Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Maranda Behmane: „Mēs stāstām un stāstām, ka nav tā, ka tie 300 tūkstoši, kas nav saskaitīti, ir aizbraukuši projām.”
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Desmitgades notikums – tautas skaitīšana beigusies. Ko mēs esam uzzinājuši?
Pašreiz ir beidzies tikai pirmais posms - informācijas vākšana, skaitītāji ir beiguši savu darbu. Bet mums, Centrālajā statistikas pārvaldē, lielie darbi ir tikai sākušies. Mums tiešām ir jātiek skaidrībā, kas ir ar tiem 300 tūkstošiem cilvēku, kas nav saskaitīti.
Kā tas notiks? Mums ir Tautas skaitīšanas komisija. Komisiju vada ekonomikas ministrs. Tajā ir pašvaldību pārstāvji, vadošie demogrāfi, ministriju pārstāvji. Šajā komisijā tiks apstiprināta metodoloģija, kā mēs pārbaudīsim un analizēsim informāciju par tiem 300 tūkstošiem cilvēku, kas nav saskaitīti. Nebūs tā, ka Behmanei ienāks galvā, lūk, šo reģistru mēs izmantojam, bet šajā mēs neskatāmies. Tiks precīzi un konkrēti noteikts, kādiem jābūt parametriem un kritērijiem, lai cilvēku ieskaitītu Latvijas iedzīvotāju skaitā. Piemēram, ja cilvēks ir iesaistījies tā dēvētajā simtlatnieku darba programmā, tātad viņš ir Latvijā, un nevar būt runu, ka nav uz vietas, bet, teiksim, Īrijā. Pašvaldībā šo cilvēkus zina.
Tātad, ja šāds iedzīvotājs oficiālajā tautas skaitīšanas laikā nav saskaitīts, bet viņš ir šajā pieminētajā programmā, mēs viņu ieskaitīsim. Apliecinājums ir arī tas, ja cilvēks regulāri maksā nodokļus un uzņēmums ir Latvijā - šie visi dati ir pieejami. Tā mēs caurlūkosim visus reģistrus. Tādējādi par šiem 300 tūkstošiem cilvēku būs izveidota apjomīga datubāze. Galvenais - būs precīza metodoloģija, cik atbilstīgiem ierakstiem reģistros ir jābūt, kas liecina par iedzīvotāja esamību, klātbūtni Latvijā, lai viņš būtu iekļaujams iedzīvotāju skaitā.
Trīssimt tūkstoši iztrūkums, kas tas ir par skaitli?
Tā ir starpība starp Iedzīvotāju reģistra šā gada 1. marta datiem un saskaitītajiem cilvēkiem. Piebildīšu, ka arī saskaitīto iedzīvotāju datos ir ļoti nopietna informācija, kas vēl jāpārbauda un jākoriģē. Piemēram, kā mēs viņus dēvējam, dubultnieki. Mamma ir saskaitījusi studentu mājās, un arī viņš pats sevi ir saskaitījis kopmītnē. Tātad divās vietās ir saskaitīts cilvēks ar vienu un to pašu personas kodu. Taču šajos 1,9 miljonos, kuru pateicām kā sākotnējo informāciju, tikko skaitīšanas termiņš bija beidzies, dubultnieku nav, katrs saskaitīts tikai vienu reizi. Pagaidām mēs to esam izņēmuši kā vienu skaitli.
Tātad, ja mēs zinām, ka 50 tūkstoši iedzīvotāju ir dubultnieki (saskaitījušies vai saskaitīti divreiz), mēs šos datus rūpīgi analizēsim. Taču tas būs ļoti sarežģīts process. Jo mums jāsaprot, kur konkrēto iedzīvotāju statistikā atstāt: pie mammas vai kopmītnē. Ja mēs viņu atstājam kopmītnē, tad, apstrādājot mammas aizpildīto skaitīšanas anketu, mums ir jāmaina ģimenes matrice. Jo anketā tika prasīta ģimenisko attiecību situācija – vīrs, sieva, māte, dēls, meita. Tas viss konkrētajā gadījumā, kuru minu kā piemēru, ir jāmaina. Tas ir laikietilpīgs un rūpīgs operatora darbs.
Vai šo sarežģītību vairo arī tas, ka esam kļuvuši mobilāki, vienkāršotas dzīvesvietas deklarēšanas iespējas?
Protams, iedzīvotāji pārvietojas. Taču deklarēšanās gan mums daudz nepalīdzēja. Jo ļoti daudzi nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Tiesa, deklarēšanās skaitīšanā arī nebija īpaši svarīga, jo mēs tāpat gājām uz katru mājokli.
Minējāt, ka vēl skatīsities valsts reģistros, lai papildinātu ziņas. Kuru reģistru Latvijā joprojām nav, bet tie būtu ļoti nepieciešami statistikai?
Bija jāskaita arī tie cilvēki, kuri aizbraukuši no valsts gada laikā pirms 1. marta. Tāda ir metodoloģija visās Eiropas Savienības valstīs, proti, iepriekšējā gadā aizbraukušos iedzīvotājus pieskaita tā valsts, no kuras viņš ir aizbraucis. CSP būs iespēja izmantot informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta reģistra par šiem 12 mēnešiem, kā arī mums ir noslēgtas starpresoru vienošanās ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Veselības norēķinu centru par šo organizāciju rīcībā esošās informācijas izmantošanu. Mēs sadarbosimies arī ar pašvaldībām - tās maksā savus pabalstus, tā ir apjomīga un objektīva informācija.
"Informācija par pabalstu saņemšanu nebūs noteicošā."
Nopietna problēma ir tā, ka mums nav profesiju reģistra. Tāds ir ļoti vajadzīgs, mēs šo tēmu esam vairākkārt aktualizējuši, bet bez rezultātiem. Valsts ieņēmumu dienestam būtu iespēja iekļaut profesiju kodu viņiem iesniedzamajās atskaitēs. Nekur nav reģistrēts arī iedzīvotāju izglītības līmenis. Gan Lietuvā, gan Igaunijā to sāka darīt jau pirms 10 gadiem. Protams, viņiem vēl nav uzkrāta informācija par visiem iedzīvotājiem, bet darbs ir sākts. Viņiem ir gan studentu reģistri, gan augstskolu beidzēju reģistri, mums no tā nav nekā. Mani visvairāk pārsteidza, ka profesionālās izglītības sistēmā pat šo skolu beidzēji nav reģistrēti elektroniskā formā. Varbūt pēdējā gadā ir kas mainījies, iepriekš visa šī informācija bija šņorgrāmatās.
Vai ņemat vērā to, ka pabalsts Latvijā par bērnu iespējams arī, ja dzīvo un strādā ārzemēs. Un varbūt ir divi pabalsti, proti, ārzemēs tikai maksā mazāk par to tiesu, kas Latvijā pienākas, piemēram, par nepilngadīgu bērnu?
Jā, taisnība. Tas nozīmē tikai vienu, ka šī informācija par pabalstu saņemšanu nebūs noteicošā, saskaņā ar kuru mēs iedzīvotāju pieskaitīsim Latvijā. Taču tā būs kā papildu apstiprinoša informācija, ja citi kritēriji un ziņas liecinās, ka cilvēks dzīvo Latvijā, ir mūsu valsts pastāvīgais iedzīvotājs.
Pēc teiktā var spriest, ka lielākais darbs jums sākas tagad. Vai šajā darbā arī palīdz privātfirma „GfK Custom Research Baltic”, kas veica skaitīšanu?
Nē, tagad notiks informācijas pārbaude un analīze, un tas ir statistiķu darbs. Pieņemsim papildu darbiniekus. Galvenokārt tie ir operatoru pienākumi. Jo jāskatās visa mums pieejamā informācija kopumā, visi reģistri, un tikai pēc kopainas var saprast konkrētās situācijas. Turklāt privātfirma nevar piedalīties šajā darbā, jo tās darbiniekiem nav nepieciešamā pieeja reģistriem. Statistiķiem tā ir.
Kāda ir e-skaitīšanas pieredze?
Tā bija mūsu pirmā pieredze. Jāsaka godīgi, mēs neparedzējām tik plašu atsaucību, to, ka vairāk nekā 30 procenti iedzīvotāju saskaitīsies internetā. Viena no Eiropā inovatīvajām lietām ir, ka arī statistikas regulārajos apsekojumos varētu pāriet uz interneta lietošanu. Piemēram, jūs esat iekļauta tai izlasē, ko kā respondentu uzrunāt aptaujā, mēs jums aizsūtām vēstuli ar jautājumu: vai jūs vēlētos sniegt mums atbildes ar interneta starpniecību? Protams, tiks nodrošināta arī datu drošība.
Ja tiek saņemta apstiprinoša atbilde, turpmākā sadarbība jau notiek, izmantojot internetu. Tādā veidā tiek iegūta informācija. Līdz ar to var teikt, ka šī pieredze mums turpmāk noderēs ikdienas darbā, regulārajos apsekojumos.
Pie kā un uz kurieni devās skaitītāji?
Skaitītāji devās uz visām adresēm, kurās Nekustamo īpašumu valsts kadastru sistēmā norādītas dzīvojamās mājas. Mēs apvienojām Iedzīvotāju reģistra, Adrešu reģistra un Nekustamo īpašumu valsts kadastra sistēmas informāciju. Tā tika veidots darba uzdevums – mājokļa adrese un visi cilvēki, kas tur ir deklarējušies. Skaitītājiem bija gan darba uzdevums, gan arī karte, kurā citā krāsā bija atzīmētas visas dzīvojamās mājas. Viņiem bija dots arī papildu norādījums - ja viņi redz, ka cilvēki pastāvīgi dzīvo ēkās, kas nav iekļautas šajā sarakstā, tad arī tās jāapmeklē un tur dzīvojošie jāsaskaita.
Vai uz daudzām adresēm bija jādodas vairākkārt? Vai bija arī tādas durvis, kuras tā arī netika atvērtas?
Tādas bija. Turklāt skaitītāji apmēram 40 tūkstoš gadījumos ir atzīmējuši, ka adresi nevar atrast. Vienlaikus skaitītāji ir izveidojuši tikpat daudz jaunu adrešu. Tagad mums vēl jātiek skaidrībā, vai viņi nav atraduši adresi, kas bija norādīta darba uzdevumā, vai arī patiešām tās adreses nav vai tā nav pareiza. Mums jau ir vienošanās ar Adrešu reģistra turētājiem, ka mēs viņiem nosūtīsim tās adreses, par kurām skaitītāji atzīmējuši, ka vai nu tādu nav, vai tās nav precīzas.
"Ja cilvēkam ir adrese, īpašums, tātad viņš tur deklarējas, bet, izrādās, tur ir tikai pļava."
Tātad skaitītāji ir saskārušies ar problēmām, kuras radījušas citu institūciju neizdarītie darbi?
Jā, tā varētu teikt. Tā, piemēram, ja cilvēkam ir adrese, īpašums, tātad viņš tur deklarējas, bet, izrādās, tur ir tikai pļava. Vai otrādi. Skaitītāja darba uzdevumā ir uzrakstīts, ka tajā adresē deklarējušies desmit cilvēki, bet, kad atrodat adresi, izrādās, tur ir tikai grābekļu būda. Un nevienas dzīvas dvēseles.
Anketu aizpildot internetā, bija jautājumi, kuri prasīja informāciju, kādu ikdienā cilvēks nepārzina, piemēram, NACE kodus.
NACE ir nozaru klasifikators, to mēs nevaram izmainīt. Vēl bija jāizmanto arī profesiju kods, ko skaitītāji meklēja Latvijas Profesiju klasifikatorā.
Vai daudz ir interneta anketu, kurās nav atbilžu uz visiem jautājumiem?
Nebija aizpildīti profesiju kodi, bet to bija atļauts neaizpildīt. Ar to mēs tiksim galā.
Vai jau tagad ir zināmas līdzības ar Lietuvu, kurā apmēram tajā pašā laikā notika tautas skaitīšana?
Ir. Pirmā ir tā, ka viņi, internetā skaitoties, arī izmantoja pases numuru, tāpat kā mēs sākumā. Mums par to izcēlās skandāls. Viņi tautskaitē lietoja šo sistēma, skandāla nebija, un to atļāva izmantot līdz interneta skaitīšanas beigām. Lietuvā, tāpat kā Latvijā, arī saskaitījušies vairāk nekā 30 procenti internetā, bet lielākā daļa izmantojuši pases numuru un personas kodu.
Arī viņiem pirmais rezultāts ir iedzīvotāju kritums.
Un līdzīgas emocionālas sekas. Viņi arī paziņoja to pašu, ko mēs: saskaitīti ir tik un tik, tālāk būs datu analīze. Taču tika izdarīti acumirklīgi secinājumi, ka nu visi esam saskaitīti un ka visi, kas nav saskaitīti, ir aizbraukuši. Mēs stāstām un stāstām, ka nav tā, ka tie 300 tūkstoši, kas nav saskaitīti, ka viņi ir projām. To mēs pateiksim, cik ir projām, bet ne šodien.
Vai mājinieki stāstīja par tiem, kas devušies uz ārzemēm?
Ir stāstījuši, bet arī šī informācija mums ir jāanalizē. Jo anketā bija prasīts par tiem, kas ir aizbraukuši. Mēs viņus saucam par oficiāliem emigrantiem un neoficiāliem emigrantiem. Tie, kas ir aizgājuši uz Iedzīvotāju reģistru un pateikuši, ka viņi dodas projām, ir oficiālie. Taču mājinieki ir atbildējuši par abiem. Tagad mums vēl jātiek skaidrībā, par kuriem viņi ir pateikuši. Un jāveic analīze.
Vai bezpajumtnieku Latvijā ir daudz?
Mēs 1. martā skaitījām iedzīvotājus visās patversmēs. Un tas ir viss. Saskaitījām apmēram 1000 cilvēku. Skaitītājiem nebija jāmeklē pa vārtu rūmēm, vai tur nevarētu būt tādi cilvēki. Tāpēc, ka drošība bija primārs jautājums.
Vai anketās, ko paši aizpildījām internetā, ir daudz kļūdu un nepilnību?
No pirmā posma mēs lūdzām skaitītājus vēlreiz intervēt 245 personas. No 650 tūkstošiem iedzīvotāju, kas aizpildīja anketas internetā, tas ir labs rezultāts.
"Pašlaik vēl mums nav kopsavilkuma ne par vienu jautājumu."
Kādas sekas būs jaunajam iedzīvotāju skaitam, kur to piemēros statistiķi? Varbūt varam pakāpties augstāk no mūždien pēdējām vietām Eiropas Savienības valstu salīdzinājumā?
Reāli tas būs iedzīvotāju skaits, ar ko statistiķi turpmāk strādās. Jebkurā jomā tie būs dati, kurus izmantosim. Pašreiz mēs izmantojam Iedzīvotāju reģistra datus. Pēc tautas skaitīšanas izmantosim šos datus. Piemēram, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, nabadzības rādītāji, arī nodarbināto skaitu rēķina uz iedzīvotāju skaitu. Jebko, ko rēķina uz 10 000 iedzīvotājiem – studentus, dzimušos, mirušos. Tad, kad tautas skaitīšanas dati būs oficiāli apstiprināti, tos liksim lietā.
Kādus jautājumus visbiežāk uzdeva pa „karsto telefonu”?
Mums bija vairāk nekā 20 tūkstoši zvanu. Telefonoperatori stāstīja, ka pozitīvais, interese bija daudz lielāka par negatīvām lietām. Visvairāk jautāja, kā aizpildīt veidlapu, kur var saskaitīties. Pa retam kāds uztraucās: kāpēc mani vēl nav saskaitījuši, kad būs skaitītājs? Bija arī kas sūdzējās, sākumā pārmetumi bija par to, ka informatīvā vēstule bija tulkota arī krievu valodā.
Kā vērtējat skaitītāju darbu?
Mēs vērtējam, ka viņiem veicās labi. Taču strādāja 2000 cilvēki, un apgalvot, ka visi bija absolūti perfekti – to es neņemos.
Cik nabadzīgāka ir šīs tautas skaitīšanas informācija, salīdzinot ar iepriekšējā skaitīšanā, 2000. gadā, jautāto un uzzināto?
Ļoti līdzīgs informācijas daudzums ir abās skaitīšanās. Iepriekšējā skaitīšanas reizē gan vēl bija jautājums, cik mātei piedzimuši bērni un arī par svešvalodām.
Toties šajā reizē bija par latgaliešu valdu. Vai par atbildēm uz šo jautājumu ir jau kāda informācija?
Pašlaik vēl mums nav kopsavilkuma ne par vienu jautājumu.
Kad zināsim oficiālos tautskaites datus?
Tautas skaitīšanas rezultātus apkopos nākamgad – 2012. gada februārī. Tos apstiprina valdība.
Vai rezultāti par tautas skaitīšanu tiks apkopoti arī atsevišķā grāmatā?
Protams, būs kompaktdisks un grāmata. Katra no ES valstīm pēc vienotas shēmas veidos tautas skaitīšanas kopsavilkuma tabulas, kuras datu lietotājiem būs pieejamas internetā.
