SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
19. septembrī, 2012
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
4
4

Profesiju klasifikatorā jaunas profesijas, standarti, pamatuzdevumi (I)

Avots: Labklājības ministrija
LV portāla infografika

Profesiju klasifikators ir viens no visvairāk lietotajiem normatīvajiem dokumentiem, jo tajā jāieskatās personāla vadītājiem, ja tiek pieņemts jauns darbinieks vai nepieciešams izveidot jaunu amatu; standartu prasības izmanto izglītības iestādes programmu izstrādāšanai. Arī darbiniekam noder profesiju klasifikators, lai pārliecinātos, ka darba devējs darba pienākumus ir noteicis likumīgi un atbilstoši ieņemamajam amatam.
Klasifikatoru regulāri papildina gan ar jaunām profesijām, gan profesiju standartiem, ko rosina nozaru un mazāku grupu pārstāvji. Profesiju uzskaite ir nepieciešama statistikā, arī Eiropas Savienības vajadzībām. Šī informācija ir svarīga tautsaimniecībā. 2011.gada tautas skaitīšanā bija jautājums par profesiju, šie dati nupat ir publicēti.
īsumā
  • Ar jaunākajiem grozījumiem MK noteikumos Profesiju klasifikatorā iekļautas 9 jaunas profesijas, 26 jauni standarti.
  • Vairākām profesijām papildināti pamatuzdevumi.

Jaunas profesijas

Šā gada augustā ar grozījumiemm Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas - acu protēzists (okulārists), apsardzes sistēmu tehniķis, aukstumtehnikas speciālists, datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operators, eksporta speciālists, nomas punkta darbinieks, produktu dizainers, reklāmas speciālists, reklāmas un tirgvedības projektu plānotājs.

Papildu pamatuzdevumi

Klasifikatorā ir precizēti un papildināti vairāku profesiju darbības pamatuzdevumi.

Piemēram, politikas un plānošanas vadītāju pamatuzdevumiem pievienoti jauni - "radoši un inovatīvi plānot un īstenot ārējo sakaru stratēģiju atbilstoši uzņēmuma mērķiem; analizēt, novērtēt un pilnveidot ārējo sakaru jautājumus; plānot, koordinēt un pārraudzīt ārējo sakaru struktūrvienības darbu; saskaņot savu darbību ar uzņēmuma vadītāju, kā arī sadarboties ar citu struktūrvienību vadītājiem".

Savukārt zobārstiem līdzšinējie pamatuzdevumi (noteikt diagnozes, ārstēt) papildināti ar nepieciešamību "veikt stomatoloģisko saslimšanu profilaksi".

Koriģēti pamatuzdevumi arī ainavu arhitektiem, personāla un karjeras, kvalitātes vadības sistēmu un risku vadības vecākajiem speciālistiem, arhīvistiem un muzeju vecākajiem speciālistiem, iepirkumu speciālistiem, veikalu pārdevējiem un pārdevēju palīgiem, izstrādājumu un apģērbu dizaineriem, sistēmu administratoriem, grāmatvedības speciālistiem, psihologiem, tulkotājiem, tulkiem un citiem lingvistiem, mūziķiem, dziedātājiem, komponistiem un muzikologiem, dejotājiem un horeogrāfiem, krāvējiem u.c. profesiju pārstāvjiem.

Jauni standarti

Valsts izglītības satura centra mājaslapā paskaidrots: profesijas standarts ir Profesiju klasifikatora daļa un nosaka profesijai atbilstošos profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, to izpildei nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences.

Aktuālajā Profesiju klasifikatorā (MK noteikumu Nr.461 2.pielikums) ir 161 profesijas standarts: 68 piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti; 34 – ceturtā, 41 – trešā, 15 – otrā un trīs - pirmā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti.

Šajā grozījumu reizē Profesiju klasifikators papildināts ar 26 standartiemaukstumtehnikas speciālista profesijas standartu, ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja, banku speciālista, datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatora, datorsistēmu un datortīklu administratora, dokumentu sistēmu vadītāja, farmaceita, grāmatveža (ceturtā līmeņa kvalifikācijai), horeogrāfa, instrumentu mūziķa, izstrādājumu projektētāja, karjeras konsultanta, komercdarbības speciālista, komponista, loģistikas speciālista, loģistikas struktūrvienības vadītāja, militārā paramediķa, muzikologa, produktu dizainera, psihologa asistenta, radiologa asistenta, reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālista, sociālā aprūpētāja, tulkotāja, vokālista un zobārsta profesijas standartu.

Piemēram, banku speciālista profesijas standarts desmitiem nepieciešamo profesionālo kompetenču uzskaitījumā paredz ne tikai spēju atpazīt neparastus un aizdomīgus finanšu darījumus un noformēt ziņojumus par tiem, spēju novērtēt klienta kredītspēju un maksātspēju, nodrošināt kredītu uzraudzību, novērtēt kredītu kvalitāti un pārzināt uzkrājumu veidošanas principus nedrošiem parādiem un citas prasmes, bet arī spēju ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

"Profesijas standarts ir pamats izglītības programmas izstrādāšanai."

Profesiju standartos ir noteiktas plašas pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas. Piemēram, sociālā aprūpētāja profesijas standarts (kā jau teikts, tas ir no jaunajiem; klasifikatorā ir arī sociālā darbinieka standarts) priekšstata līmenī prasa zināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo hartu; sociālekonomiskos procesus Latvijā; valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipus; valsts pārvaldes darbības principus; sociālās izolācijas cēloņus, sekas un iespējamos risinājumus sabiedrībā; sociālo statistiku.

Izpratnes līmenī nepieciešamas zināšanas par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem sociālās drošības jomā; sociālo institūciju funkcionēšanas mehānismu; sociālās aprūpes vēsturi Latvijā un pasaulē; jaunāko tehnoloģiju attīstību sociālajā aprūpē; dažādu (sociālo, ekonomisko, vides u.c.) faktoru mijiedarbību un ietekmi uz indivīdu; par sociālā darba, sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības, profesionālās rehabilitācijas pamatprincipiem; psiholoģiju; par invaliditāti un tās veidiem; normalizācijas principiem; brīvprātīgo kustību Latvijā; ANO Konvenciju "Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām", kā arī zināt profesionālos terminus valsts valodā un divās svešvalodās.

Lietošanas līmenī sociālajam aprūpētājam nepieciešamo zināšanu uzskaitījums ir vēl apjomīgāks: starpinstitucionālās un starpprofesionālās komandas darbības principi; sociālā ētika, reliģija; uztura mācība; vispārējās cilvēktiesības; sociālās aprūpes pakalpojumu veidi; sociālā aprūpētāja profesionālās darbības standarts; sociālās aprūpes procesa dokumentēšana un sociālās aprūpes plāni; sociālās aprūpes organizēšana; cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem sociālās aprūpes specifika; valsts valoda; divas svešvalodas saziņas līmenī; datorzinības; veselības stāvokļa izmaiņu novērtēšana; profesionālās pašaizsardzības mehānismi sociālās aprūpes praksē; darba aizsardzība; stresa un konfliktu vadība; darba tiesiskās attiecības; sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtēšana; pirmā palīdzība; vides aizsardzība; personīgā higiēna; komunikācijas veidi ar cilvēkiem ar dažāda veida komunikācijas barjerām; ergonomija; tehniskie palīglīdzekļi, to izmantošana aprūpes veikšanai un klienta neatkarības nodrošināšanai.

Standarta svešvalodu prasības – jāzina vismaz divas

Profesiju standarti ir saskaņoti ar darba devējiem, darba ņēmēju pārstāvjiem, izglītības iestādēm un ar valsts institūcijām, kas ir atbildīgas par jomu, uz kuru attiecas profesijas standarts.

Noteikumu grozījumu saskaņošanas procesā Tieslietu ministrija iebilda, ka jaunajos standartos gandrīz visām profesijām paredzēta prasība pārzināt divas svešvalodas saziņas līmenī. Tieslietu ministrijas ieskatā, atsevišķām profesijām tas nav nepieciešams. Kā viens no piemēriem tika minēts likums "Par grāmatvedību", kura 6.pants noteic, ka grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā. Līdz ar to, norādīja Tieslietu ministrija, nav saprotama prasība grāmatvedim pārzināt divas svešvalodas.

Kā papildu anotācijā skaidro noteikumu grozījumu izstrādātājs - Labklājības ministrija -, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumiem Nr.149 "Profesiju standartu izstrādes kārtība" visi profesiju standarti tiek saskaņoti ar tās jomas, uz kuru attiecas profesija, ekspertiem. Tos nozīmē Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju visos profesiju standartos, kam nepieciešama augstākā izglītība  (5. un 4.profesionālās kvalifikācijas līmenis), ir iekļauta divu svešvalodu apmācība. Lai augsta līmeņa speciālisti būtu konkurētspējīgi ne tikai Latvijas darba tirgū, bet arī Eiropas Savienības valstīs, nepieciešamas divu svešvalodu zināšanas – to pieprasa starptautiski uzņēmumi.

LV portāls vēlējās noskaidrot, kādas konsekvences izriet no augstāko līmeņu profesiju standartos noteiktās prasības pārzināt divas svešvalodas un ko šāda   prasība   nozīmē   Latvijas  izglītības  iestādēm,  uzņēmumu un iestāžu personāla speciālistiem? Vai atbilstoši standartos noteiktajam nepieciešamas korekcijas izglītības programmās  un  arī darbinieku lietās (līgumos, amata aprakstos)? Varbūt  tā ir tikai formāla (lielā mērā ES) prasība?

Skaidro LM Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vecākā referente Aina Kromāne: profesijas standarts ir pamats izglītības programmas izstrādāšanai (saskaņā ar   Profesionālās   izglītības  likumu profesijas standartā iekļautās zināšanas ir jāiekļauj izglītības programmā), bet tas nav saistīts ar amatu aprakstiem, darba līgumiem.

Personāla labā prakse – atbilstība

Klasifikatora lietošana ir obligāta arī darba tiesiskajās attiecībās, kur jānorāda personas profesija (arods, amats, specialitāte). To izmanto personāla speciālisti, noformējot dokumentus jaunam darbiniekam vai veidojot jaunu amatu, jo darba līgumā jābūt ierakstītam profesijas (amata) nosaukumam, kas ir saskaņots ar klasifikatorā iekļauto. Personāla speciālisti profesijas aprakstus (pamatuzdevumus un standartus) izmanto arī amata apraksta izveidošanai, tāpēc par trūkumu uzskata to, ka nozīmīgām profesijām nav pretī standarta.

Personālvadības speciālisti atgādina, ka Profesiju klasifikators obligāti ir jāizmanto, dibinot vai mainot darba attiecības. To nosaka Darba likums.

Atbildīgā par Profesiju klasifikatora saturu un aktualizēšanu ir Labklājības ministrija, šo noteikumu normu ievērošanu uzrauga tās padotības iestāde Valsts darba inspekcija (VDI).

VDI Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza, jautāts, vai pašam darbiniekam ir svarīgi, cik atbilstīgs ir viņa darbs klasifikatorā definētajiem nosacījumiem, atzīst, ka Profesiju klasifikators galvenokārt domāts statistikai – uzskaitīt amatus, profesijas, grupas. Jo pat apkopējam uzņēmumā varot uzlikt tik daudz citu pienākumu, kādi nebūs norādīti Profesiju klasifikatorā, un tādam pienākumu kopumam klasifikatorā amatu nevarēs atrast.

"Klasifikators nav saistīts ar darba samaksas (atalgojuma) noteikšanu."

V.Virza klāsta, ka parasti norāda to amatu, kura raksturīgie pienākumi ir pārsvarā. Precīza atbilstība būtu svarīga, ja no tā mainītos cilvēka darba samaksa. Taču labi zināms, ka uzņēmumos nereti visiem – sākot ar sētnieku, beidzot ar valdes locekli  direktoru vai izpilddirektoru, pat ģenerāldirektoru – var būt vienāda darba samaksa. Neviens likums neliek maksāt vairāk speciālistam ar augstāku grādu, piebilst V.Virza. (Citāda kārtība ir valsts pārvaldē strādājošajiem. To nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.)

Ko pārbauda Valsts darba inspekcija? Kā skaidro V.Virza, saskaņā ar Darba likuma 40.pantu, ja puses ir noslēgušas darba līgumu, tajā ir jānorāda nolīgtais amats, arods, specialitāte - atbilstoši Profesiju klasifikatoram. VDI skatās, vai darba līgumā ir ietverts šis obligātais nosacījums. Jābūt amata aprakstam, vispārējam nolīgtās profesijas aprakstam, taču inspekcija neskatās, vai tas ir plašāks vai šaurāks.

Apkopējam amata pienākumos var būt ierakstīti darbi gan no lietvežiem, gan no apsargiem paredzētajiem, piemēram, jāpieskata, kas ienāk teritorijā. Tā ir darba devēja izvēle un darba organizācija. Taču jāievēro likums, vai darbinieks to izdarīs darba laikā – astoņās stundās, vai ievēroti minimālās darba algas nosacījumi, uzsver VDI pārstāvis.

Arī A.Kromāne norāda: Profesiju klasifikators nav saistīts ar darba samaksas (atalgojuma) noteikšanu.

Profesiju klasifikators regulāri ar grozījumiem tiek papildināts. Vai kādas profesijas tiek arī dzēstas? A.Kromāne atgādina: Profesiju klasifikators 2010.gadā ir pārstrādāts (saskaņā ar jauno starptautisko profesiju klasifikāciju ISCO-08), jo tika veikts pētījums (apsekojums pa uzņēmumiem), lai konstatētu, kādas profesijas nepieciešams iekļaut un kādas no klasifikatora svītrojamas. Patlaban netiek sniegti priekšlikumi par profesiju izslēgšanu no klasifikatora.

Skaidrojumi un atbildes uz jautājumiem, kā lietot Profesiju klasifikatoru, atrodami Labklājības ministrijas  mājaslapā.

Turpmāk vēl.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU