Dzīvē var rasties nepieciešamība mainīt ģimenes ārstu. Citreiz – pat vairākkārt. Tiesību akti paredz nosacījumus, kas šādā gadījumā jāņem vērā, kā arī skaidro, kad ģimenes ārsts nav tiesīgs atteikt uzņemt personu savu pacientu lokā. Plašāk par ģimenes ārsta maiņu – šajā LV portāla publikācijā.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” norādīts, ka ikvienai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu. Reģistrēties iespējams pie viena ģimenes ārsta, taču, ja nepieciešams, to var mainīt, veicot pārreģistrāciju.
Tāpat kā citi veselības aprūpes pakalpojumi, arī ģimenes ārsta pakalpojums var būt valsts apmaksāts vai maksas.
Valsts apmaksātu ģimenes ārsta pakalpojumu sniedz ārstu praksēs, kurām noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Šādā gadījumā pacientam par vizīti jāmaksā tikai valsts noteiktais līdzmaksājums vai arī vispār nav jāmaksā, ja persona saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma sestā panta otro daļu ir atbrīvota no līdzmaksājuma veikšanas.
Savukārt par maksas ģimenes ārsta vizīti pacientam jāmaksā pilna summa saskaņā ar ārsta prakses noteikto cenrādi. Izvēloties maksas ārstu, būtiski ņemt vērā, ka turpmāk arī par visiem izmeklējumiem un vizītēm pie speciālistiem, pie kuriem ārsts nosūtīs, būs jāmaksā pilnā apmērā. Turklāt maksas ģimenes ārsts nav tiesīgs izrakstīt kompensējamos medikamentus.
Daļa ārstu praktizē gan kā valsts apmaksāti, gan maksas ārsti. Tāpēc, izvēloties ģimenes ārstu, ieteicams noskaidrot, vai konkrētajā prakses vietā ārsts sniedz valsts apmaksātu pakalpojumu.
NVD norāda, ka ģimenes ārsts reģistrē un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem, kuru dzīvesvieta atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, kas ir noteikta savstarpēji noslēgtajā līgumā ar NVD.
Līgumattiecībās ar NVD esošo ģimenes ārstu saraksts atbilstoši darbības teritorijai pieejams NVD mājaslapā. Jāņem vērā, ka lielākās pilsētās ģimenes ārsta darbības pamatteritorija var būt tikai kāda neliela pilsētas daļa, bet novados – atsevišķi pagasti.
Tāpēc, iespējams, vienkāršākais un ātrākais veids, kā noskaidrot, pie kura ģimenes ārsta var veikt reģistrāciju atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, ir, sazinoties ar NVD telefoniski (tālruņa numurs 80001234; no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 līdz 15.00) vai rakstiski, sūtot jautājumu uz e-pasta adresi info@vmnvd.gov.lv.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 21. punktā norādīts: lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā vai pārreģistrētos, persona izmanto vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu (www.eveseliba.gov.lv) vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.gov.lv. Ja personai nav iespējas reģistrēties elektroniski, pacients personiski vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz vienošanos.
Lai gan MK noteikumi paredz, ka reģistrēties pie ģimenes ārsta var arī elektroniski, NVD uzsver, ka vispirms nepieciešams sazināties ar izvēlētā ārsta praksi un vienoties par reģistrēšanās norisi, jo elektronisko pieteikumu prakse var arī nesaņemt.
Elektronisko pieteikumu prakse var arī nesaņemt.
“Ja ģimenes ārsta prakse izmanto E-veselības sistēmu caur www.eveseliba.gov.lv, nevis privāto sistēmu, kas ir pielāgota darbam ar E-veselību, tad pieteikumu reģistrācijai var iesniegt caur E-veselību. Lai to izdarītu, sākotnēji ir jāsazinās ar izvēlēto praksi, jāvienojas par reģistrāciju un jānoskaidro, kā konkrētā prakse izmanto E-veselības sistēmu, proti, vai ir iespējams iesniegt pieteikumu caur www.eveseliba.gov.lv vai tomēr jāierodas vizītē klātienē. Ja ģimenes ārsta prakse ikdienā darbā izmanto E-veselības, nevis privāto sistēmu, tad prakses darbinieki E-veselībā redzēs paziņojumu par reģistrācijas pieteikumu un varēs to apstiprināt elektroniski,” LV portālam skaidro NVD.
Ministru kabineta noteikumos skaidroti arī gadījumi, kad ģimenes ārsts var atteikt uzņemt personu savu pacientu lokā.
|
Ministru kabineta noteikumu “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 24. punkts Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja:
|
Kā redzams, ārstam ir tiesības atteikties reģistrēt pacientu savā praksē tikai tad, ja personas deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas. Turklāt arī tādā gadījumā, neatkarīgi no personas dzīvesvietas adreses, ārsts nedrīkst atteikt reģistrāciju, ja praksē jau ir reģistrēti personas bērni, vecāki vai laulātais.
“Ārsts savas darbības teritorijai piederīgos pacientus nevar atteikt reģistrēt. Savukārt pacientus, kuri deklarēti ārpus ārsta darbības teritorijas, var reģistrēt, tomēr iespējams arī atteikt reģistrāciju,” LV portālam apstiprina NVD.
Turpretī par pilnu ģimenes ārsta praksi uzskatāma tāda, kurā reģistrēti 800 bērnu vai 1800 pieaugušo. Ja ģimenes ārsta praksē reģistrēti gan pieaugušie, gan bērni, tiek noteikta praksē reģistrēto bērnu un pieaugušo skaita proporcija un aprēķināts, vai konkrētā prakse atbilst pilnas prakses nosacījumiem, norādīts MK noteikumos.
Ja nepieciešams noskaidrot, cik pacientu reģistrēti izvēlētā ārsta praksē un vai tā tiek uzskatīta par pilnu, jāsazinās ar interesējošo praksi. Minētā informācija atrodama arī NVD tīmekļvietnē esošajos ģimenes ārstu sarakstos atbilstoši darbības teritorijām, kur iespējams lejupielādēt Excel dokumentu, kurā attiecīgie dati apkopoti ailē “Reģistrēto pacientu skaits/t. sk. bērni”. Pacientu skaitu praksē var noskaidrot, arī zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 vai rakstot uz e-pasta adresi nvd@vmnvd.gov.lv.
Sazināties ar NVD ieteicams arī gadījumā, ja personu māc aizdomas, ka ārsts nepamatoti atteicis uzņemt savā praksē.
Katrai personai drīkst būt tikai viens ģimenes ārsts – tas noteikts MK noteikumos. Tāpēc, pārejot pie cita ģimenes ārsta, persona tiek atskaitīta no iepriekšējā ārsta pacientu loka.
“Iepriekšējais ģimenes ārsts redzēs informāciju par ārsta maiņu elektroniskajā sistēmā, vienlaikus arī pacients var sazināties ar praksi un informēt par savu lēmumu,” LV portālam norāda NVD.
Tātad pārejas process no viena ārsta pie otra notiek automātiski un pacients var izvēlēties – informēt par izmaiņām līdzšinējo ārstu vai ne.
Tāpat pacientam nav jāraizējas par medicīnas dokumentiem, kas uzkrāti pie iepriekšējā ģimenes ārsta, jo saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” to nodošanu savstarpēji kārto ārsti.
Proti, minēto noteikumu sestajā punktā ar apakšpunktiem noteikts, ka ģimenes ārsts, pie kura veikta pacienta pārreģistrācija, triju darbdienu laikā pēc vienošanās noslēgšanas par personas reģistrēšanos ģimenes ārsta pacientu sarakstā pieprasa no iepriekšējā ģimenes ārsta medicīniskos ierakstus (dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus no papīra dokumentiem un/vai elektroniskos dokumentus) par konkrēto pacientu. Savukārt iepriekšējā ģimenes ārsta pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nodot attiecīgo informāciju jaunajam ģimenes ārstam, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās datu aizsardzības prasības.
Atbilde: Vispirms būtu nepieciešams zināt, vai, mainot dzīvesvietu, deklarējāties Rīgā. Ģimenes ārstiem ir tiesības neuzņemt savā praksē personas, kuru deklarētās dzīvesvietas adrese ir citā pilsētā. Turklāt jāņem vērā, ka jūsu dzīvesvietai jāatrodas tajā pašā Rīgas administratīvajā rajonā, kurā ārsts praktizē. Vienlaikus ar to nepietiek, jo ārsts primāri apkalpo konkrētās zonas, kas atrodas attiecīgajā administratīvajā rajonā.
Lai noskaidrotu, kuru ģimenes ārstu prakses sniedz veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši jūsu dzīvesvietai, aicinām zvanīt NVD uz tālruņa numuru 80001234 (no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 līdz 15.00) vai rakstīt, sūtot jautājumu uz e-pasta adresi info@vmnvd.gov.lv. Informācija ir pieejama arī NVD mājaslapā, kur norādīts katras prakses darba laiks un kontakttālrunis.
Aicinām sazināties ar NVD, izmantojot iepriekš minētos līdzekļus, arī gadījumā, ja tomēr uzskatāt, ka saņemtie atteikumi bijuši nepamatoti, vai arī jums nepieciešama palīdzība, izvēloties ģimenes ārstu. Dienests izvērtēs situāciju un sniegs norādes, kas palīdzēs reģistrēties pie ārsta atbilstoši jūsu dzīvesvietai.
Atbilde: Ģimenes ārstu mainīt nav obligāti, tomēr jārēķinās, ka gadījumā, ja būs nepieciešama vizīte mājās, ārsts to varēs atteikt. NVD norāda: “Veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsti sniedz savas darbības pamatteritorijā. Ārsts var nodrošināt pakalpojumus praksē reģistrētajam pacientam arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, ja par to ir vienošanās ar pacientu.”
Tāpat jāapdomā, cik tālu ģimenes ārsta prakse atrodas no jaunās dzīvesvietas un vai akūtu situāciju gadījumā attālums neapgrūtinās palīdzības saņemšanu.
Atbilde: Tiesību akti nenosaka, cik bieži drīkst mainīt ģimenes ārstu. Arī NVD apstiprina, ka ierobežojumi šajā ziņā nepastāv.
Papildus norādām, ka saskaņā ar MK noteikumiem “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” ģimenes ārstam pacientu pieņemšana jānodrošina piecu darbdienu laikā kopš brīža, kad vizītes nepieciešamība pieteikta.
|
UZZIŅAI Ģimenes ārstu praksēs pacientu pieņemšanas laikam jābūt ne mazāk par 20 stundām nedēļā, savukārt prakses darba laikam – ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai ģimenes ārsta praksē nodarbinātās ārstniecības personas pieejamību ģimenes ārsta pamatprakses vietā. Ģimenes ārsta pieņemšanas laiku nosaka tā, lai vismaz vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanu nodrošinātu no plkst. 8.00 un vismaz vienu reizi nedēļā – līdz plkst. 19.00, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar NVD par citu kārtību. Katrā praksē ir noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu. Pieņemšanas laiku personām bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) nosaka katru dienu ne mazāk par vienu stundu, nodrošinot šādām personām ģimenes ārsta pieejamību tajā pašā dienā, kad persona vērsusies ģimenes ārsta praksē, vai nākamajā darbdienā, ja persona ģimenes ārsta praksē vērsusies pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika beigām. Ģimenes ārsta praksei ir noteikts nodrošināt primārās veselības aprūpes pakalpojumus piecu darbdienu laikā. Lai pakalpojumu nodrošinātu piecu darbdienu laikā, ģimenes ārsts, ja nepieciešams, pagarina pacientu pieņemšanas laiku. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”)
|
