Profesiju klasifikators regulāri tiek papildināts un varētu kļūt lietderīgāks (II)

Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" paredz, ka klasifikatoru aktualizē pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Atbildīgā par Profesiju klasifikatora saturu un tā aktualizēšanu ir Labklājības ministrija (LM), kas gatavo grozījumus klasifikatorā, apkopojot priekšlikumus.

Iepriekšējā skaidrojumā jau minēts, ka šā gada augustā ar grozījumiem noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas, vairākām profesijām papildināti pamatuzdevumi un iekļauti 26 jauni profesiju standarti.

Ko rāda tautskaites dati

MK noteikumi paredz: Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu..

Profesiju klasifikatoru vajadzēja izmantot arī 2011.gada tautas skaitīšanā, jo anketā bija ietverts jautājums: "Kāda ir/bija Jūsu profesija/amats pamatdarbā?"

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) pagājušonedēļ publicēja tautas skaitīšanas galīgos rezultātus par iedzīvotāju profesijām: 15 gadu un vecāki Latvijas nodarbinātie iedzīvotāji pēc profesijas/amata pamatdarbā, dzimuma un pa vecuma grupām 2011.gada 1.martā (arī pa statistikajiem reģioniem, republikas pilsētām un novadiem). Informācija atrodama CSP mājaslapā sadaļā Datubāzes> Tautas skaitīšanas rezultāti - 2011.g. dati. Tautas skaitīšanā profesija/amats norādīts 833 493 iedzīvotājiem (sievietes - 394 693, vīrieši - 438 800).

CSP LV portālam sniegtā informācija liecina: vislielākais skaits nodarbināto vidū ir tirdzniecības darbinieki – 60 439; otra plašākā profesionālā grupa ir komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) speciālisti - 60 092; vēl pirmajā desmitā lielākās grupas: pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas iekārtu un mašīnu operatori – 58 666; izglītības jomas vecākie speciālisti – 42 559; komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti – 41 099; pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki, apģērbu izgatavošanas un citi amatnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki – 38 004; ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji - 36 503; individuālo pakalpojumu jomas darbinieki – 35690; likumdevēji, amatpersonas un vadītāji - 31 627; metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki – 29 774.

Caurlūkojot tautas skaitīšanas rezultātus, var, piemēram, uzzināt, cik cilvēku pagājušā gada martā par savu norādījuši pašreiz deficīto ar informācijas tehnoloģijām saistīto profesiju: 3131 programmētājs, 1796 informācijas tehnoloģiju darbības speciālisti, 1538 sistēmu administratori, 1028 datortīklu un datorsistēmu speciālisti, 981 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītājs, 801 informācijas tehnoloģiju lietotāju atbalsta speciālists, 704 sistēmanalītiķi, 619 datu bāzu veidotāji un administratori, 614 informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un transportlīdzekļu instruktori un pasniedzēji, 431 datortīklu vecākais speciālists, 274 informācijas tehnoloģiju uzstādītāji un apkalpotāji, 142 lietojumprogrammu izstrādātāji. (Saskaņā ar CSP apkopojumu Latvijā ir 7727 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vecākie speciālisti, kā arī 5418 informācijas tehnoloģiju jomas speciālisti.)    

"Profesiju skaitliskais diapazons: no vairākiem desmitiem tūkstošu līdz nepilnam desmitam."

Tā kā pašreiz aktuāla ir diskusija par augstskolām, interesants varētu būt tautskaitē fiksētais universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāla skaitliskais sastāvs – tie ir 4197 Latvijas iedzīvotāji.

Ar jaunākajiem grozījumiem Profesiju klasifikatora noteikumos tika aktualizēti ainavu arhitektu profesionālās darbības pamatuzdevumi. Kā liecina tautas skaitīšanas dati, Latvijā pērn bija 103 ainavu arhitekti.

Tautas skaitīšanā ir norādītas arī profesijas, kuras ir nepilnam desmitam vai dažiem desmitiem iedzīvotāju, piemēram, 32 logu mazgātāji, 13 spridzinātāji, 11 mednieki, astoņi rakstveži, 36 komivojažieri (saskaņā ar Profesiju klasifikatoru komivojažieri "ir ceļojoši pārdevēji, pārdod preces un pakalpojumus, apmeklējot klientus mājās vai darba vietās").

Tie, kas tautas skaitīšanas anketu aizpildīja internetā, iespējams, vēl atceras, ka uzreiz atrast savu "pareizo" profesiju klasifikatorā nemaz tik vienkārši nebija.

LV portāls Centrālajā statistikas pārvaldē interesējās, vai tautskaites anketās šo aili bija aizpildījuši visi vai arī statistiķiem, apstrādājot anketas, nācās šo informāciju koriģēt un papildināt?

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane atklāj, ka 2011.gada tautas skaitīšanas sākotnējā datubāzē  profesijas kods nebija 17 procentiem respondentu. Tā kā profesijas kods nav pieejams nevienā administratīvajā datu avotā, tas tika noteikts, izmantojot matemātiskās statistikas metodes. Kā papildu informācija tika izmantoti dati par personas vecumu, izglītības līmeni, nodarbinātības statusu, nozari, kurā persona strādā u.c.

Profesijas kods tika noteikts  personām, kuras nepiedalījās tautas skaitīšanā,  personām, kuras šo rādītāju nebija aizpildījušas, kā arī tām, kuras bija sniegušas nepareizu informāciju, piemēram, ārsts ar sākumskolas izglītību, šoferis 15 gadu vecumā un līdzīgos gadījumos.

Statistika ir vērtība, bet tā varētu būt arī lielāka

Savulaik intervijā LV portālam M.Behmane atzina, ka nopietna problēma ir tā, ka Latvijā nav profesiju reģistra. Ko tas dotu? Un – vai tam būtu arī kāds sakars ar Profesiju klasifikatoru?

M.Behmane arī tagad uzsver: "Es vēlreiz varu apstiprināt, ka lietderīga būtu nodarbināto reģistra izveide, jo tajā iekļautā informācija dotu iespēju daudz precīzāk veikt ar nodarbinātību saistītās prognozes un daudz operatīvāk risināt citus ar nodarbinātību saistītos jautājumus. Reģistru varētu izveidot, pievienojot darba devēju Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajai ikgadējai informācijai par darba ņēmējiem viņu profesijas kodus."

Statistikas pārvaldes speciāliste vienlaikus norāda, ka pašreiz daudz nopietnāks ir jautājums par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra informācijas aktualizāciju, jo pēc tautas skaitīšanas datiem tajā vēl arvien ir iekļauti vairāk nekā 150 tūkstoš emigrantu. Nodarbināto reģistru parasti veido, izmantojot Iedzīvotāju reģistra datus, kam pievieno informāciju par nodarbinātību, piebilst M.Behmane.

Kādam nolūkam CSP izmanto Profesiju klasifikatoru? Respektīvi – kādā statistiķu informācijā redzami dati, ko atbilstoši klasifikatora noteikumiem aizpilda darba devēji (uzņēmumi, iestādes)? Kādam nolūkam šī informācija ir izmantojama un – cik tā ir objektīva?

Katru ceturksni darba devēji CSP iesniedz informāciju pa galvenajām profesiju grupām par aizņemtajām un brīvajām darbvietām. Reizi četros gados visās ES dalībvalstīs tiek veikts Darba samaksas struktūras apsekojums, kurā jau tiek apkopota detalizēta darba devēju informācija par darbvietām un darbinieku izglītības līmeni, paskaidro M.Behmane.

Profesiju klasifikators tiek izmantots arī, kodējot informāciju, kas iegūta mājsaimniecību apsekojumos – Darbaspēka apsekojumā, ES statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem apsekojumā un citos.

M.Behmane piebilst, ka ne visi grāmatveži labi pārzina Profesiju klasifikatora jauno versiju. Klasifikatorā iekļautas arī profesiju kvalifikācijas prasības, piemēram, lai strādātu konkrētā profesijā, nepieciešama augstākā izglītība. Tomēr, analizējot gan Darba samaksas struktūras apsekojuma datus, gan tautas skaitīšanas datus, redzams, ka šīs prasības bieži netiek pildītas.

Jautāta par šīs informācijas izmantošanu, Statistikas pārvaldes speciāliste norāda: to lieto Finanšu, Labklājības, Ekonomikas ministrijas darbinieki, veidojot nodarbinātības īstermiņa un ilgtermiņa prognozes. Tā regulāri tiek nosūtīta ES statistikas birojam, informācija tiek izmantota pētījumiem nodarbinātības jomā.

LV portāls pārliecinājās, ka priekšlikumi aktuālu darba tirgus situāciju raksturojošu datu iegūšanai (tostarp, ka jāpapildina VID gada veidlapas ar profesijas kodu) ir izteikti arī senāk. Šāds ierosinājums atrodams Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvās padomes 2008.gada 5.jūnija sēdes protokolā.

LV portāls jautājumu par šo ierosinājumu uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam: Vai nodokļu administrācija ir izskatījusi šādu iespēju? Ja nē - vai tas, pēc VID domām, būtu izskatāms jautājums?

VID Sabiedrisko attiecību daļā paskaidroja: "Jau kopš 2006.gada 27.februāra ir spēkā Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes starpresoru vienošanās "Par informācijas apmaiņu". Tās ietvaros VID regulāri nodrošina CSP ar ievērojamu informācijas apjomu, piemēram, par uzņēmumu gada pārskatiem, par ziņām par darba ņēmējiem, par ienākumiem no saimnieciskās darbības, par Nodokļu maksātāju reģistra informāciju.  Darba devējiem, iesniedzot VID darba devēju ziņojumus, jau šobrīd tajos ir jānorāda visnotaļ liels informācijas apjoms.

Informācija, ko CSP ierosina papildus ietvert darba devēju ziņojumos, VID nodokļu administrēšanas procesam nav nepieciešama, bet darba devējiem tas nozīmētu vēl papildu administratīvo slogu. Tāpat jāņem vērā, ka jebkura iesniedzamā pārskata papildināšana ar jaunām sadaļām ir saistīta ar nepieciešamību veikt izmaiņas VID informatīvajās sistēmās (jo juridiskām personām visi pārskati un deklarācijas ir jāsniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu), kam attiecīgi būtu nepieciešams papildu finansējums.

Tomēr, saņemot konkrētus priekšlikumus kādas problēmas risinājumam, VID vienmēr ir gatavs savas kompetences ietvaros tos izvērtēt un iespēju robežās sniegt atbalstu."

Klasifikators - ēnu ekonomikas apkarošanas plānā

Profesiju klasifikatora jaunāko grozījumu anotācijā bija norādīts, ka no Valsts ieņēmumu dienesta saņemta informācija par to, ka Profesiju klasifikatorā nav iekļauti profesionālās darbības pamatuzdevumi attiecībā uz profesiju "valdes loceklis", kas rada sarežģījumus, apsekojot uzņēmumus.

Tā kā par šo jautājumu citas iestādes nevēlas izteikties (uzsverot, ka klasifikatoram ar darba samaksu nav nekāda sakara, kas formāli ir taisnība), LV portāls lūdza skaidrojumu VID: Vai valdes loceklim noteiktie pamatuzdevumi būtu saistāmi ar situācijām, ka uzņēmumos ir valdes locekļi ar augstu kvalifikāciju un atalgojumu minimālās algas līmenī? Tātad acīmredzamiem "aplokšņu" algas riskiem?

VID paskaidroja: "Valdes loceklim pamatuzdevumu noteikšana būtu saistāma ar tām situācijām, kurās valdes locekļi papildus Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā un 301.panta pirmajā daļā noteiktajām komercsabiedrības vadīšanas un pārvaldīšanas funkcijām veic arī citus darbus, nesaņemot par to atlīdzību. Papildus minētajam vēlamies norādīt, ka Valsts ieņēmumu dienests viedokli par nodokļu nenomaksas riskiem saistībā ar valdes locekļiem ir paudis informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas paveikto ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības apkarošanā un priekšlikumi darbības efektivizēšanai", kas tika izskatīts 2012.gada 18.septembra Ministru kabineta sēdē.

Kā daži no iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanai sniegti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, tostarp, darba samaksas noteikšana valdes loceklim. Pamatojumā norādīts: bieži tiek konstatēts, ka kapitālsabiedrības nedeklarē darba samaksu nevienam darbiniekam, lai gan veic aktīvu saimniecisko darbību – 5,05 tūkst. kapitālsabiedrības uzrādījušas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus pēdējo 2012.gada sešu mēnešu laikā, bet kurām nav deklarēts neviens darba ņēmējs ar aprēķināto darba samaksu, kas lielāka par Ls 0. Tikai nelielu daļu - 11% no šīm kapitālsabiedrībām – var uzskatīt par salīdzinoši jauniem uzņēmumiem, jo tie dibināti pēc 2011.gada  1.janvāra, bet vecāki par pieciem gadiem ir vairāk nekā 63% no šiem uzņēmumiem.

"Klasifikatorā iekļautas arī profesiju kvalifikācijas prasības."

Tādējādi normatīvajos aktos  būtu jānosaka, ka šādās kapitālsabiedrībās ir jābūt deklarētam vismaz vienam darba ņēmējam ar darba samaksu, kas varētu būt arī kapitālsabiedrības valdes loceklis ar obligāti nosakāmu atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem, ja tas papildu valdes locekļa pienākumiem ilglaicīgi veic citus pienākumus, piemēram, pārdevēja, šofera-ekspeditora, šuvēja u.tml.

Taču jautājuma risināšanai par normatīvo aktu grozījumiem ir  nepieciešama padziļināta izpēte, lai visām iesaistītajām  institūcijām būtu kopīga izpratne un vienots viedoklis, jo šobrīd tas ir atšķirīgs.

Piemēram, Labklājības un Finanšu ministrija ierosina izvērtēt nepieciešamos grozījumus Komerclikumā.  Savukārt Tieslietu ministrija tam nepiekrīt, jo, pēc tās ieskatiem, saskaņā ar Komerclikuma regulējumu valdes loceklis amatā tiek iecelts, pamatojoties uz dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu. Atlīdzība valdes loceklim izriet no pilnvarojuma tiesiskajām attiecībām. Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem valdes locekļiem ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja nav padomes, - ar dalībnieku lēmumu, savukārt akciju sabiedrībā atlīdzības apmēru nosaka padome, bet akcionāru sapulcei ir tiesības lemt par valdes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem, veidiem un kritērijiem.

Komerclikums nenosaka obligātu pienākumu maksāt atlīdzību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, bet gan ļauj pusēm vienoties gan par atlīdzības nepieciešamību, gan par konkrētu atlīdzības apmēru. Līdz ar to starp valdes locekli un sabiedrību noslēgtais pilnvarojuma līgums, kā jebkurš pilnvarojuma līgums, var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības līgums. Minētais regulējums gan neliedz sabiedrībai ar valdes locekli noslēgt arī citu civiltiesisku līgumu, piemēram, uzņēmuma līgumu vai darba līgumu. Ja ar valdes locekli tiek noslēgts darba līgums, uz valdes locekli attiecas arī darba tiesisko attiecību regulējums, ciktāl tas nenonāk pretrunā ar Komerclikumu un komerctiesību principiem. Līdz ar to valdes loceklim rodas arī pienākums veikt nodokļu nomaksu par ienākumu, ko tas guvis kā darba ņēmējs."

Kaimiņi zinās, kādu profesiju cilvēki ir izbraukuši