Labdien! Pirms vairākiem mēnešiem no tiešā vadītāja tika saņemta informācija, ka uzņēmuma iekšējā sistēmā varu pasūtīt telefonu un pieteikt arī telefona numuru, jo tas bija vajadzīgs darba veikšanai. Uzņēmums ierīci iegādājas uz nomaksu ar termiņu 2 gadi. Brīdī, kad tas tika darīts, man netika uzrādīti nekādi noteikumi, tie pat netika paskaidroti mutiski, līdz ar to nekam neesmu piekritusi un neko parakstījusi. Tagad esmu iesniegusi atlūgumu un izbeigšu darba attiecības. Man uzņēmuma darbiniece paziņo, ka atlikušās norēķinu saistības par telefonu man ir jāpārņem uz sevi. Kad centos argumentēt, ka man šī ierīce bija tikai darba vajadzībām un es to neizmantoju privātām vajadzībām, man uzņēmuma pārstāve atsūtīja noteikumus, kuros tas ir minēts, taču kuri man netika parādīti pirms tam. Turklāt šie noteikumi nav viegli atrodami darbinieku informatīvajā lapā. Noteikumos ir iekļauts punkts: “Noteikumi bez jebkāda atsevišķa individuāla apstiprinājuma ir saistoši visiem /kompānijas X/ darbiniekiem.” Cik korekti ir likt darbiniekam pārņemt norēķinu saistības, to nesaskaņojot un neprasot rakstisku piekrišanu? Arī neinformējot par to, kad tika saņemts rīkojums par telefona izvēli. Tā kā atlikusī summa par ierīci nav maza un man pēc darba attiecību izbeigšanas šī ierīce nav vajadzīga, vai ir kāds likums, kas mani šajā situācijā aizstāvētu?
Darba likuma 51. panta otrajā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Tas nozīmē, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar visu darba pienākumu izpildei nepieciešamo, piemēram, darba aprīkojumu, kas tieši saistāms ar darbinieka nolīgtā darba pienācīgu izpildi (tiek izmantots darba vajadzībām).
Vienlaikus paskaidrojams, ka Darba likums neregulē darba devēja materiālo vērtību, piemēram, darbam nepieciešamā darba aprīkojuma izsniegšanas/nodošanas kārtību. Lai veiktu materiālo vērtību uzskaiti un aprites kontroli, Valsts darba inspekcijas ieskatā darba devējam jānoteic, kā materiālās vērtības tiek izsniegtas darbiniekiem lietošanā vai materiālajā atbildībā un nodotas (viens no iespējamajiem risinājumiem – ar materiālo vērtību pieņemšanas un nodošanas aktu).
Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darbiniekam ir jāatdod darba devējam darbinieka lietošanā vai materiālajā atbildībā izsniegtās darba devēja materiālās vērtības. Savukārt izsniegto materiālo vērtību iegūšanai darbinieka īpašumā, darbiniekam to nopērkot (atpērkot) no darba devēja, jābalstās uz pušu saskanīgas gribas vienošanos. Proti, ir nodrošināma darbinieka izvēles tiesība. Ja darbinieks nevēlas iegūt savā īpašumā kādu no darba devēja materiālajām vērtībām, tad darbiniekam ir jānodrošina iespēja to atdot darba devējam.
Saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Minētās normas mērķis ir pasargāt darbinieku, ja darba tiesisko attiecību regulējošais dokuments vai kāds no tajā ietvertajiem noteikumiem neatbilst normatīvajā tiesību aktā noteiktajam un pasliktina darbinieka stāvokli. Līdz ar to darba kārtības noteikumos ietvertie noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, atbilstoši Darba likuma 6. panta pirmajai daļai nav spēkā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
