Bērnu profilaktisko apskašu kalendārs paredz noteiktus izmeklējumus konkrētā vecumposmā ar mērķi laikus pamanīt izmaiņas bērna veselības stāvoklī. Skaidrojam, kādas veselības pārbaudes ietilpst profilaktiskajās apskatēs un kāpēc to veikšana ir būtiska.
Bērnu profilaktisko apskašu kalendārs iekļauts Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 1. pielikumā.
Veselības ministrija (VM) LV portālam paskaidro, ka bērnu profilaktisko apskašu kalendārs ir veidots, ņemot vērā datus par konkrētajā vecuma grupā biežāk sastopamajām slimībām, kas var būtiski ietekmēt bērnu attīstību un veselību.
Izstrādājot bērnu profilaktisko apskašu kalendāru, tika ievēroti profesionālo asociāciju, tai skaitā bērnu speciālistu, ieteikumi un viedoklis, kā arī Pasaules Veselības organizācijas un citu starptautisko veselības organizāciju vadlīnijas un rekomendācijas saistībā ar bērnu veselības pārbaudēm, vakcināciju un izmeklējumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu slimību efektīvu profilaksi, tādējādi novēršot nopietnu saslimšanu attīstību.
Biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” prezidente Alise Nicmane-Aišpure LV portālam norāda, ka bērnu profilaktiskajās apskatēs konkrētajos vecumposmos izvērtē bērna fizioloģisko, psihoemocionālo, sociālo un motoro attīstību. Tāpat novērtē riskus, piemēram, tādus, kas attiecas uz vidi un ģenētiski pārmantotām saslimšanām.
Konkrētāk profilaktisko apskašu norisi LV portālam komentē SIA “Rīgas veselības centrs”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” pediatre, bērnu pneimonoloģe, Latvijas Universitātes lektore Mariana Rižikova.
Viņa stāsta, ka profilaktiskajās apskatēs pie ģimenes ārsta vai pediatra regulāri tiek mērīts bērna augums, svars un maziem bērniem arī galvas apkārtmērs, kas ļauj izsekot bērna augšanai un noteikt, vai ir novirzes no vecuma normām.
“Ja bērns atpaliek vai attīstība notiek pārāk strauji, tas var būt rādītājs medicīniskām problēmām vai nepareiziem ēšanas paradumiem un uzturam, kam savukārt vajadzīga ārsta un vecāku papildu uzmanība, iespējams, ārsta speciālista konsultācija,” paskaidro M. Rižikova.
Profilaktiskajā apskatē veic arī orgānu un to sistēmu pārbaudi, tostarp ādas, elpošanas, sirdsdarbības, stājas un gaitas novērtējumu. Lai kontrolētu sirds un asinsvadu sistēmas veselību, no bērna triju gadu vecuma nepieciešams uzsākt asinsspiediena mērīšanu.
Sadarbojoties ar bērna vecākiem, profilakses nolūkos svarīgi novērtēt bērna psihoemocionālo attīstību.
“Vecākiem ir būtiski sekot līdzi bērna uzvedībai, emocionālajām reakcijām, viņa paštēlam, miegam. Personības attīstība un sociālās iemaņas ir ļoti nozīmīgas bērna harmoniskai attīstībai. Piemēram, nespēja sadarboties ar apkārtējiem, mācīšanās grūtības, situācijai neadekvāta uzvedība vai emocionālās reakcijas, miega vai ēšanas traucējumi pusaudžiem ir nopietns signāls,” akcentē ārste.
Turklāt profilaktiskajās apskatēs vecākiem ir iespēja uzdot jautājumus ārstam, saņemt ieteikumus un sagatavoties gaidāmajām izmaiņām bērna attīstībā un uzvedībā. M. Rižikova iesaka vecākiem laikus izveidot jautājumu, kurus viņi ar ārstu vēlas apspriest, sarakstu. Tie var būt par bērna uzvedību, psiholoģisko labsajūtu, miega kvalitāti, veselīgu ēšanu, fiziskajām aktivitātēm, slimību profilaksi, vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošanu, mājas aptieciņu vai jebkādām citām bažām, kas rodas par bērna attīstību.
“Šī pieeja palīdzēs neaizmirst svarīgas nianses un padarīs apskati par produktīvu visai komandai,” uzsver M. Rižikova.
Bērnu profilaktiskās pārbaudes ietver arī apskates un izmeklējumus ārpus ģimenes ārsta vai pediatra kabineta.
Tā, piemēram, bērna veselībai būtiskas ir redzes un dzirdes pārbaudes. M. Rižikova norāda, ka parasti 3.–6. dzīves dienā bērnam dzemdību nodaļā veic pirmo dzirdes pārbaudi. Turpretī zīdaiņiem un bērniem līdz piecu gadu vecumam jāpārbauda acu sarkanā refleksa tests, kas palīdz laikus konstatēt tādas nopietnas acu slimības kā lēcas apduļķojums vai iedzimts tīklenes audzējs.
Speciāliste LV portālam atklāj, ka redzes un dzirdes pārbaude ir nozīmīga arī vecākiem bērniem, jo nereti pirmsskolas vecuma bērni paši nespēj novērtēt redzes vai dzirdes traucējumus. To, kā redz vai dzird, viņi uztver kā normu. Turklāt, kā atklāj M. Rižikova, redzes problēmas bērniem parādās arvien jaunākā vecumā.
Tāpat svarīgs ir zobu higiēnista profilaktiskais apmeklējums. Kā LV portālam akcentē VM galvenā speciāliste zobārstniecībā Dr. Sanita Intlere, sejas un žokļu attīstības agrīnas anomālijas, zobu un emaljas iedzimtas anomālijas, periodonta, kariozu zobu bojājumus diagnosticēt un novirzīt savlaicīgai ārstēšanai var tikai zobārsts.
Bērnu profilakses nolūkos regulāri jāveic arī asins analīzes, lai laikus atklātu slēptās slimības.
“Piemēram, hemoglobīna līmenis viena, sešu, septiņu gadu un pusaudžu vecumā palīdz atklāt anēmiju vai asins šūnu formulas izmaiņas, kas var norādīt uz alerģiskas vai onkoloģiskas saslimšanas attīstības risku. Savukārt, lai novērtētu cukura diabēta vai insulīna rezistences attīstības risku, no 10 gadu vecuma riska grupas bērniem veic ikgadējo glikozes līmeņa noteikšanu asinīs,” paskaidro ārste M. Rižikova.
Jaunietēm aptuveni no 13 gadu vecuma M. Rižikova iesaka profilaktisko vizīti pie bērnu vai pusaudžu ginekologa, kurā paciente var uzdot visus pusaudžu vecumā interesējošos jautājumus par dzimumorgānu attīstību, higiēnu, slimībām, menstruācijām, dzimumdzīvi un izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības. Vizītē var veikt dzimumorgānu ultrasonogrāfiju un citus nepieciešamos izmeklējumus, piebilst speciāliste.
M. Rižikova LV portālam norāda, ka bērnu profilaktiskās apskates nevajadzētu organizēt akūtas saslimšanas laikā.
“Akūtas slimības laikā bērns un vecāki atrodas stresa situācijā, un ārstam ir grūti – dažkārt pat neiespējami – veikt un analizēt bērna psihosomatisko attīstību, kā arī saņemt precizējošu informāciju no vecākiem, jo visi ir koncentrējušies uz akūtās slimības diagnostiku un ārstēšanas plānu. Turklāt pieņemšanas ilgums ir ierobežots, tādēļ ārstam konkrētajā gadījumā nepietiek laika kvalitatīvi veikt bērna profilaktisko pārbaudi un arī risināt akūto slimības situāciju,” uzsver ārste M. Rižikova.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta rīcībā esošo informāciju 2023. gadā gandrīz katrs trešais ģimenes ārstu praksēs reģistrētais bērns saņēma profilaktisko izmeklēšanu pie ģimenes ārsta.
Ņemot vērā gūto pieredzi, gan A. Nicmane-Aišpure, gan M. Rižikova LV portālam atklāj, ka visbiežāk regulāras profilaktiskās apskates veiktas bērniem līdz skolas vecumam.
“Sarežģītāk ir ar bērnu profilaktisko apskašu apmeklējumu pēc pirmās klases pabeigšanas, kad līdz 18 gadu vecumam katram bērnam vismaz vienu reizi gadā būtu jāierodas uz profilaktisko apskati pie sava ģimenes ārsta. Iespējams, vecāki pat zina, ka tas jādara, taču ikdienas steigā pie bērna šķietami labas veselības tā arī neatrod vizītei laiku,” norāda A. Nicmane-Aišpure.
Turpretī M. Rižikova piebilst, ka daudzi vecāki ir labi informēti par vakcinācijas nepieciešamību, mutes dobuma higiēnu, bet mazāks skaits zina par vajadzīgajām acu veselības pārbaudēm mazajiem bērniem, pusaudžu vakcināciju un ginekologa apmeklējumu, kas bērniem arī ir nodrošināti no valsts līdzekļiem.
“Zināšanas par bērnu profilaktiskajām pārbaudēm ir svarīgas, lai nodrošinātu saviem bērniem vislabāko veselības aprūpi un kopā ar ārstu laikus novērstu iespējamās problēmas. Aicinu vecākus aktīvi interesēties par bērnu veselības profilaktiskajām pārbaudēm un izmantot pieejamos pakalpojumus,” rezumē ārste M. Rižikova.
