E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32889
Lasīšanai: 6 minūtes
1
2
1
2

Pusaudzis, dibinot darba attiecības, pats var parakstīt darba līgumu

J
jautā:
06. jūnijā, 2024
Valts Čukurs

Labdien! Valsts darba inspekcijas mājaslapā par bērnu un pusaudžu nodarbināšanu ir norādīts, ka darba līgumu paraksta viens no bērna vecākiem kā bērna likumīgais pārstāvis. Pusaudzis darba līgumu var parakstīt pats. Kurā normatīvā ir noteikta minētā kārtība? Ja atsauksieties uz CL 1411. pantu, kāpēc līgumu drīkst parakstīt pusaudzis? Pieņemot, ka līgumu paraksta vecāks, jo bērnam trūkst tiesībspējas un rīcībspējas, vai darba samaksa ieskaitāma vecāka norēķinu kontā? Vai ar to varēs rīkoties tikai ar bāriņtiesas atļauju? P.S. Sniedzot atbildi, lūdzu neatsaukties uz darba aizsardzības normatīviem par vecāku iepazīstināšanu.

A
atbild:
14. jūnijā, 2024
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte

Darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskas, un darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar rakstveidā noslēgtu jeb abpusēji parakstītu darba līgumu. Tātad darba tiesisko attiecību puses ir darbinieks un darba devējs. 

Darba likumā pieļauts, ka, nepārkāpjot likumā noteiktos nodarbināšanas aizliegumus bērniem un pusaudžiem (Darba likuma 37. pants), darba tiesiskās attiecības var dibināt arī personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību (Darba likuma 37. panta pirmā daļa), savukārt pusaudzis  persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu Darba likuma 37. panta pirmās daļas izpratnē (Darba likuma 37. panta ceturtā daļa). 

Atbilstoši Darba likuma 1. pantam darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Taču, kā noteikts Darba likuma 28. panta trešajā daļā, darba līgumam piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi. 

Saskaņā ar Civillikuma 1408. pantu rīcības spējas trūkst nepilngadīgajiem, t. i., personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu (Civillikuma 219. pants). Civillikuma 1411. pants paredz, ka personas, kurām trūkst rīcības spējas, tiesiskos darījumos pārstāv viņu vecāki, aizbildņi. Savukārt Civillikuma normas par aizbildni kā nepilngadīgā pārstāvi noteic, ka, izņemot gadījumus, kas paredzēti CL 221. un 260. pantā, nepilngadīgajam nav rīcības spējas, tādēļ viņu visos tiesiskajos darījumos pārstāv aizbildnis (Civillikuma 261. pants). Norādāms, ka saskaņā ar Civillikuma 260. panta otro daļu, ja nepilngadīgais atbilstoši likumiem stājas darba attiecībās vai patstāvīgi nodarbojas kādā arodā, amatniecībā, tirdzniecībā u. tml., viņš var noslēgt darījumus, kas nepieciešami sakarā ar viņa patstāvīgo nodarbošanos, un viņš par tiem atbild ar visu savu mantu. 

Apkopojot minēto, norādāms, ka vispārējais Civillikuma regulējums paredz, ka nepilngadīgajam ir rīcības spēja gadījumā, kad tas atbilstoši likumam stājas darba attiecībās. Proti, nepilngadīgais (Darba likuma izpratnē bērns un pusaudzis), dibinot darba tiesiskās attiecības, var patstāvīgi parakstīt darba līgumu 

Papildus norādām, ka Eiropas Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (turpmāk – Direktīva) cita starpā nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, lai jaunieši (jaunietis ir persona, kas jaunāka par 18 gadiem) būtu aizsargāti pret jebkādiem īpašiem viņu drošības, veselības un attīstības riskiem, ko rada viņu pieredzes trūkums, faktiska vai iespējama riska neapzināšanās vai tas, ka jaunieši vēl nav pilnībā nobrieduši, lai jauniešiem tiktu nodrošināti tādi darba apstākļi, kas atbilst viņu vecumam, lai jauniešu darba laiks negatīvi neietekmē viņu spējas saņemt izglītību. Pārņemot Direktīvas prasības Darba likumā, tā 37. pantā noteikts, ka bērnus (atšķirībā no pusaudžiem) aizliegts nodarbināt pastāvīgā darbā un ka tikai izņēmuma gadījumā, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bērnus vecumā no 13 gadiem no mācībām brīvajā laikā (nekavējot bērna izglītošanos) var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā. Tādējādi, aizstāvot bērnu no iespējamām nevēlamām sekām, kuras var rasties, pamatojoties uz bērna zināšanu un pieredzes trūkumu, Valsts darba inspekcijas ieskatā darba līguma slēgšanā ar bērnu būtu nodrošināma bērna vecāka piedalība. Alternatīva  vienlaikus ar viena no vecāka (aizbildņa) rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai būtu saņemama arī piekrišana slēgt darba līgumu darba devēja piedāvātajā redakcijā. 

Darba likuma 70. pants paredz, ka darba devējam ir tiesības pārskaitīt darbiniekam darba samaksu bezskaidrā naudā tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to noteikti ir vienojušies. Darbiniekam jāinformē darba devējs par bankas konta numuru, uz kuru izmaksāt darba samaksu. Tas var būt gan darbinieka, gan citai personai, piemēram, bērna vai pusaudža vecākiem, piederošs konts. Veicot darba samaksas izmaksu uz citas personas kontu, pamatojumā būtu norādāma gan persona, par kuru tiek izmaksāta darba samaksa, gan tas, par kādu mēnesi darba samaksas izmaksa tiek veikta. 

Turpretī noteikumi par nepilngadīgā mantas pārvaldību aplūkojami atbilstoši Civillikumā noteiktajam (195., 260. pants).  

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 118 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas