Valdības izveide – ko paredz likums

No 19 sarakstiem, kuri piedalījās 14. Saeimas vēlēšanās, piecu procentu barjeru pārvarēja un deputātu mandātus ieguva septiņi politiskie spēki, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Tie ir: “Jaunā vienotība” (26 vietas), “Zaļo un Zemnieku savienība” (16 vietas), “Apvienotais Saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (15 vietas), Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (13 vietas), politiskā partija “Stabilitātei!” (11 vietas), “Latvija pirmajā vietā” (9 vietas) un “Progresīvie” (10 vietas). Šo partiju un to apvienību uzdevums – vienoties par sadarbību parlamentā un izveidot nākamo valdību. 

CVK atgādina, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti 2–3 nedēļu laikā pēc vēlēšanām. 

Jāveido koalīcija

Parlamentārā demokrātijā ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kā tas ir Latvijā, situācija, ka viens politiskais spēks var izveidot valdību, kuras apstiprināšanai ir nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, ir maz iespējama. Praksē partijām ir jāveido koalīcija – pēc iespējas ideoloģiski saderīga politisko spēku savienība, kura vienojas darbam kopīgi veidotā Ministru kabinetā.

Normatīvie akti nenosaka, kādas partijas drīkst vai nedrīkst veidot koalīciju. Koalīcijas izveides pamatā var būt vairāki principi. Viens no izplatītākajiem – priekšroka valdības veidošanā tiek dota visvairāk deputāta mandātu ieguvušajai partijai. “Jaunā vienotība”, kura pēc 14. Saeimas vēlēšanām paudusi gatavību veidot valdību, ieguvusi 26 deputāta mandātus, tādēļ tai jāvienojas ar citiem nākamajā parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem par atbalstu šādai valdībai. Gadījumos, kad topošajai koalīcijai nav valdības apstiprināšanai nepieciešamo vismaz puses deputātu mandātu, tā var vienoties ar ārpus koalīcijas esošajiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par atbalstu šādai koalīcijai un izveidot tā dēvēto “mazākuma valdību”.  

Aicina Valsts prezidents

Vienojoties par koalīcijas sastāvu, tajā ietilpstošās partijas izvirza premjerministra kandidātu, kuram jāgūst Valsts prezidenta uzticība, jo saskaņā ar Satversmi Ministru kabinetu veido persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Par valdības sastāvu, tāpat kā par nozīmīgākajiem amatiem Saeimā – parlamenta priekšsēdētāja, Saeimas prezidija locekļu un komisiju vadītāju posteņiem –, visbiežāk koalīciju veidojošās partijas jau iepriekš vienojas.

Tiesību akti neparedz kritērijus, kas Valsts prezidentam jāņem vērā, izvērtējot topošo koalīciju un tās premjerministra kandidātu.

Ministru kabineta iekārtas likums vien nosaka: “Par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.”

Noteicošā lomai Valsts prezidenta izvēlē var būt gan koalīcijas atbilstībai iepriekš minētajiem tās izveidošanas principiem, gan premjerministra amata kandidāta un topošās koalīcijas spējai risināt aktuālās valsts problēmas, kā arī nodrošināt valsts politiskā kursa un iepriekšējās valdības darba pēctecību ilgtermiņā.

Galavārds Saeimai

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka “Ministru kabineta izveidošana sastāv no četriem posmiem: Ministru prezidenta amata kandidāta izraudzīšanās, Ministru prezidenta aicināšanas, Ministru kabineta sastādīšanas un Saeimas uzticības izteikšanas”.1

Latvijā pastāv parlamentārs valdības veidošanas modelis. Atbilstoši tam, kā vēstīts Satversmes komentāros, “noteicošā loma valdības izveidē un arī tās eventuālajā krišanā ir valsts parlamentam. Proti, būtībā šis modelis ir balstīts apsvērumā, ka valdībai tās darbā ir jābauda parlamenta uzticība”.2

Pēc tam, kad Valsts prezidents nominējis premjerministra amata kandidātu, saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu jaunā Saeima noklausās Ministru prezidenta ziņojumu par Ministru kabineta izveidošanu. Ministru kabinets uzskatāms par izveidotu, ja Saeima, ar klātesošo deputātu vairākumu balsojot par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, izteikusi uzticību visiem ministriem kopumā. Vienai personai var izteikt uzticību tikai vienā ministra amatā, izņemot Ministru prezidentu vai viņa biedru, kurš var uzņemties viena ministra pienākumu pastāvīgu pildīšanu.

Valdības darbība

Politiskie spēki, kuri ir vienojušies par sadarbību koalīcijā, izveido koalīcijas līgumu par sadarbības pamatprincipiem valdībā un Saeimā, kā arī valdības deklarāciju, kurā pausta valdības īstenojamā politika un sasniedzamie mērķi dažādās valsts pārvaldes jomās.

Ministru kabinets darbojas saskaņā ar valdības deklarāciju.

Tās īstenošanu kā politiskās gribas apliecinājumu nodrošina valdības rīcības plāns. Valdības rīcības plāns nodrošina saikni starp valdības deklarāciju, ministriju gada rīcības plāniem un institūciju darbības stratēģijām vidējam termiņam.

Valdības darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums. Saskaņā ar tiem valdībai ir šādas funkcijas un pilnvaras:

• valdībai ir likumu ierosināšanas tiesības, tāpat tā ieceļ vai apstiprina amatos daļu civildienesta ierēdņu;
• Ministru kabinets spriež un pieņem lēmumus par visu ministriju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem un valsts politikas jautājumiem, kā arī izdod rīkojumus valsts institūcijām un amatpersonām;
• Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku, bet katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību;
• Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.

Valsts prezidents Ministru prezidenta amata kandidātu nosauc pēc tam, kad aizejošais Ministru kabinets ir nolicis pilnvaras sakarā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu, kam saskaņā ar Satversmē noteikto jānotiek novembra pirmajā otrdienā, tātad - 1. novembrī. Līdz jaunās valdības apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējais Ministru kabinets.

1 Autoru kolektīvs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 533.–534. lpp.

2 Turpat.