kodi svešās rokās nenonāks."
Skaitīšanā iedzīvotāja atrašanās un pieskaitīšana nav saistīta ar deklarēto dzīvesvietu, bet viņa pastāvīgo dzīvesvietu. Ir paredzēts saskaitīt iedzīvotājus visos mājokļos, kuros ir iespējams dzīvot. Tāpēc galvenais orientieris skaitīšanā ir mājoklis, tas, kas atrodams kadastra datubāzē. Taču pēdējos gados ir uzbūvētas mājas un cilvēki dzīvo arī ekspluatācijā nenodotās ēkās, kas nav pieteiktas kadastrā. Tāpēc iespējamas situācijas, ka, piemēram, jaunajos ciematos skaitītājs „ies uz gaismiņu”, lai pārliecinātos, ka tur ir pastāvīgie iedzīvotāji. Un, ja viņi tur dzīvo, tad tiks saskaitīti, klāsta P. Veģis. Visticamāk, piemēram, dārza mājiņās cilvēki nedzīvo. Tomēr dārzkopības kooperatīvi ir jāapmeklē, par cilvēku esamību tajos jāpārliecinās. It īpaši, ja tas notiek tagad, martā, tad būs skaidrs, vai tur cilvēki dzīvo arī aukstā laikā, ziemas sezonā, un vai tā varētu būt viņu pastāvīgā dzīvesvieta.
Zem viena jumta ar kopdzīves partneri un citiem
Anketa nav paredzēta tikai tradicionālām situācijām. Jo desmit gadu laikā ar ģimenēm un iedzīvotājiem ir notikušas dažādas izmaiņas, tostarp diezgan masveidīga dzīvesvietas maiņa, meklējot lētāko un izdevīgāko variantu. Tātad ne vienmēr cilvēks dzīvo savā īpašumā, ne vienmēr viņš dzīvo tur, kur ir deklarējis. Un ne vienmēr dzīvo oficiālā laulībā un ar saviem vien bērniem. Tāpēc anketā ir iespēja formulēt, kādās attiecībās esat ar cilvēkiem zem viena jumta, tostarp, ka cilvēks, ar kuru dzīvojat nereģistrētā laulībā, ir kopdzīves partneris.
Internetā vēlams aizpildīt anketu par visiem vienā mājoklī mītošajiem, jo tad uz šo adresi, kas visiem tur mītošajiem būs norādīta kā pastāvīgā dzīvesvieta, skaitītājam vairs nebūs jādodas, skaidro P. Veģis. Internetā viens cilvēks var aizpildīt anketu par visiem savas mājsaimniecības locekļiem. Viena anketa pieļauj ievadīt datus līdz 20 personām. Ja kāds mājoklī, kurā viņam pēc CSP datiem būtu jābūt, nebūs pieskaitīts, skaitītājam tik un tā uz šo mājvietu būs jādodas.
Katra persona internetā aizpilda anketu par sevi vai par visiem ģimenes locekļiem, taču, lai nodrošinātu datu konfidencialitāti, pārējie ģimenes locekļi to neredz (tātad paši šai anketai piekļūt nevar – tāds ir bijis personas datu aizsardzības uzraugu nosacījums, ka nevar rādīt pat laulātā vai kopdzīves partnera internetā aizpildīto anketu). CSP uzsver lūgumu: ja kāds ir aizpildījis anketu par visiem, tad paziņot par to arī pārējiem, lai viņi zina, ka otrreiz tas vairs nav jādara.
Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas savu īpašumu, kurā joprojām paši ir arī oficiāli deklarējušies, ir izīrējuši – ģimenēm, atsevišķām personām. Ja tur ir īrnieki, šajā dzīvoklī tiks aizpildītas anketas par šiem īrniekiem, skaidro P. Veģis, „jo skaitītājs iet uz konkrēto adresi un tajā skaitīs tos cilvēkus, kuri tajā pastāvīgi dzīvo”. Īrnieki norādīs, ka viņi tur pastāvīgi dzīvo, bet dzīvokļa vai mājas īpašnieku saskaitīs tajā dzīvesvietā, kur viņš reāli atrodas. Tātad cilvēku saskaitīs tajā mājoklī, ko viņš norādījis kā savu pastāvīgo dzīvesvietu - neatkarīgi no tā, vai viņš tur ir vai nav deklarējies.
Tautas skaitītājiem sākotnējā informācija būs par mājoklī deklarētajiem iedzīvotājiem. Aizejot uz šo mājokli, skaitītājs piefiksēs datus par faktisko situāciju. Un aizpildīs anketu tikai par tiem cilvēkiem, kas tur reāli dzīvo. Ja cilvēki tur ir deklarēti, bet nedzīvo, tad no skaitītāja darba uzdevuma attiecīgā adrese tiks svītrota.
Pacientus pieskaitīs speciālajās slimnīcās, studentus kopmītnē
Skaitītāji dosies arī uz tām iestādēm, kur personas var uzturēties ilgāk par 12 mēnešiem. Uz parastām slimnīcām skaitītāji neies, taču dosies uz specializētām ārstniecības iestādēm. Tautas skaitītāji ir apmācīti, kā rīkoties situācijā, kad ir grūti kontaktēties. Piemēram, pacientiem slimnīcās ir iespēja parādīt jautājumu vai uzdot jautājumu, vai sagaidīt atbildi, kas uzrakstīta uz papīra.
Studentus pieskaitīs kopmītnē. Jaunajiem cilvēkiem CSP mājaslapā ir pieejama informācija, kā tas notiks. Studentam, kurš mācību laikā dzīvo mācību iestādes dienesta viesnīcā (kopmītnē), kā pastāvīgā dzīvesvieta jānorāda tā. Ar mājsaimniecību šajā gadījumā saprot katru dienesta viesnīcas istabu. Mājsaimniecības locekļi ir tie, ar kuriem kopā istaba tiek apdzīvota.
Bezpajumtniekus skaitīs patversmēs.
CSP uzsver un atgādina
CSP aicina: neuzķerties uz viltvāržiem un krāpniekiem, kas mēģina izmantot situāciju. Tautas skaitītājiem ir arī vairākas identifikācijas zīmes, kurām jābūt redzamā vietā. Ja tomēr rodas šaubas par konkrēto cilvēku, var zvanīt uz CSP informatīvo tālruni, lai noskaidrotu konkrētās personas identitāti.
Tautas skaitīšana nav formalitāte. Tā ir iespēja precīzi uzzināt iedzīvotāju skaitu, mājokļu apstākļus un citu valsts attīstībai svarīgu informāciju. Tautas skaitīšanā iedzīvotājiem uzdos jautājumus par izglītību, ekonomisko aktivitāti, ģimenes stāvokli, tautību, valodu, kuru lieto mājās, kā arī par migrāciju. Uzdos jautājumus par mājokli – mājokļa tipu, piederību, platību, ūdens apgādes sistēmu, apkures veidu, labiekārtotību, ēkas uzcelšanas gadu.
Iedzīvotājiem papildus lūgs sniegt informāciju par emigrējušām personām. Tas palīdzēs precizēt Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu. Tāpēc būs jautājumi par iedzīvotājiem, kas atrodas ārzemēs, lai varētu novērtēt emigrācijas līmeni. „Jo daudzi gaida atbildi, cik tad īsti mūsu valstī ir iedzīvotāju?” norāda CSP vadītāja.
"Tautas skaitītājiem jāapciemo visi mājokļi, kur dzīvo cilvēki."
Tautas skaitīšanā anketā sensitīvu jautājumu nav, uzsver A. Žīgure. Netiks uzdoti jautājumi ne par ienākumiem, ne par naudas uzkrājumiem, ne par cilvēka veselības stāvokli.
Otrais tautas skaitīšanas posms sāksies 17. martā, kad pie tiem iedzīvotājiem, kuri nebūs aizpildījuši anketas internetā, tautas skaitītāji dosies mājās. Tautas skaitīšana ilgs līdz 31. maijam. Tautas skaitītāja pienākums ir meklēt iedzīvotāju atkārtoti, ja pirmajā reizē neizdodas sastapt. Pilsētās apciemojumam ir paredzētas trīs reizes, laukos – divas reizes. Ja pirmajā mājokļa apmeklēšanas reizē iedzīvotāju(s) mājās nesastaps, tiks atstāta informācija, kā sazināties un vienoties par iedzīvotājam pieņemamāko laiku sarunai. Bez jau minētajām aptaujas iespējām vēl var doties uz kādu no CSP 37 reģionālajiem centriem un anketas aizpildīt tajos.
Ekonomikas ministrs Atis Kampars uzsver: „Tautas skaitīšana ir vajadzīga mums, mūsu valstij, jo mēs iegūsim informāciju, kas palīdzēs precīzāk prognozēt valsts un reģionu attīstību, noteikt prioritātes. Tautas skaitīšana sniegs atbildes pašvaldībām, lai plānotu sociālo attīstību, biznesa struktūrām, lai izvērtētu darbības efektivitāti dažādos reģionos, kas savukārt kopumā sekmēs valsts ekonomisko izaugsmi.”
Ja kādu nesaskaitīs, vai viņš būs tautas skaitā?
Tautas skaitīšana ir pienākums pret valsti, uzsver A. Žīgure, aicinot iedzīvotājus sadarboties ar tautas skaitītājiem un CSP, piebilstot, ka šīm atbildēm būtu jābūt godīgām. CSP pēc tam gan, izmantojot valsts reģistrus un pārbaudot datus, atklās loģiskās un matemātiskās kļūdas. Ja kādi cilvēki nebūs saskaitīti un līdz ar to „izkritīs” no tautas kopskaitīšanā iegūtajiem datiem, statistiķi veiks analītisko darbu.
Vērtēšanā (ja cilvēks parādās ar personas kodu, dzīvesvietu Latvijā, varbūt pēc nodokļu maksāšanas vai vēl kādām saistībām ar valsti) ir iespējams pārliecināties, ka cilvēks šajā vidē ir, tātad skaitā ir. Tiesa, statistiķi nebūs ieguvuši atbildes uz pārējiem jautājumiem, kas ir uzdoti anketā.
No vēstures
Latvijā pirmā tautas skaitīšana notika Kurzemē 1863. gadā, Vidzemes pilsētās - 1867. gadā. Tautas skaitīšana 1881. gadā aptvēra Kurzemi un Vidzemi. Pirmā tautas skaitīšana, kas aptvēra visu valsts teritoriju tās pašreizējās robežās, notika 1897. gadā.
Iedzīvotāju skaits iepriekšējās tautas skaitīšanas reizēs: 1920. gadā – 1,60 miljoni, 1925. gadā – 1,84 milj., 1930. gadā – 1,90 milj.,1935. gadā – 1,91 milj., 1959. gadā – 2,08 milj., 1970. gadā – 2,35 milj., 1979. gadā – 2,50 milj., 1989. gadā – 2,67 milj., 2000. gadā – 2,38 miljoni.