Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Stiprināsim valdības stratēģiskās vadības un koordinācijas kapacitāti, ieviešot elastīgu starpnozaru jautājumu risināšanas pieeju,” vēstīts valdības deklarācijā, kā risinājumu izvēloties Ministru kabineta tematisko komiteju izveidi.
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Turpmāk, lai koordinēti risinātu starpnozaru jautājumus, veidos Ministru kabineta tematiskās komitejas. Eksperti to atzīst par perspektīvu risinājumu pārvaldības jomā.
Otrdien, 17. janvārī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) kārtības ruļļa grozījumus, kas paredz Ministru kabineta tematisko komiteju izveidi, ar kurām iecerēts veicināt starpnozaru jautājumu koordinētu risināšanu. Grozījumi stāsies spēkā 21. janvārī.
Esošajā situācijā starpnozaru jautājumu sakārtošana var aizkavēties, jo tie skar plašas jomas un ir nepieciešams iesaistīties dažādiem resoriem. Tāpat kavēšanās iemesls var būt neskaidrība par to, kurš no resoriem ir atbildīgs par konkrētā jautājuma risināšanu kopumā, informē MK.
Ieviešot Ministru kabineta tematiskās komitejas, katra starpnozaru jautājuma risināšanai tiks definēti veicamie uzdevumi un atbildīgie resori par to koordinēšanu un izpildi. Līdz ar minēto komiteju izveidošanu tiks pildīta Ministru kabineta deklarācijā izteiktā apņemšanās stiprināt valdības stratēģiskās vadības un koordinācijas iespējas un elastīgāk risināt starpnozaru jautājumus.
Valsts kancelejas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī paredz, ka katra MK tematiskā komiteja tiks izveidota ar Ministru prezidenta rīkojumu. Tajā būs gan norādīta noteikta joma, gan definēts rīcības virziens un uzdevumi, kas resoriem jāpaveic, savstarpēji sadarbojoties. Šīs komitejas vadīs Ministru prezidents vai viņa nozīmēts ministrs, tajās būs iesaistīti arī citi ministri vai politiski atbildīgās amatpersonas, kuras ministri būs deleģējuši. Plānots, ka komiteju sēdes notiks trešdienās. Sēdēs nepieciešamības gadījumā tiks apspriesti arī nesaskaņoti tiesību aktu projekti. Tāpat, pamatojoties uz minēto komiteju lēmumiem, būs iespējams sagatavot jaunus tiesību aktu projektus, kurus izskatīs Ministru kabineta sēdē.
Paredzēts, ka MK tematiskās komitejas darbosies līdz uzdevuma izpildei vai nākamā Ministru kabineta apstiprināšanai.
Iveta Kažoka
sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore
FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Ministru kabineta komitejas, manuprāt, ir ļoti piemērots formāts starpnozaru jautājumu risināšanai, daudz labāks par valsts ministru posteņu izveidošanu šādā nolūkā vai attīstības komitejām, kurās kā partiju darba grupās iepriekšējās valdības laikā tika skatīti konkrēti jautājumi bez pietiekamas caurredzamības.
Ministru kabineta komiteju ieviešana ministriem liks vairāk strādāt un uzņemties atbildību par pārresoru problēmu risināšanu tādās jomās kā digitalizācija, sabiedrības saliedētība u. c. Būs zināms, kur un kad notiks komiteju sēdes, žurnālistiem pēc tam būs iespēja uzrunāt lēmumu pieņēmējus, prasīt no tiem rezultātu.
Aktuāls ir jautājums, cik atklātām vajadzētu būt Ministru kabineta komiteju sēdēm.
Ņemot vērā, cik lielas problēmas Latvijā ir ar pārresoru jautājumiem, es teiktu, ka vismaz sākotnēji būtu vērts mēģināt komiteju darbību uzsākt bez nevalstisko organizāciju un mediju klātbūtnes, ar laiku neizslēdzot lielāku atklātību.
Iveta Reinholde
politoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Politikas zinātnes nodaļas vadītāja
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Ministru kabineta komitejas diezin vai būs brīnumnūjiņa. Valdības locekļiem arī bez sanākšanas šādā formātā ir bijusi iespēja vajadzības gadījumā savstarpēji apspriesties par dažādiem starpnozaru jautājumiem, un īpašs veids tam nav vajadzīgs. Tomēr nav izslēgts, ka šī procesa formalizēšana var sniegt ieguvumus, taču to rādīs laiks.
Visticamāk, tieši pirmā jaunizveidotā komiteja ļaus izdarīt secinājumus par šī formāta dzīvotspēju.
Jaunveidojamo komiteju sekmīgai darbībai noteikti nepieciešama laba reputācija, kuru nodrošina ne tikai veiksmīga iesaistīto pušu sadarbība, bet arī pārliecība, ka sanāksmēs nenotiek slēpjamu interešu lobēšana. Tādēļ jau no paša sākuma komiteju darbībai vajadzētu būt iespējami caurskatāmai un sēdēm – atklātām.
Jomas, kurās būtu lietderīgi veidot pārnozaru komitejas, ir demogrāfija, nodokļu politika, migrācija, drošība, civilā aizsardzība, kā arī starpnozaru sadarbībā balstītu valsts pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, respektējot, ka noteikta sabiedrības daļa nekad neizmantos attālinātos risinājumus, un saglabājot nepieciešamību uzturēt klātienes pakalpojumus.
Juris Rozenvalds
politologs, Latvijas Universitātes profesors
FOTO: Ieva Lūka, LETA.
No pārvaldības aspekta Ministru kabineta komiteju izveidošana ir solis pareizā virzienā, ņemot vērā, ka līdz šim ir trūcis pietiekamas starpnozaru sadarbības.
Arī iepriekšējā valdībā spilgti izpaudās iesīkstējušais feodālo lēņu princips, kad politiskās partijas noslēgti pārvaldīja katra savu ministriju un tām pakārtotās nozares.
Līdz ar Ministru kabineta komiteju izveidi tiks saprātīgā formātā institucionalizēta sadarbība valdības līmenī par kopīgi risināmajiem jautājumiem, proti, būs pāri stāvoša struktūra, mehānisms, kas to nodrošinās, ļaujot no ministriem prasīt atbildību arī par risināmajiem jautājumiem.
***
Plašāk par tēmu >>
