Darba devējs ir nolēmis mainīt darba grafiku no normāla darba laika uz 4-2-4 modeli un spiež parakstīt jaunu darba līgumu pirms iepazīšanās ar jauno darba grafiku. Vai tas ir likumiski pareizi? Ko darba ņēmējs ir tiesīgs darīt šādā situācijā?
Jautājumā sniegtais situācijas apraksts liecina, ka darba devējs piedāvā jums darba līguma grozījumus, nosakot citu nolīgtā darba laika organizāciju, – turpmāk strādāt pēc summētā darba laika organizācijas modeļa.
Tas, kā uzņēmums strādā, ir darba devēja kompetence un atbildība. Proti, darba devējs var mainīt darba organizāciju, noteikt citu darba laiku utt., tomēr nevar darbinieku piespiest tam piekrist.
Tādējādi grozīt darba līgumus ir atļauts. Vispārējā kārtībā darba līgumu groza, savstarpēji vienojoties un ievērojot Darba likuma 97. vai 98. pantā noteikto kārtību.
Darba līguma noteikumu grozīšana nenozīmē jauna līguma slēgšanu, un attiecīgā vienošanās, ja darbinieks piekrīt un vienošanos paraksta, ir neatņemama sākotnējā darba līguma sastāvdaļa.
Ar pušu parakstītu rakstveida vienošanos grozītie darba līguma noteikumi kļūst saistoši un darba tiesiskajām attiecībām tiek piemēroti no vienošanās spēkā stāšanās brīža.
Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem darba tiesisko attiecību noteikumu grozījumiem, tad darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.
Līdz ar to darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uzsakāmas atbilstoši Darba likuma 101. panta pirmajai daļai, ievērojot Darba likumā noteikto uzteikšanas kārtību un termiņus. Tāpat darba devējam jāizvērtē, vai atbilstoši Darba likuma 108., 109. un 110. pantam nav kādu ierobežojumu, aizliegumu vai papildu noteikumu darba tiesisko attiecību uzteikšanai. Uzteikuma paziņošanu regulē Darba likuma 112.1 pants. Uzteikums stājas spēkā brīdī, kad tas rakstveidā tiek paziņots otrai pusei.
Uzsakot darba līgumu, darba devējam rodas pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, ja darba tiesiskās attiecības uzteiktas, pamatojoties uz kādu no minētajiem Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktiem:
Tas, vai piekrist vai nepiekrist piedāvātajiem grozījumiem darba līgumā, ir katra darbinieka brīva griba.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!