Ik gadu Latvijas zvērinātie notāri sagatavo ap 40 tūkstošiem pilnvaru. Pilnvaras izsniedz visdažādākajiem gadījumiem. Ja pilnvarotājs apzinās, ka veselības traucējumu vai citu apstākļu dēļ viņš nespēs saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, viņš var uzdot savas lietas pārvaldīt ar nākotnes pilnvarojumu.
Sarunā ar zvērinātu notāri EVU IGAUNI-SĒLI noskaidrosim:
- Kādus pilnvaru veidus nosaka Civillikums?
- Kādos gadījumos izvēlas vienu vai otru pilnvaru veidu?
- Kāpēc izvēlas nākotnes pilnvarojumu?
- Kā taisa nākotnes pilnvarojuma līgumu? Kā tas atšķiras no citiem pilnvaru gatavošanas veidiem?
- Kad vajadzētu padomāt par nākotnes pilnvarojumu?
- Ko nākotnes pilnvarojumā norādīt? Cik detalizēti būtu jānorāda jebkura darbība, piemēram, saņemt “Latvijas pastā” pensiju, internetbankā samaksāt rēķinus?
- Uz cik ilgu laiku slēdz nākotnes pilnvarojumu?
- Kā pakalpojuma sniedzējs var zināt, ka nākotnes pilnvarojums ir spēkā, proti, ka pienācis tāds brīdis, kad to var izmantot?
- Kā un kādos gadījumos var atsaukt pilnvaru? Kurš to var izdarīt?
- Kā zvērināti notāri sagatavo pilnvaras šobrīd, Covid-19 laikā? Vai pilnvaru var nokārtot, neizejot no mājas, tikai attālināti?
Sarunā tiek aplūkots Civillikums, kā arī Civillikuma grozījumi, kas stājās spēkā 2013. gada janvārī.
Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī platformās “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts”.
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
