Darba likuma 37. pants aizliedz bērnus nodarbināt pastāvīgā darbā, taču tas nenozīmē, ka bērns nedrīkst strādāt vispār. Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Izņēmuma gadījumā bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā.

Ja bērns ir jaunāks par 15 gadiem, tad saskaņā ar likumu viņš drīkst būt nodarbināts četras stundas dienā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 10 “Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem” paredz, ka bērnus vecumā no 13 gadiem no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt šādos darbos:

2.1. dārzu ravēšana un laistīšana;

2.2. ražas novākšana;

2.3. ziedu novākšana;

2.4. ārstniecības augu vākšana;

2.5. augļu, dārzeņu un ogu iepakošana;

2.6. koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana;

2.7. stādu sagatavošana;

2.8. mājdzīvnieku barošana, apkopšana un ganīšana, ja darbs nenotiek vietās, kurās mākslīgi apsēklo un aplecina dzīvniekus, un ja darbs nav saistīts ar plēsīgu dzīvnieku, vaislas ērzeļu un buļļu kopšanu;

2.9. nemehanizēta siena sagatavošana;

2.10. laukumu un skvēru sakopšana;

2.11. tīrās veļas šķirošana un gludināšana;

2.12. mājstrādnieka darbu veikšana;

2.13. kantoru, viesnīcu, kafejnīcu un citu līdzīgu telpu uzkopšana;

2.14. transportlīdzekļu, logu un citu priekšmetu mazgāšana, ja darbs nav saistīts ar dažādu tilpņu un iekārtu attīrīšanu, kā arī cauruļu, krāšņu, gāzes vadu un ventilācijas iekārtu tīrīšanu;

2.15. kurjera darbu veikšana;

2.16. preču iesaiņošana un iepakošana;

2.17. etiķešu līmēšana uz precēm un izstrādājumiem;

2.18. apavu tīrīšana un citu vienkāršu ielu pakalpojumu sniegšana (plakātu līmēšana, logu mazgāšana, izsūtāmā pienākumu veikšana);

2.19. preču piegādāšana mājās;

2.20. pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām.

Uzraudzību un kontroli ielu tirdzniecības vietā un tirgū atbilstoši kompetencei īsteno pašvaldība, tirdzniecības organizators, tirgus pārvaldītājs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldības policija un citas uzraudzības un kontroles institūcijas.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” uzskaitītas gan uzraugošās institūcijas, gan prasības konkrētiem darbiem un pakalpojumiem.

Savukārt pašvaldība prasības nosaka detalizētāk. Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-286-sn “Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība” noteic, kad un ko drīkst pārdot. Noteikts arī, ka ielu tirdzniecības vietā atrasties ar preci un veikt tirdzniecību var:

67.1. tirdzniecības atļaujā norādītā persona;

67.2. tirdzniecības atļaujā norādītās fiziskās personas, kas nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību, laulātais, vecāki, bērni, brāļi vai māsas, vecvecāki, mazbērni.

Atļaujas ielu tirdzniecībai izsniedz pašvaldība. Savā pašvaldībā ieteicams noskaidrot, kādas ir prasības bērnu iesaistei tajā.