SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. novembrī, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
4
4

Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns

FOTO: Valsts kanceleja

Topošā triju partneru koalīcija pieņēmusi sadarbības memorandu – dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā iesaistītie politiskie spēki nebija praktizējuši. Priekšā vēl darbs pie valdības deklarācijas un rīcības plāna sagatavošanas. LV portāls skaidro, kā top un ko satur šie valsts pārvaldes turpmākajam darbam nozīmīgie dokumenti.

īsumā
  • Koalīcijas sadarbības memorands un koalīcijas sadarbības līgums – neformālas vienošanās par sadarbības principiem un nosacījumiem bez juridiska spēka.
  • Ministru kabinets darbojas saskaņā ar Valdības deklarāciju – politisko vadlīniju dokumentu.
  • Valdības rīcības plānā detalizēti tiek norādīti konkrēti termiņi deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, kā arī uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas.
  • Tiesību akti neparedz kritērijus, kas Valsts prezidentam jāņem vērā, izvērtējot topošo koalīciju un tās premjerministra kandidātu.

Valdību veidojošie politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība – 3. novembrī parakstīja topošās koalīcijas sadarbības memorandu. Šonedēļ sākušās sarunas par valdības deklarāciju, no kuras būs atkarīgs Valsts prezidenta lēmums par vēlēšanās lielāko mandātu skaitu ieguvušās “Jaunās Vienotības” virzītā Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa aicināšanu veidot jauno valdību.

Memorands – vienošanās par sadarbības principiem

Topošās koalīcijas sadarbības memorands – dokuments, kādu iepriekšējās valdības veidojušie politiskie spēki nav praktizējuši, – faktiski ir nodomu protokols par galvenajiem principiem un nodomiem, kādus sadarbības partneri apņemas ievērot, skaidro politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.  

Vienlaikus šādam memorandam nav juridiska spēka. “Nesaskatu lielu pievienoto vērtību šim dokumentam. Tas ir kā starpposms uz nākamās valdības izveidi, lai šis process nebūtu jāsasteidz un nebūtu arī pārāk ilgi jāgaida kāda skaidrība par jaunās valdības kontūrām,” lēš politoloģe, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore Iveta Kažoka. “Faktiski šis memorands ir PR gājiens, lai parādītu, ka kaut kas tiek darīts. Šis dokuments neko daudz vis nenozīmē – kā visi dokumenti, kuriem nav juridiska spēka un par kuru pārkāpšanu nav paredzēts nekāds sods,” norāda Rīgas Stradiņa Universitātes profesore, bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.     

Patlaban valdību veidojošie politiskie spēki sadarbības memorandā norāda, ka tie apliecina gatavību uzņemties atbildību par Latvijas valsts attīstību un tautas labklājību, kā arī vienojas par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem – valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, lai nodrošinātu efektīvu, stabilu un profesionālu valdības darbu sabiedrības interesēs līdz 14. Saeimas pilnvaru termiņa beigām.

Atbilstoši memorandam nākamās valdības darbības pamatprincipi būs trīs – proporcionalitātes princips attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu sadarbības sanāksmēs, pēctecības princips iepriekšējās valdības iesākto reformu pilnveidošanā un turpināšanā, kā arī solidāras atbildības princips par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību.

Koalīcijas līguma slēgšanu nereglamentē neviens normatīvais akts – tā ir brīvprātīga vienošanās. Koalīcijas līgums ir Saeimā pārstāvēto un Ministru kabinetu veidojošo politisko partiju sadarbības līgums, kas vērsts uz deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi.

Līdztekus Latvijas politiskajā praksē nostiprinājusies tradīcija valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem noslēgt koalīcijas līgumu – brīvprātīgu, neformālu vienošanos, kurā nosaka galvenos sadarbības principus: par jautājumu risināšanas kārtību, atšķirīgu viedokļu pieļaujamību vai vienprātību noteiktos balsojumos, rīcību ministru demisijas pieprasījuma gadījumā u.tml.

Valdības deklarācija – politisko vadlīniju dokuments

Memorandā norādītajiem principiem ir jāatspoguļojas valdības deklarācijā. “Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru, izvērtējot hierarhiski augstākos ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus un nacionālās drošības politikas plānošanas dokumentus, izstrādā Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurā ietver Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus,” nosaka Ministru kabineta iekārtas likums. Ministru kabinets stājas pie amata pienākumu pildīšanas pēc tam, kad Saeima ir noklausījusies Ministru prezidenta amata kandidāta ziņojumu par Ministru kabineta sastādīšanu, iepazinusies ar deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un izteikusi tam uzticību, nobalsojot klātesošo deputātu vairākumam.

Topošās valdības deklarācijas sarunās paredzēts spriest par ārējo un iekšējo drošību, tautsaimniecības attīstību, krīzes vadību un tiesiskumu, pēc topošās koalīcijas politisko spēku tikšanās aizvadītajā piektdienā sacīja “Jaunās Vienotības” pārstāvis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Politiķis skaidroja, partneri ir panākuši vienošanos par valdības deklarācijas pamattēmām, kuras JV vēl līdz galam apkopos un nosūtīs saskaņošanai partneriem. Valdības deklarācijas konkrēto jomu darba grupu vadību partiju pārstāvjiem plānots uzticēt atbilstoši Ministru prezidenta K. Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam.

Rīcības plāns – dokuments deklarācijas īstenošanai

Pamatojoties uz valdības deklarāciju, Ministru kabinets ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeima tam izteikusi uzticību, Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā izstrādā un apstiprina rīcības plānu deklarācijas īstenošanai. Rīcības plānā detalizēti tiek norādīti konkrēti termiņi deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, kā arī uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas. Deklarācija ir kā ceļa karte valdības darba posmam, savukārt rīcības plāns – dokuments, kurā soli pa solim iezīmēts, kā sasniegt deklarācijā izvirzītos mērķus, skaidro I. Kažoka.

Mēneša laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam, katra atbildīgā ministrija sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, sadarbības partneriem un nozari pārstāvošajām organizācijām sagatavo rīcības plāna pasākumu projektu un elektroniski iesniedz to Pārresoru koordinācijas centrā, nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

Pārresoru koordinācijas centrs apvieno atbildīgo ministriju iesniegtos pasākumus vienotā rīcības plāna projektā atbilstoši deklarācijā minētajiem uzdevumiem un iesniedz Ministru prezidentam. Ministru kabinets rīcības plānu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu. Rīkojumā nosaka rīcības plāna aktualizēšanas un pārskatu sniegšanas kārtību. Izmaiņas rīcības plānā pēc Ministru prezidenta ierosinājuma apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.

Valsts prezidents izvirza prasības

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī nodrošina, ka tiek izstrādāta un īstenota deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāns tās īstenošanai.

Satversme, nenosakot, kādas tieši prasības Valsts prezidents var vai nevar izvirzīt premjerministra amata kandidātam, paredz, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents.

Valsts prezidents Egils Levits vēl nav oficiāli aicinājis K. Kariņu veidot valdību.

Līdz šim E. Levits ir paudis, ka oficiāli nosauks personu, kurai uzticēs valdības veidošanu, tikai tad, kad būs pārliecināts, ka partijas spēj vienoties par valdības deklarāciju.

Uzzini vairāk >>

Tādējādi, iespējams, nostiprinās prakse, ka valsts galva topošajam valdības vadītājam izvirza konkrētas prasības, atzīst LV portāla aptaujātie politologi. Līdz ar to, kā norāda I. Kreituse, rodas jautājums, vai šāda prakse nenonāk zināmā pretrunā ar Latvijas kā parlamentāras, nevis prezidentālas republikas varas dalījuma principu. Savukārt J. Rozenvalds skaidro: Ministru prezidenta amata kandidāta aicināšana ir viena no svarīgākajām Valsts prezidenta funkcijām, tāpēc ir saprotams, ka valsts vadītājs var vēlēties izvirzīt tam konkrētus nosacījumus.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU