SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Santa Blumberga
LV portāls
30. maijā, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
4
4

Saeimas deputātu ētikas kodeksam jāveicina pozitīva politiskā darbība

FOTO: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja.

Sabiedrības neuzticība likumdevēja varai ir problēma, ar kuru saskaras daudzās valstīs. Arī Latvijas Republikas Saeima nav izņēmums. Viens no veidiem, kā vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimas deputātiem, ir ētikas kodekss, kura mērķis ir deputātiem iedibināt augstus uzvedības standartus un mazināt neētiskas uzvedības riskus. LV portāls skaidro, ko paredz Saeimas deputātu ētikas kodekss, kāda ir deputāta atbildība par tā pārkāpumiem, kādi ir ieteikumi kodeksa uzlabošanai.

īsumā
  • Vairumā Eiropas valstu parlamentu, lai veicinātu parlamentāriešu godprātību un rīcības atbilstību noteiktiem ētikas standartiem, ir izstrādāti deputātu ētikas vai rīcības kodeksi.
  • Saeimas deputātu ētikas kodekss (Ētikas kodekss) ir pieņemts 2006. gadā kā Saeimas kārtības ruļļa pielikums. Tajā noteikti vispārīgi deputāta ētikas principi, kas ir saistoši visiem tautas priekšstāvjiem.
  • Ētikas kodeksa ievērošanu pārrauga Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (Komisija), kurā tiek ievēlēti divi deputāti no katras Saeimā izveidotās frakcijas.
  • Bargākais iespējamais sods par Saeimas Ētikas kodeksa pārkāpumu ir deputāta izslēgšana no sešām Saeimas sēdēm, sagatavojot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
  • Kopš Ētikas kodeksa pieņemšanas 2006. gadā līdz 2012. gadam katrā parlamenta sasaukumā par kodeksa pārkāpumiem bija sodīti tikai daži deputāti.
  • 13. Saeimas sasaukumā saņemti jau 32 deputātu iesniegumi Komisijai, taču iespējamais sods – izslēgšana no sešām Saeimas sēdēm – neietekmē atsevišķus deputātus.
  • GRECO ieskatā Komisija ir pārāk pasīva, jo šobrīd tā strādā, sagaidot iniciatīvu no deputātiem, nevis uzņemoties vadošo lomu ētikas standartu veidošanā.
  • Saeimas deputātiem nav noteikts, kam paziņot, ja deputāts varētu būt ieinteresēts lēmuma vai likumprojekta izskatīšanā.

Viena no pamatvērtībām, kas parlamentu raksturo kā demokrātisku institūciju, ir deputātu atbildība pret vēlētājiem par savu veikumu un rīcības godprātību pilnvaru laikā. Deputātu godprātības veicināšana ir iespējama ar dažādiem līdzekļiem, un viens no tiem ir deputātu ētikas vai rīcības kodekss.

Vairumā Eiropas valstu parlamentu, lai veicinātu parlamentāriešu godprātību un rīcības atbilstību noteiktiem ētikas standartiem, ir izstrādāti deputātu ētikas vai rīcības kodeksi. Ētikas vai rīcības kodeksos var būt definēti vispārēji principi, kas jāievēro deputātiem, pildot savus amata pienākumus, vai arī tajos var būt ietvertas konkrētas norādes par rīcību dažādās situācijās.1

Saeimas deputātu ētikas kodekss (Ētikas kodekss) ir pieņemts 2006. gadā kā Saeimas kārtības ruļļa pielikums. Tajā noteikti vispārīgi deputāta ētikas principi, kas ir saistoši visiem tautas priekšstāvjiem.

Savulaik Ētikas kodeksa izstrādes laikā tā nepieciešamība tika pamatota ar sabiedrībā izplatītu viedokli, ka starp deputātu un vēlētāju eksistē plaisa, – ir zudusi uzticība starp Saeimā ievēlētajām amatpersonām un tautu. Ņemot vērā, ka Saeimas plenārsēdes ir publiskas un katra Saeimas deputāta vārds izskan sabiedrībā, turklāt ne vienmēr pozitīvi, Ētikas kodeksam jābūt kā rīcības veicinātājam politiskajā darbībā.

Ētikas kodeksa saturs

Ētikas kodekss ir Saeimas darba organizācijas sastāvdaļa, Saeimas kārtības ruļļa pielikums, kas ietver deputāta profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.

Ētikas kodekss paredz, ka deputātam ir godprātīgi jāievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā paustās apņemšanās, jāciena un jāievēro Satversme, Saeimas kārtības rullis un citi normatīvie akti. Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību, tostarp runām un balsojumiem, tāpēc nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu. Ja tiek pieļautas kļūdas, deputātam tās ir jāatzīst un jācenšas izlabot.

Publiskos izteikumos deputātam jāizvairās no vārdiem, žestiem un citas rīcības, kas var būt aizskaroša vai apvainojoša, deputāts nedrīkst aicināt uz pretlikumīgām darbībām, kā arī savos izteikumos jābalstās uz faktiem un to godīgu interpretāciju un argumentāciju, t. sk. izvairoties no atsaukšanās uz oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.

Deputāts nedrīkst pieļaut personisko un valsts interešu konfliktus, tāpēc viņam ir jāizvairās no situācijām (arī privātajā dzīvē), kas sabiedrībā varētu radīt aizdomas par šādu konfliktu pastāvēšanu, kā arī jāatturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklēšana ir saistīta ar viņa darbību, aizliegts izmantot savu dienesta stāvokli un konfidenciālu informāciju savās vai saistītu personu interesēs, nedrīkst izšķērdēt viņam uzticēto mantu un līdzekļus.

Ētikas kodekss arī paredz, ka deputātiem Saeimā jāuzturas piemērotā apģērbā un izskatā, jāpakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgajām prasībām, jābūt pieklājīgam pret ikvienu sabiedrības locekli, kā arī jāizvairās no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnēs.

Ētikas kodeksā ir noteikts, ka deputātiem ir pastāvīgi jāizglītojas, jāapgūst valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredze, jāizkopj runas un valsts valodas prasme, personīgajā dzīvē jāizvairās no darbībām, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par deputāta spēju godprātīgi veikt tam uzticētos pienākumus.

Deputātiem ir jāuztur pastāvīga un atklāta saikne ar sabiedrību, jābūt atsaucīgiem arī pret plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tostarp neizvairoties atbildēt uz jautājumiem, izņemot tādus, kuri skar konfidenciālu informāciju vai deputāta privāto dzīvi.

Atbildība par Ētikas kodeksa pārkāpumiem

Ētikas kodeksa ievērošanu pārrauga Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (Komisija), kurā tiek ievēlēti divi deputāti no katras Saeimā izveidotās frakcijas. Komisija izskata arī kodeksa pārkāpumu lietas. Saeimas kārtības ruļļa 179.1 pants paredz, ka pēc deputāta rakstveida lūguma Komisija var izvērtēt, vai tas, kā deputāts nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas aspekta nebūtu pretrunā Ētikas kodeksam.

Komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 179. panta trešo daļu ir tiesīga ierosināt Ētikas kodeksa pārkāpumu lietu un vērtēt deputāta rīcību tikai tādos gadījumos, ja iesniegumu Komisijai iesniedz deputāts, deputātu grupa vai frakcija.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo regulējumu Komisija nevar ierosināt lietu, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu.

Ja Komisija ir konstatējusi Ētikas kodeksa pārkāpumu, tā pieņem vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:

  • izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;
  • izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;
  • izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”;
  • ierosina Saeimai liegt deputātam runāt Saeimas sēdē un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu;
  • ierosina Saeimai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.

Senas rekomendācijas Ētikas kodeksa grozījumiem

Kopš Ētikas kodeksa pieņemšanas 2006. gadā tas nav grozīts, kaut arī saskaņā ar Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 2012. gada Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumu attiecībā uz Ētikas kodeksu tika sniegtas šādas rekomendācijas:

  • pārskatīt un aktualizēt Ētikas kodeksu un papildināt to ar praktiskiem pasākumiem, kas sniegtu atbilstošas vadlīnijas un ieteikumus Saeimas deputātiem par regulējumu, kas saistīts ar ētiku un korupcijas novēršanu;
  • turpināt attīstīt un skaidri formulēt iekšējos Saeimas mehānismus, ar kuriem tiek nodrošināta kodeksa ievērošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, lai veicinātu šo mehānismu ieviešanu un efektivitāti.

GRECO novērtēšanas grupas ieskatā Ētikas kodekss ir pārāk vispārīgs, līdz ar to tam nav bijusi nozīmīga loma deputātu uzvedības noteikšanā, kā arī būtu vēlama lielāka Komisijas aktivitāte, uzraugot kodeksa ievērošanu.

Gan jomas speciālisti Latvijā, gan lietpratēji no starptautiskajām institūcijām un organizācijām ir rosinājuši vairākus risinājumus, kas veicinātu Saeimas deputātu ētisku rīcību. Starp tiem ir, piemēram, aicinājums aktualizēt Ētikas kodeksu, paplašināt Komisijas kompetenci, izstrādāt skaidrojošus materiālus par Ētikas kodeksā noteikto normu interpretēšanu un piemērošanu, paplašināt deputātiem pieejamo konsultatīvo atbalstu par ētikas jautājumiem u. c., tomēr šīs rekomendācijas līdz šim ir palikušas bez ievērības. 2

Attiecībā uz Ētikas kodeksa pilnveidošanas nepieciešamību šīgada 20. maijā biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” rīkotajā tiešsaistes ekspertu forumā un publiskajā diskusijā viedokli pauda Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule, uzsverot, ka GRECO rekomendācijās 2012. gadā minētie secinājumi bija pamatoti, jo kopš Ētikas kodeksa pieņemšanas 2006. gadā līdz 2012. gadam katrā parlamenta sasaukumā par kodeksa pārkāpumiem bija sodīti tikai daži deputāti. Tomēr kopš 2012. gada situācija esot mainījusies, jo Komisija no deputātiem regulāri saņem iesniegumus par citu deputātu iespējamajiem Ētikas kodeksa pārkāpumiem. Tas, viņasprāt, apliecina, ka deputāti pārzina un prot piemērot Ētikas kodeksu, piemēram, 13. Saeimas sasaukumā esot bijuši jau 32 deputātu iesniegumi Komisijai. Pēc viņas domām, GRECO pirms desmit gadiem rosinātās izmaiņas šobrīd nav aktuālas.

J. Kursīte-Pakule tāpat skaidroja, ka Komisijas praksē esot gadījumi, kad pārkāpuma lieta netiek ierosināta, jo pārkāpumā vainotais deputāts atvainojas, norādot: “Sodīšana diez vai var būt pašmērķis, daudz svarīgāka ir izpratnes iegūšana, kas ir vai nav ētiski.”

Iesniegtās izmaiņas un to virzība

Saeimā 2018. gadā tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas paredz noteikt, ka Komisijas locekļi ir tiesīgi lemt par Ētikas kodeksa pārkāpumu lietas ierosināšanu bez rakstveida iesnieguma, ja ir pamats uzskatīt, ka noticis Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums, un nav saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums. Minētais likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā, taču tālāka virzība nav notikusi.

Komentējot minēto grozījumu Saeimas kārtības rullī, J. Kursīte-Pakule norādīja, ka arī tas nav aktuāls, jo dažas situācijas atrisinās “pašas no sevis”, piemēram, Komisijas deputāti jau tagad, saņemot iedzīvotāju sūdzības par novērotajiem gadījumiem, mēdz savā vārdā rakstīt iesniegumus Komisijai izskatīšanai. J. Kursīte-Pakule uzsvēra, ka izmaiņas, iespējams, būtu nepieciešamas soda veidos, jo bargākais šobrīd iespējamais sods – izslēgšana no sešām Saeimas sēdēm – neietekmē atsevišķus deputātus.

Bargākais šobrīd iespējamais sods – izslēgšana no sešām Saeimas sēdēm – neietekmē atsevišķus deputātus.

Piemēram, 13. Saeimas sasaukumā par Ētikas kodeksa pārkāpumiem no sešām Saeimas sēdēm jau divas reizes ir izslēgts deputāts Aldis Gobzems.

Priekšlikumu nepieciešamībai pilnveidot Ētikas kodeksu izteica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Anna Aļošina, norādot, ka GRECO ieskatā Komisija ir pārāk pasīva, jo šobrīd tā strādā, sagaidot iniciatīvu no deputātiem, nevis uzņemoties vadošo lomu ētikas standartu veidošanā.

A. Aļošina uzsvēra, ka atšķirībā no valsts pārvaldē skaidri noteiktā pienākuma – kad un kam ziņot par iespējamiem interešu konfliktiem, piemēram, ja lēmuma pieņemšana attiecas uz amatpersonas radiniekiem, – Saeimas deputātiem nav noteikts, kam paziņot, ja deputāts varētu būt ieinteresēts lēmuma vai likumprojekta izskatīšanā.

Savukārt zvērināts advokāts Māris Vainovskis vērsa uzmanību uz likumprojektu trešā lasījuma “problemātiku”, proti, atsevišķu likumprojektu izskatīšanas noslēgumā parādās jauni, nesaistīti priekšlikumi, par kuriem nav detalizēti diskutēts, tomēr tie kļūst par likumu normām. Tas mudina domāt par sekmīgu rezultātu kādai interešu lobēšanai. Lai to novērstu, ir bijis priekšlikums Saeimas kārtības rulli papildināt ar nosacījumu, kas nepieļauj uz trešo lasījumu iesniegt konceptuāli jaunus priekšlikumus vai veidot likumprojekta “pēcanotāciju”, jo izmaiņu rezultātā sākotnējā likumprojekta anotācija bieži vairs neatspoguļo grozījumu būtību.

M. Vainovskis pauda viedokli, ka parlamentārā darba kultūras līmeņa celšana varētu daudz efektīvāk ietekmēt likumprojektu kvalitāti. Būtu jāņem vērā citu valstu pieredze un jāievieš Rīcības kodekss, kas ietvertu praktiskus piemērus, kas saistīti ar ikdienas darbu.

Diskusijā par Ētikas kodeksa pilnveidošanu uz nepieciešamību nostiprināt Komisijas pašiniciatīvas tiesības ētikas pārkāpumu jautājumos aicināja arī biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante Krista Asmusa, norādot, ka katrs Saeimas sasaukums var rīkoties atšķirīgi no iepriekšējā, tāpēc nevar paļauties, ka Komisija vienmēr uzņemsies iniciatīvu, ja šīs tiesības nebūs nostiprinātas saistošā dokumentā.

Turpretī Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa uzsvēra nepieciešamību Ētikas kodeksu piemērot mūsdienu prasībām, paredzot, piemēram, vadlīnijas attālinātā darba veikšanai un komunikācijai sociālajos tīklos.

1 Pētījums “Parlamentārās ētikas regulējums Eiropā: deputātu ētikas un rīcības kodeksi.” Pieejams: https://www.saeima.lv/petijumi/Parlamentaras_etikas_regulejums_Eiropa.pdf.

2 Pētījums “Parlamentārās ētikas regulējums Eiropā: deputātu ētikas un rīcības kodeksi.” Pieejams: https://www.saeima.lv/petijumi/Parlamentaras_etikas_regulejums_Eiropa.pdf.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU