SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. februārī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
1
1

CSP ierosinājumi 2021.gada tautas skaitīšanai: sakārtotas valsts datubāzes, nepieciešami jauni reģistri

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2011.gada tautas skaitīšanas rādītāji.

FOTO: LV portāla infografika

Valsts statistiķi ierosina arī Latvijā tautas saskaitīšanā pāriet uz informācijas iegūšanu no administratīvajiem reģistriem, kā to dara arvien vairāk citu valstu. Tautas skaitīšana notiek ik pēc desmit gadiem, un līdz nākamajai būtu jāsaved kārtībā jau esošie valsts reģistri, kā arī jāizveido jauni, piemēram, izglītības iestāžu beidzēju reģistrs. Statistiķi valdībai sagatavotajā ziņojumā ir uzskaitījuši daudz sakārtojamu lietu.

Valdībai iesniegtajā Informatīvajā ziņojumā par 2011.gada tautas skaitīšanas gaitu un galvenajiem rezultātiem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izteikusi priekšlikumu Ekonomikas ministrijas vadībā veidot starpministriju (starpinstitūciju) darba grupu savlaicīgai priekšlikumu izstrādei nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai, lai 2021.gada tautas skaitīšanā visu nepieciešamo informāciju varētu iegūt no administratīvajiem reģistriem un citām datubāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās.

Darba grupas izstrādāto ziņojumu par konkrētiem pasākumiem un nepieciešamo finansējumu, lai laikus varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu, būtu jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2012.gada 1.decembrim.

2011.gada tautas skaitīšanā plašāk nekā iepriekš izmantoti valsts administratīvie dati. Informatīvajā ziņojumā secināts, ka 2011.gada tautas skaitīšanā nesakritību pārbaudei un novēršanai izmantotas daudzas publisko reģistru datubāzes, un atklājies, ka tajās ir daudz nesakritību, piemēram, nebija iespējams atrast iedzīvotāju adresi saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem un adresēs bieži vien nebija dzīvojamo telpu.

Pēc tautas skaitīšanas pagājušovasar CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane intervijā LV portālam atzina, ka nopietna problēma ir tā, ka Latvijā nav profesiju reģistra. Nav reģistrēts arī iedzīvotāju izglītības līmenis. Gan Lietuvā, gan Igaunijā šo darbu sākuši jau pirms 10 gadiem.

"Valstiskā piederība mainās reti."

Informatīvajā ziņojumā kā būtiska administratīvo avotu priekšrocība minēts tas, ka informācijas apstrāde nepieciešama tām datu vienībām, kas ir izmainījušās, un ir lētāk iegūt informāciju tikai vienu reizi un apstrādāt to tikai tad, kad mainās, piemēram, adrese. Valstiskā piederība un ģimenes stāvoklis, iegūtā izglītība un zinātniskie grādi mainoties reti. Lielākajā daļā mājokļu grīdas platība un istabu skaits nemainoties gandrīz nekad.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistru 2011.gada 1.martā kā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji bija reģistrēti 2 miljoni 233 tūkstoši 212 cilvēki.

Kopumā tautas skaitīšanas trijos posmos tika iegūtas aizpildītas 1 miljons 880 tūkstoši personas anketu. Papildus tika iegūta informācija par aptuveni 50 tūkstošiem no Latvijas emigrējušu personu.

CSP, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Veselības norēķinu centru un pašvaldībām, ir ieguvusi informāciju par tām personām, kuras netika saskaitītas tautas skaitīšanā, bet atrodamas šo iestāžu reģistros.

Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju kopa sastāv no trīs daļām. Tās ir

  • Personas, kuras 2011.gada 1.martā bija reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji un par kurām tautas skaitīšanā tika iegūta apstiprinoša informācija, ka šīs personas ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.
  • Personas, kuras 2011.gada 1.martā bija reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji un par kurām tautas skaitīšanā netika iegūta informācija, bet kuras atbilstoši izstrādātajiem kritērijiem tika noteiktas kā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.
  • Personas, kuras 2011.gada 1.martā nebija reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, bet par kurām tautas skaitīšanas trijos posmos tika iegūta apstiprinoša informācija, ka šīs personas ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

Iedzīvotāju skaits samazinājies par 13 procentiem

Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem bija 2 067 887. Laikā starp divām skaitīšanām (iepriekšējā notika 2000.gadā) iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 309 tūkstošiem jeb par 13 procentiem. Tas noticis gan iedzīvotāju dabiskās kustības (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas ietekmē.

Iedzīvotāju mirstība visā laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas ir bijusi lielāka salīdzinājumā ar jaundzimušos skaitu, iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ ir samazinājies par 119 tūkstošiem, bet starptautiskās emigrācijas ietekmē - par 190 tūkstošiem.

Ziņojumā norādīts, ka liela daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformē par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.

Būvniecības bums Pierīgā

Skaitīšanā iegūtā informācija par iedzīvotāju mājokļiem liecina, ka valstī ir 1 miljons 23 tūkstoši pastāvīgai apdzīvošanai derīgu mājokļu. No tiem 812 tūkstošos mājokļu (79,4% no visiem) dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji, 210 tūkstoši mājokļu (20,5%) tautas skaitīšanas datumā bija bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Saskaņā ar skaitīšanā iegūtajiem datiem Latvijā visaktīvākais mājokļu būvniecības periods ir bijis no 1971. līdz 1980.gadam, kad uzcelti 204 tūkstoši mājokļu, un no 1981. līdz 1990.gadam - 191,2 tūkstoši mājokļu. Vismazāk jaunu mājokļu uzbūvēts 2001.-2005.gadā - tikai 18,2 tūkstoši. Savukārt 2006.-2011.gadā uzbūvēti 42,8 tūkstoši jaunu mājokļu jeb 2,3 reizes vairāk salīdzinājumā ar šī gadsimta pirmajiem pieciem gadiem.

"No kadastra nav izslēgtas vairāk nekā 450 nodegušas ēkas."

Pēc tautas skaitīšanā iegūtās informācijas 2001.-2011.gadā uzcelto mājokļu ir vairāk salīdzinājumā ar būvniecības statistikas datiem, jo daļa iedzīvotāju dzīvo būvniecības stadijā esošos vai ekspluatācijā oficiāli nenodotos mājokļos, norāda statistiķi.

Visvairāk jaunu mājokļu pēdējā desmitgadē uzbūvēts Pierīgas reģionā - 15,5% un Rīgā - 6,7%, vismazāk - 1,6% - Latgales reģionā.

Kādus pilnveidojumus iesaka statistiķi

Centrālā statistikas pārvalde uzskata, ka būtu īstenojams vesels pasākumu komplekss, to skaitā:

  1. Organizāciju un komercsabiedrību Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedzamajos pārskatos būtu vēlams iekļaut katra darbinieka profesijas kodu, lai nodrošinātu informācijas apkopošanu par nodarbinātajiem sadalījumā pa profesiju grupām un šo grupu atsevišķām profesijām, kā arī informāciju darba tirgus prognozēšanai.
  2. Būtu lietderīgi nodrošināt informāciju VID datubāzē par saimnieciskās darbības veidu pēc NACE klasifikatora visām pašnodarbinātajām personām.
  3. Būtu nepieciešams izstrādāt un ieviest likumdošanā mehānismus, kas stimulētu iedzīvotājus sniegt pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei informāciju par pastāvīgās dzīvesvietas maiņu, ieskaitot emigrāciju no Latvijas un atgriešanos Latvijā.
  4. Jānodrošina, lai Iedzīvotāju reģistrs pašvaldību iesniegtās ziņas par personas dzīvesvietu reģistrē tikai adresēs, kas piešķirtas objektiem, kuri ir dzīvošanai piemēroti. Iedzīvotāju deklarētajām dzīvesvietu adresēm jāatbilst Valsts adrešu reģistra datiem.
  5. Būtu vēlams nodrošināt informācijas sakārtošanu un sistemātisku atjaunošanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastra IS), tai skaitā:
  6. precizēt un aktualizēt informāciju par ēkas raksturojošiem rādītājiem – platībām, pieņemšanas laiku ekspluatācijā un labiekārtojumiem;
  7. precizēt un aktualizēt informāciju par dzīvokļu skaitu ēkās, jo pēc CSP rīcībā esošās informācijas tas norādīts neprecīzi gandrīz 50% gadījumu;
  8. aktualizēt informāciju par būvēm, kas apvidū neeksistē. Veicot pašvaldību aptauju, CSP konstatējusi, ka no Kadastra IS nav izslēgtas vairāk nekā 850 nojauktas ēkas un vairāk nekā 450 nodegušas ēkas;
  9. uzlabot īpašumu reģistrācijas procesu, lai samazinātu laika posmu starp reālo darījuma datumu un tā atspoguļojumu Kadastra IS.
  10. Būtu turpināma informācijas precizēšana un kļūdu novēršana Adrešu reģistrā, nodrošinot adreses kodu piešķiršanu visiem adresācijas objektiem, tai skaitā  dzīvokļiem daudzdzīvokļu ēkās un ēkām Latgales reģiona pašvaldībās, kurās ir pārsvarā sādžu tipa apdzīvotība.
  11. Valstī būtu nepieciešams izveidot profesionālās izglītības iestāžu, koledžu un augstskolu audzēkņu/studentu un minēto iestāžu beidzēju reģistru. Lai šos reģistrus izveidotu, ir jāpapildina tiesību akti.
  12. Tautas skaitīšanas iecirkņu plānošanas sistēmas (AIPS) funkcionēšanai un skaitīšanā iegūto datu teritoriālai attēlošanai būtu nepieciešams nodrošināt pēc iespējas aktuālākus kartogrāfiskos datus, bet šobrīd, piemēram, topogrāfiskās kartes mērogā 1:10000, kura tika izmantota kā pamats AIPS, datu aktualizācijas cikls ir ilgāks par 10 gadiem, un tas nozīmē, ka uz nākamo tautas skaitīšanu dati var būt novecojuši.

Lai pilnveidotu normatīvo bāzi administratīvo datu avotu informācijas plašākai un pilnīgākai izmantošanai statistikā, CSP gatavo grozījumus Valsts statistikas likumā. Viens no šo grozījumu mērķiem ir nodrošināt CSP pieeju visiem tiem administratīvo datu avotiem, kurus analizējot varētu labāk uzskaitīt statistikā nedokumentētās emigrācijas apjomus. Lai iegūtu papildu informāciju par emigrējušām personām, no 2012.gada otrā ceturkšņa tiks papildināta regulārā darbaspēka apsekojuma veidlapa.

2011.gada tautas skaitīšanas datu pārbaudes un apstrādes darbi tiek turpināti. Ņemot vērā galīgos datus, atbilstoši vispārējai praksei tiks pārrēķināts iedzīvotāju skaits par laikposmu kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas, pēc tam pārskatīs datus visiem statistiskiem rādītājiem, kas aprēķināti uz vienu iedzīvotāju, sākot ar iekšzemes kopproduktu, darba ražīguma rādītājiem u.c. Tiks precizēti arī ar nodarbinātību un bezdarbu, kā arī ar emigrāciju saistītie rādītāji.

2011.gada tautas skaitīšanā bija ietverti 32 temati un 37 jautājumi – par personām un mājokļiem.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU