Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Ne visu dzīvē var izplānot uz priekšu, taču situācijās, kad cilvēks veselības vai citu apstākļu dēļ vairs nespēj saprast un vadīt savas darbības, ir svarīgi lietu kārtošanu uzticēt kādam citam. Tādos brīžos problēmu būtiski atvieglo nākotnes pilnvarojums. Šajā skaidrojumā plašāk par to, kas ir nākotnes pilnvarojums, kādiem gadījumiem tas ir nepieciešams un kad tas stājas spēkā.
Nākotnes pilnvarojums ir samērā jauns pilnvaru veids, kas iedzīvotājiem pieejams no 2013. gada 1. jūlija.1
Civillikums nosaka četrus pilnvaru veidus:
Civillikums paredz, ka nākotnes pilnvarojuma līgumu taisa notariālā akta formā, personīgi klāt esot pilnvarotājam un pilnvarniekam, un reģistrē Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.
Svarīgi atzīmēt, ka no 2018. gada 1. jūlija darbojas pilnvaru reģistrs, kurā notāri reģistrē visas apliecinātās pilnvaras. Tajā iespējams noskaidrot ziņas par pilnvarotāju, pilnvarnieku, pilnvaras izdošanas datumu un skenētā veidā iepazīties ar pilnvaras saturu, skaidro zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle.
Civillikums noteic, ka ar nākotnes pilnvarojumu pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam pārzināt viņa lietas gadījumā, ja pilnvarotājs veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību.
Tātad ar nākotnes pilnvaru cilvēks pats jau laikus izvēlas pārstāvi un nodrošinās: ja nu iestājas neplānotā situācija, kad viņš vairs nebūs spējīgs rīkoties un izpaust savu gribu, tad viņa intereses jau būs aizsargātas. Pilnvarniekam šis pienākums uzliek lielu atbildību, viņam jādarbojas pilnvarotāja interesēs.
Nākotnes pilnvarojums tiek izmantots tikai tad, ja cilvēkam ir veselības traucējumi: viņš pats vairs nevar pieņemt lēmumus, rīkoties, nevar atbildēt. Pilnvaru var izmantot, ja ir izsniegts ārstu komisijas atzinums vai tiesas nolēmums.
Ja cilvēks atrodas slimnīcā ar lauztu kāju, tas nebūs pamats, lai sāktu darboties nākotnes pilnvarojums. Taču šāds pilnvarojums attiecināms uz gadījumiem, kad cilvēks, piemēram, atrodas komā.
Ja nākotnes pilnvarojuma nav un cilvēks veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību, tad ir jāiesaista tiesa vai bāriņtiesa, lai nodibinātu aizgādnību un ieceltu aizgādni, kurš varēs turpmāk darboties cilvēka interesēs.
Ar nākotnes pilnvarojumu jau preventīvi var novērst iestāžu iesaisti privātajā dzīvē, privātuma aizsardzību, uzsver E. Igaune-Sēle.
Kurā brīdī vajadzētu padomāt par nākotnes pilnvarojumu? Zvērināta notāre par to iesaka domāt jau laikus, īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuriem kaut kas pieder – īpašums, manta, bizness. Tas ir svarīgi arī cilvēkiem, kuru ģimene ir atkarīga no viņu ienākumiem, piekļūšanas pie naudas līdzekļiem.
Tas svarīgi ir arī tad, ja cilvēkam patīk nodarboties ar ekstrēmiem sporta veidiem, ja viņš daudz ceļo, vada transporta līdzekli vai dara citas darbības, kas potenciāli var radīt bīstamas situācijas.
Kad ir notikusi nelaime un cilvēks vairs nav rīcībspējīgs, par nākotnes pilnvarojumu domāt ir par vēlu.
E. Igaune-Sēle: “Kad ir notikusi nelaime un cilvēks vairs nav rīcībspējīgs, par nākotnes pilnvarojumu domāt ir par vēlu.”
Kam pārsvarā gadījumu izsniedz nākotnes pilnvarojumu? Visbiežāk, protams, tie ir ģimenes locekļi – bērni vai mazbērni –, bet zvērinātas notāres pieredzē ir gadījums, kad par pilnvarnieku izvēlējās brālēnu, kaut gan pilnvaras devējam bija ģimene. “Kāpēc? Jo stāsts ir par uzticību. Tai ir jābūt absolūtai, un ir jābūt pārliecībai, ka pilnvarnieks rīkosies pilnvaras devēja interesēs, izdarīs visu pēc labākās sirdsapziņas, kā viņš darītu savā vietā,” pamato E. Igaune-Sēle.
Bieži vien pilnvarnieks ir arī cilvēks “no malas”, piemēram, darba kolēģis. Nereti cilvēks, kuram nav bērnu, negrib, lai bāriņtiesa par aizgādni ieceļ kādu tuvāko radinieku, jo pilnvarotājs viņam neuzticas, neuzskata, ka uz viņu varēs paļauties.
Slēdzot nākotnes pilnvarojumu, ir svarīgi ievērot vairākus būtiskus principus. Lai gan pilnvarnieks var brīvi izvēlēties dokumenta saturu, tam ir jābūt ļoti skaidri formulētam, jo dokuments tiks izmantots tad, kad personas spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, saprast un rīkoties jau būs ierobežota. Pilnvarojuma apmēru un būtību ir svarīgi izrunāt gan ar notāru, gan ar pilnvarnieku.
Tradicionāli nākotnes pilnvarojums ir attiecināms gan uz saimniecisko, gan finansiālo darbību. Taču aizvien biežāk cilvēki domā par veselību un labklājību. Piemēram, ja ārstēšanās laikā ir jāpieņem kāds lēmums, pilnvarnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu viņa vietā: pilnvaras devēja vietā ir jāpārdod viņa dzīvoklis, lai naudas līdzekļus ieguldītu ārstēšanā.
Nākotnes pilnvarojums nereti ir attiecināms uz iespēju rīkoties ar naudas līdzekļiem – saņemt sociālos pabalstus, pensiju, izvēlēties dzīvesvietu, iepazīties ar medicīnas dokumentiem, pārdot īpašumus u. c.
Atbildot uz jautājumu, cik detalizēti būtu jānorāda jebkura darbība, piemēram, saņemt “Latvijas pastā” pensiju vai internetbankā samaksāt rēķinus, E. Igaune-Sēle norāda, ka to vajadzētu noskaidrot sarunā ar notāru un viņš būs tas, kas sagatavos pilnvaru tā, lai attiecīgās iestādes to atzītu.
Nākotnes pilnvarojumam, tāpat kā jebkuram pilnvarojumam, var noteikt termiņu, bet tas var būt arī bez termiņa. Nākotnes pilnvarojuma tālākdošana citai personai ir aizliegta.
Nākotnes pilnvarojuma līgums stāsies spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību būs pilnvarots uzsākt ar brīdi, kad Ārstniecības likuma 53.2 panta kārtībā izsniegts ārstu komisijas atzinums.
Tātad vispirms ārstu komisija sniedz atzinumu par to, vai garīgu vai fizisku traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un vadīt to. Šo izziņu var pieprasīt nākotnes pilnvarnieks, uzrādot pilnvarojuma līgumu. Kad ir saņemts ārstu komisijas atzinums, ziņas nākotnes pilnvarojuma reģistrā var ierakstīt jebkurš zvērināts notārs, nav jādodas pie tā notāra, kas apliecināja nākotnes pilnvarojumu.
Notārs pirms ieraksta veikšanas pārliecinās, vai pilnvarojums ir spēkā. Pēc tam, kad pilnvarnieka tiesības pārstāvēt pilnvaras devēja tiesības ir reģistrētas, notārs taisa atzīmi uz nākotnes pilnvarojuma. Tas nozīmē, ka pilnvarojums ir spēkā un pilnvarotā persona var sākt uzdevuma izpildi.
To, ka nākotnes pilnvarojums ir spēkā, proti, ka pienācis brīdis, kad to var izmantot, redzēs arī trešās personas, t. i., dažādas iestādes, pieprasot informāciju no pilnvaru reģistra. Tomēr, ja nākotnes pilnvaru plānots izmantot tieši konkrētā iestādē un veikt specifiskas darbības, zvērināta notāre iesaka vērsties pie šīs institūcijas un saskaņot tieši tādu tekstu, kuru izmantotu pie šī komersanta.
Tāpat kā citas pilnvaras, arī nākotnes pilnvarojumu var atsaukt atbilstoši Civillikuma 2312. pantam, kas nosaka gadījumus, kad izbeidzas pilnvarojuma līgums:
Pilnvarnieka tiesības pārstāvēt pilnvarotāju var apturēt arī tiesa, ja tiek konstatēts, ka pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda vai arī pilda pretēji pilnvarotāja interesēm. Tiesā var vērsties pilnvarotāja radinieki vai prokurors.
Pilnvarnieka tiesību apturēšana reģistrējama Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.
Šobrīd, pandēmijas laikā, notāri pilnvaras apliecina gan klātienē, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus (iespējama arī došanās pie klienta), gan izmantojot videokonferences režīmu, tātad elektroniski.
Lai pilnvaru varētu nokārtot attālināti, ir vajadzīgs elektroniskais paraksts. Šobrīd dokumentus var parakstīt ar trīs veida elektroniskajiem parakstiem – ar “Smart ID” parakstu, eID karti ar aktivizētu elektronisko parakstu vai ar lietotni “eParaksts Mobile”. Jāuzsver, ka šo lietotni ir iespēja saņemt arī pie zvērinātiem notāriem.
LV portāls jau rakstīja: kopš 25. marta, grozot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, sociālās aprūpes iestādēs esošas aprūpējamās personas notariālo palīdzību var saņemt, izmantojot videokonferenci, ja notariālo darbību veikšana klātienē nav iespējama. Tas iespējams arī tad, ja personai nav elektroniskā paraksta.
Raidierakstu par nākotnes pilnvarojumu var noklausīties šeit.
1 Nākotnes pilnvarojuma veids tika ieviests ar 2012. gada 29. novembra grozījumiem Civillikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.
