FOTO: Freepik AI.
E-veselības sistēmā tiek uzkrāti pacientu veselības dati. Skaidrojam, kāda informācija par personas veselības stāvokli, veiktajiem un plānotajiem izmeklējumiem ir iekļauta E-veselības sistēmā un kam var būt tiesības to apskatīt.
Aktuālie dati ārstniecības iestādēm ir jāievada nekavējoties. Pacientu vēsturisko medicīnas datu ievade ārstniecības personām nav obligāta.
Autorizējoties E-veselības sistēmā, pacientam kļūst pieejama informācija par ārstniecības personu ievadītajiem pacienta veselības datiem. Šeit vienkopus iespējams apskatīt gan analīžu un izmeklējumu rezultātus, gan ārstu izrakstītās receptes, nosūtījumus uz izmeklējumiem un to derīguma termiņu, kā arī citus ar veselības aprūpi saistītus datus.
Sadaļā “Laboratorisko izmeklējumu rezultāti” apkopoti analīžu pārskati, sākot no 2024. gada. Turklāt sistēmā tiek uzglabāti arī rezultāti analīzēm, kas veiktas pēc pacienta iniciatīvas, pašam apmaksājot pakalpojumu. Savukārt sadaļā “E-nosūtījumi” glabājas ārstu izrakstītie nosūtījumi uz speciālistu konsultācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī veselības aprūpei mājās.
Plašāks ieskats veselības datos atrodams sadaļā “Pacienta karte”. Tajā pieejami tādi medicīniskie dokumenti kā slimnīcu izraksti jeb epikrīzes, ambulatoro pakalpojumu apraksti, kā arī vizuālās diagnostikas izmeklējumu rezultāti un to skaidrojumi. Šajā sadaļā ārsts var norādīt arī informāciju par pacienta alerģijām, hroniskām slimībām, veiktajām operācijām un regulāri lietotajiem medikamentiem vai medicīnas ierīcēm. Šīs informācijas pieejamība, kā paskaidro Latvijas Digitālās veselības centrs (LDVC), ir atkarīga no ārsta proaktīvās rīcības, manuāli ievadot aktuālos datus.
Sadaļā “Receptes” glabājas izrakstītās medikamentu un medicīnisko ierīču e-receptes. Sadaļā “Darbnespējas lapas” pieejama informācija par darbnespējas lapu periodiem un statusiem. Sadaļā “Vakcinācijas dati” publicēti dati gan par valsts apmaksātajām, gan maksas vakcīnām no 2024. gada.
Savukārt sadaļā “Ģimenes ārsts un EVAK” pieejami Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK) dati un informācija par ģimenes ārstu. Tāpat šajā sadaļā iespējams nomainīt ģimenes ārstu, taču pirms pakalpojuma izpildes jāsazinās ar izvēlētā ārsta praksi un jāvienojas par reģistrēšanās norisi, jo elektronisko pieteikumu prakse var arī nesaņemt. Plašāka informācija par iespējām nomainīt ģimenes ārstu atrodama LV portāla publikācijā “Kā nomainīt ģimenes ārstu”.
Ārstniecības personas E-veselības sistēmā redz gandrīz neierobežotu informāciju par saviem pacientiem.
LDVC paskaidro, ka ārstniecības personām ir redzami pacienta veselības pamatdati, pacienta medicīniskie dokumenti: slimnīcu izraksti, ambulatoro pakalpojumu apraksti, izmeklējumu rezultāti, vizuālās diagnostikas apraksti.
Tāpat ārstiem ir pieejama informācija par visām pacientam izrakstītajām e-receptēm neatkarīgi no tā, kurš pacientam receptes izrakstījis, kā arī laboratorisko izmeklējumu rezultāti no lielākajām laboratorijām par periodu no 2024. gada 1. janvāra.
Taču pastāv izņēmumi ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā iekļautajiem medicīniskajiem dokumentiem. Piemēram, personu ar psihiskiem traucējumiem vai personu ar narkoloģiskām saslimšanām pacientu kartes nevar apskatīt plašāks personu loks.
“Šai informācijai E-veselībā piekļūst tikai ārstniecības personas ar īpašām tiesībām, kuras tiek piešķirtas konkrētas specialitātes pārstāvjiem,” paskaidro LDVC.
Vienlaikus, kā LV portāla publikācijā “Kas ir tiesīgs ieskatīties pacienta medicīniskajos dokumentos” norādījusi Upsalas Universitātes vecākā lektore administratīvajās tiesībās, LL. D. medicīnas tiesībās Santa Slokenberga un Nacionālais veselības dienests (NVD), ārstam ir tiesības aplūkot pacienta medicīnas dokumentus tikai tad, ja tam ir tiesisks pamats, proti, ārstniecības persona pacienta datus var apskatīt tikai ārstniecības epizodes ietvaros.
E-veselības sistēmas sadaļā “Audita pieraksti”, norādot konkrētu laika periodu, var apskatīt informāciju par personām, kuras aplūkojušas pacienta datus E-veselības sistēmā. Ja, apskatot auditācijas pierakstus, ir aizdomas par pretlikumīgu datu apstrādi, iespējams vērsties LDVC.
Sadaļā “Personas dati” var ne tikai norādīt un labot savu kontaktinformāciju, lai atvieglotu ārstniecības iestāžu saziņu ar pacientu, bet arī pievienot informāciju, kas var būt svarīga brīžos, kad pacients nespēj izteikt savu gribu.
Piemēram, apakšsadaļā “Kontaktpersonas” iespējams norādīt konkrētas personas, ar kurām ārsts varētu sazināties gadījumos, kad pacients negaidīti ir nonācis slimnīcā.
Atverot apakšsadaļu “Tiesību deleģējumi”, var atļaut citai personai piekļūt saviem E-veselības sistēmā uzkrātajiem datiem.
Savukārt apakšsadaļā “Pilnvarojumi” ikviens var pilnvarot personu, kas būs tiesīga pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā. Par to plašāk lasāms LV portāla publikācijā “Kā ārstniecībā tiek nodrošinātas tuvinieku tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā”.
Apakšsadaļā “Orgānu un ķermeņa izmantošanas atļaujas” – iespējams sniegt atļauju vai aizliegumu izmantot savus orgānus un ķermeni pēc nāves. Šeit cilvēks var atsevišķi paust savu attieksmi – atļauju vai aizliegumu pēc nāves:
Par šo iespēju plašāk lasāms publikācijā “Kā izteikt gribu pēc nāves ziedot savus orgānus, un kā interpretējama tās neizteikšana”.
E-veselības sistēma paredz arī pacienta tiesības liegt ārstam apskatīt viņa datus. Šī funkcija pieejama sadaļā “Personas dati”, nospiežot pogu “Kartes pilnais aizliegums”.
LDVC paskaidro: ja pacients E-veselībā ir noteicis pilno piekļuves aizliegumu pacienta kartes datiem, tad ārstniecības personas neredz ne pacienta veselības pamatdatus, ne medicīniskos dokumentus. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts var apskatīt izrakstītās receptes.
Vienlaikus Veselības inspekcija (VI) atgādina, ka atbilstoši Pacientu tiesību likumam pacientam ir pienākums savu iespēju un zināšanu robežās sadarboties ar ārstniecības personu un sniegt informāciju, kas vajadzīga ārstniecības nodrošināšanai. Tāpēc, ja pacients ir izvēlējies ierobežot piekļuvi saviem datiem E-veselībā, tad viņam ir jāievēro, ka kvalitatīvas ārstniecības nodrošināšanai ārstniecības personai var būt nepieciešama pilnvērtīga informācija par pacienta veselības stāvokli.
Ja piekļuve šiem datiem ir liegta, tad ārstniecības process var tikt apgrūtināts. Šādā situācijā ārstniecības persona var lūgt pacientu uzrādīt vajadzīgo informāciju, piemēram, iesniedzot izmeklējumu rezultātus. Ja pacients tomēr nevēlas nodrošināt piekļuvi datiem vai nesniedz prasīto informāciju, tad jāņem vērā, ka ārstniecības personai var nākties attiecīgos izmeklējumus veikt atkārtoti. Tas savukārt var paildzināt ārstniecības procesu.
Izmantojot E-veselības sistēmas sadaļu “Tiesību deleģējumi”, iespējams ļaut citām personām piekļūt saviem medicīnas datiem.
“Deleģētajai personai ir tāds pats tiesību apjoms datu apstrādei E-veselības sistēmā kā pacientam, tāpēc šī persona pacienta vietā var, piemēram, iegādāties recepšu zāles,” paskaidro LDVC.
Deleģēt citu cilvēku savu medicīnas datu apskatei iespējams E-veselības portāla sadaļā “Tiesību deleģējumi”, klikšķinot uz izvēlnes “Pievienot jaunu deleģējumu” un aizpildot tajā nepieciešamo informāciju par personu, kuru deleģējat.
Vienlaikus ar piešķirto piekļuvi norādītajai personai var liegt pieeju kādiem konkrētiem veselības pamatdatiem vai medicīniskajiem dokumentiem, ko iespējams izdarīt attiecīgajās sadaļās.
Ārstniecības likums nosaka: lai nodrošinātu veselības aprūpes organizēšanu un atvieglotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, veselības nozares datus uzkrāj veselības informācijas sistēmā.
Savukārt par kvalitatīvu un savlaicīgu datu iesniegšanu E-veselības sistēmā ir atbildīgas ārstniecības iestādes.
Vienlaikus LDVC atgādina, ka pacientu vēsturisko medicīnas datu ievade ārstniecības personām nav obligāta, tomēr to var darīt brīvprātīgi, izvērtējot nepieciešamību.
Savukārt aktuālie dati ārstniecības iestādēm ir jāievada nekavējoties. LDVC paskaidro, ka e-receptes un e-nosūtījumi E-veselībā ir redzami uzreiz pēc ārsta paraksta. Laboratorijas rezultāti parasti tiek iesūtīti tajā pašā dienā, kad laboratorija tos apstiprina. Izmeklējumu apraksti – ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc vizītes ambulatorajā ārstniecības iestādē vai 14 dienu laikā pēc izmeklējuma stacionārajā ārstniecības iestādē. Savukārt slimnīcu epikrīzes (izraksti) E-veselībā iesūtami ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas.
Ja medicīnas dati ilgstoši nav pieejami E-veselības sistēmā vai radušās citas problēmas vai neskaidrības, lietojot E-veselības sistēmu, tad LDVC aicina vērsties lietotāju atbalsta dienestā, zvanot uz tālruņa numuru 67803300 (katru dienu no plkst. 8.00 līdz 20.00) vai rakstot uz e-pasta adresi atbalsts@eveseliba.gov.lv.
UZZIŅAiKārtību, kādā veselības dati uzkrājami un apstrādājami veselības informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”. |
