FOTO: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.
Līdz šim publiskajā pārvaldē un arī politisko lēmumu pieņemšanā starpnozaru sadarbība ir bijusi viens no vājajiem punktiem. Paralēli koalīcijas padomes vai sadarbības padomes sanāksmēm ilgstoši eksistēja Ministru kabineta (MK) komitejas sēdes, bet tajās tika pārrunāti nesaskaņotie jautājumi pirms MK sēdes, to mērķis nebija starpnozaru sadarbība. Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā pirmajā valdībā izvēlējās šo mehānismu nedarbināt, bet cita vietā nebija. Lai situāciju uzlabotu, paralēli valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sanāksmēm pirms aptuveni diviem gadiem tika ieviestas Ministru kabineta tematiskās komitejas, piedāvājot platformu, kas sekmē starpresoru sadarbību un stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Komitejas savu darbu uzsāka K. Kariņa pēdējā valdībā, praksi pārņēma arī pašreizējā Ministru prezidente Evika Siliņa, tematisko komiteju skaitu dubultojot. Šajā rakstā sniegts īss ieskats tajā, kas vispār ir Ministru kabineta tematiskās komitejas, cik aktīvi tās sanāk un vai šis formāts palīdz pašiem lēmumu pieņēmējiem.
Demogrāfija, migrācija, civilā aizsardzība, nodokļu politika, izglītības reforma un daudzi citi jautājumi ir veiksmīgi atrisināmi tikai tad, ja par tiem lemj kompleksi, proti, ja to dara nevis viena nozares ministrija, bet gan visas iesaistītās puses kopā.
Tas, cik veiksmīgi tas izdarāms, lielā mērā ir atkarīgs no pārdomātiem risinājumiem un efektīvas to ieviešanas un uzraudzības, proti, lai valdības labā roka zinātu, ko dara kreisā, bet galva sekotu līdzi tam, vai lietas saprātīgā termiņā virzās uz mērķi.
Turklāt tam jānotiek gan ierēdņu, gan politiķu līmenī. Praksē šādas starpnozaru sadarbības vai nu nebija, vai tā piekliboja, tāpat trūka politiskās līderības un uzraudzības. Lūk, tam visam arī ir paredzētas Ministru kabineta tematiskās komitejas.
K. Kariņa pēdējās valdības laikā beidzot tika sperts solis pretim lielākai dažādu nozaru sadarbībai politiku veidošanā – ieviešot Ministru kabineta tematiskās komitejas.
Valdības deklarācijā tika iekļauta apņemšanās stiprināt valdības stratēģiskās vadības un koordinācijas kapacitāti, ieviešot elastīgu starpnozaru jautājumu risināšanas pieeju un apņemoties izveidot vairākas Ministru kabineta komitejas, kuras vada Ministru prezidents vai nozīmēts ministrs.1
2023. gada janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, nosakot, ka Ministru prezidents ar rīkojumu var izveidot Ministru kabineta tematisko komiteju, lai nodrošinātu sistemātisku un plānotu darbu noteiktā jomā, kā arī koordinētu un risinātu dažādus starpnozaru jautājumus.2
Tika nolemts, ka tematiskās komitejas darbosies tik ilgi, līdz būs izpildījušas savu izveidošanas uzdevumu vai līdz attiecīgās valdības beigām. Tolaik eksperti to novērtēja kā soli pareizajā virzienā, norādot, ka šīs komitejas ministriem liks efektīvāk strādāt un uzņemties lielāku atbildību par pārresoru problēmu risināšanu.3
Tieši uz politisko koordināciju un tās nozīmi pirms nepilniem diviem gadiem intervijā LV portālam norādīja Somijas valdības padomniece Sirpa Kekkonena. Viņa atzina, ka Somijas panākumus dažādos starptautiskos mērījumos ir veicinājis valdības lēmums ieviest pieeju, kā tiek uzraudzīta tās virzība ceļā uz saviem mērķiem, kā arī stiprināt tieši politisko amatpersonu – ministru – sadarbību. “Daudzus gadus centāmies mācīt ierēdņus, ekspertus ministrijās domāt starpsektoriāli, strādāt kopā, būt inovatīviem. Beigās secinājām – ja politiķu līmenī netiek labi koordinēta politika, tad ierēdņi to nedarīs. Visam jāsākas ar valdību un valdības deklarāciju (programmu).” 4
Komiteju sēdes nav publiskas, tādēļ par to, kas tajās tiek skatīts, varam spriest vienīgi pēc pašu iesaistīto pušu vērtējuma, kā arī pēc protokoliem, kuri tiek publicēti Ministru kabineta tīmekļvietnē. Tālākais rakstā ir balstīts uz informāciju, kas izlasāma tematisko komiteju protokolos.
K. Kariņa valdība nostrādāja nepilnus desmit mēnešus, un šajā laikā tika izveidotas četras tematiskās komitejas. Aktīvākās no tām bija Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskā komiteja VARAM ministra M. Sprindžuka vadībā, kura sanāca piecas reizes, un Eiropas Savienības fondu vadības tematiskā komiteja finanšu ministra A. Ašeradena vadībā, kas tikās četras reizes.
E. Siliņas valdība šo pieeju turpināja, un pēdējā gada laikā tematisko komiteju skaits ir dubultojies; to ievirze zināmā mērā arī parāda, kas ir šīs valdības fokusā.
Pašlaik darbojas astoņas tematiskās komitejas:
No visām uzskaitītajām komitejām nosacīti galvenā ir Stratēģiskās vadības komiteja, jo tās mērķis ir koordinēt un pārraudzīt valdības deklarācijas mērķu sasniegšanu un noteikt politikas virzienus citām tematiskajām komitejām risinājumu izstrādei.5 Šī ir vienīgā komiteja, kurā darbojas pati Ministru prezidente, viņa to arī vada. Šī komiteja līdz šim arī ir sanākusi visbiežāk – nepilna gada laikā deviņas reizes. Kā liecina protokoli, komitejas galvenajā fokusā ir bijis jautājums par administratīvā sloga mazināšanu dažādās jomās. Tā ir laba ziņa sabiedrībai, proti, valdība šajā virzienā rosās. Komitejas darba kārtībā nonākuši arī citi plaša spektra jautājumi: no demogrāfijas politikas īstenošanai līdz valsts valodas politikai, slimnīcu tīkla pilnveidei un valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības politikas koordinēšanai. Taču gada laikā komiteja reti vai nemaz nav atgriezusies pie progresa ziņojumiem par deklarācijas jautājumu izpildi, kas parādītu izlēmīgu valdības darbību šajā ziņā.
Pēc darba kārtības un sanākšanas biežuma otra aktīvākā komiteja ir Digitālās modernizācijas tematiskā komiteja, kuru vada VARAM ministre I. Bērziņa. Tā ir sanākusi nu jau četras reizes, lai skatītu Eiropas Savienības fondu investīciju jautājumus, bet pēdējā reizē – lai diskutētu par Mākslīgā intelekta akta ieviešanu un centra izveidi.
Kopumā no tematisko komiteju sēžu protokoliem var secināt, ka sēdes laikā vadošā ministrija prezentē kādu jautājumu un klātesošie izsakās.
Bieži tiek izteiktas frāzes “pieņem zināšanai ministrijas prezentēto” u. tml., bet visai maz notiek politiskas diskusijas, kas būtu labākais veids, kā runāt par konkrēto problēmu un saprast citu ministriju lomu tās risināšanā.
Vismazāk aktīva bijusi Konkurētspējas un izaugsmes tematiskā komiteja un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komiteja (katra sanākusi vienu reizi), kas liek jautāt – vai šobrīd šajās jomās nenotiek nekas tāds, kur būtu nepieciešama starpnozaru diskusijas un uzraudzība? Vai problēmas pašlaik tiek aktīvi risinātas (kam grūti noticēt, īpaši civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanā)? Vai varbūt šis formāts nav īpaši noderīgs un iesaistītās puses risina jautājumus citādi?
Tematisko komiteju vadība ir uzticēta kādam nozares ministram, ministru sastāvs komitejās atšķiras. Tikai finanšu, ekonomikas, viedās administrācijas un reģionālās attīstības, kā arī satiksmes ministri darbojas pilnīgi visās komitejās. Reizēm komitejas sēdēs dažus ministrus aizstāj parlamentārie sekretāri. Kā iepriekš minēts, Stratēģiskās vadības tematisko komiteju, atšķirībā no pārējām komitejām, vada Ministru prezidente, un tās sastāvā ir arī pilnīgi visi valdības ministri.
No vienas puses, var saprast pieeju, ka nozares ministrs ir galvenais jautājuma “saimnieks” attiecīgajā tematiskajā komitejā, taču dažos gadījumos šis saimnieks ne vienmēr ir tieši nozares ministrs vai arī tematiskais jautājums prasa koncentrētu visas valdības sagrupēšanos, ko nozares ministrs nevar panākt. Piemēram, tāds varētu būt jautājums par “Rail Baltica” projekta ieviešanu, kas ir pēdējās desmitgadēs vērienīgākais Latvijas valsts projekts, kurš šobrīd draud izgāzties. Šo tematisko komiteju, iespējams, būtu bijis labāk vadīt pašai premjerei, lai demonstrētu valdības nolūku izglābt projektu, – saslēdzot kopā nozaru pārstāvjus, uzraugot projekta ieviešanas gaitu, kā arī vadot kopējo projekta ieviešanas gaitu un runājot ar starptautiskajiem partneriem. Detalizētāku darbu varētu atstāt nozares ministram. “Rail Baltica” projekta ieviešanas tematiskā komiteja satiksmes ministra vadībā tika izveidota šī gada februārī un līdz šim ir sanākusi vien uz trijām sēdēm.
Līdzīgi varētu jautāt par citu tematisko komiteju, proti, kādēļ Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas jautājumu komitejas vadība ir nodota VARAM ministrei, ja tās izveides mērķis ir “risināt austrumu pierobežas attīstības un drošības jautājumus, jo īpaši attiecībā uz drošības situāciju Eiropas Savienības austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā”, kā arī “pilnveidot rīcības plāna projektu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai”6. Tematiskās komitejas uzdevumu lokā tiešām ir reģionālās attīstības jautājumi, par kuriem atbild VARAM, taču ievērojami augstāka prioritāte šim jautājumam būtu tad, ja komitejas vadība būtu uzticēta Ministru prezidentei, jo šis ir ne tikai reģionālās politikas, bet arī ekonomikas, labklājības, sabiedrības saliedētības, iekšlietu, finanšu un citu nozaru jautājums. Lai gan sabiedrības noturības un drošības risināšana nevar notikt, apejot nabadzības problēmas, ar ko saskaras Latgales reģions, Labklājības ministrs šajā komitejā vispār nedarbojas – tur darbojas, piemēram, Zemkopības ministrs.
No protokoliem redzams, ka tematiskās komitejas nav tikai politiķu diskusijas un būtiska loma tomēr ir arī ierēdniecībai, kura veido lielāko daļu no dalībniekiem.
Šajā ziņā Latvija nav gājusi Somijas pieredzes ceļu, kur liels uzsvars ir tieši uz ministru – tātad politiķu – savstarpējām diskusijām, ierēdniecību neiesaistot.
Komiteju vadītājiem ir tiesības no ierēdņiem pieprasīt komitejas darbam nepieciešamo informāciju, kā arī uz sēdēm pieaicināt citas personas, piemēram, ministrus, kas nav komitejas locekļi, vai sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus. Protokoli liecina, ka šādi pārstāvji komiteju sēdēs tiek pieaicināti reti.
Laiks rādīs, vai tematiskās komitejas būtiski uzlabos lēmumu pieņemšanas procesu. Šobrīd katra no tām ir sanākusi pāris reižu, vēl pāragri secināt, vai starpnozaru jautājumu virzība tādēļ ir kļuvusi straujāka un efektīvāka. Līdzšinējā komiteju darbība parāda, ka premjerministres vadītā komiteja darbojas krietni aktīvāk par citām komitejām. Vai tematiskās komitejas iedzīvosies kopējā lēmumu pieņemšanas procesā kā efektīvs un visu pušu respektēts mehānisms, kas palīdz straujāk atrisināt noteiktus jautājumus? Paši lēmumu pieņēmēji – ministri – šādu darbības formātu atzīst par labu esam. Kā redzams no ministru paustajiem viedokļiem, kas apkopoti šī raksta beigās, tematiskās komitejas “palīdz stratēģiski risināt lietas”, “detalizētāk pārrunāt atsevišķus jautājumus”, “saskaņot intereses pārresoru līmenī” un “vienoties par tālākajiem soļiem”.
LV portāla apkopotās ministru atbildes uz jautājumiem:
“Vai Ministru kabineta tematiskās komitejas palīdz valdībai pieņemt lēmumus stratēģiskāk? Cik lielā mērā šis formāts dublē Koalīcijas sadarbības padomes sēdes?”
Hosams Abu-Meri
veselības ministrs
Foto: Paula Čurkste
Aizvien vairāk jautājumu, par kuriem lēmumi jāpieņem valdības līmenī, nav risināmi tikai šaurā vienas ministrijas ietvarā. Attiecīgi, lai nodrošinātu efektīvu starpnozaru sadarbību un panāktu uzlabojumus Latvijas iedzīvotājiem, ļoti svarīga ir politiskā griba un redzējums.
Ministru kabineta komitejas sēdes ir labs formāts, kā politiķi savā starpā un kopā ar nozares profesionāļiem var stratēģiski diskutēt un lemt par nepieciešamajām reformām un uzlabojumiem kādā konkrētā sfērā, kā, piemēram, par valsts konkurētspējas veicināšanu, sarežģītā “Rail Baltica” projekta realizēšanu u. c. Tas ir arī piemērs ierēdniecībai – ja ministri sadarbojas, ir gatavi skatīt jautājums pārresoriski un izvērtēt ietekmi uz dažādām nozarēm un interesēm, tad arī attiecīgo ministriju ierēdņiem ir jāmeklē kopīga valoda, savstarpēji vienojoties un meklējot risinājumus. Ministru kabineta komitejas ir instruments, kā uzlabot valsts pārvaldību ilgtermiņā, kopīgi risinot stratēģiskus valsts attīstības jautājumus. Savukārt Koalīcijas sadarbības padomes sēdēs tiek izskatīti aktuālie jautājumi par valdības darba kārtību, koalīcijas partneru iniciatīvas vai ierosinājumi kādas problēmas risināšanai, lai lemtu par to virzīšanu tālāk uz Ministru kabinetu vai pilnveidošanu.
Inese Lībiņa-Egnere
tieslietu ministre
Foto: Zane Bitere, LETA.
Šāds risinājums vērtējams pozitīvi. Sadarbības padomes sēdēs tiek apspriesti svarīgi politiskās dienaskārtības jautājumi, stratēģiskā līmenī starp valdību veidojošajiem partneriem vienojoties par prioritātēm un mērķiem. Savukārt tematiskajās komitejās katra sēde ir veltīta kādas konkrētas problēmas risināšanai. Tajās ministru un parlamentāro sekretāru vadībā starpinstitucionālā līmenī jautājumi tiek skatīti jau daudz detalizētāk, uzklausot ierēdniecību, ekspertus un sadarbības partnerus no nevalstiskajām organizācijām un citām institūcijām.
Inga Bērziņa
viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre
Foto: Paula Čurkste, LETA.
Tematiski fokusētas komiteju sēdes ļauj detalizētāk un stratēģiskāk apspriest būtiskus jautājumus, piemēram, Eiropas Savienības fondu, Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas un digitālās attīstības projektus. Šis ir efektīvs lēmumu pieņemšanas formāts, kas ļauj saskaņot intereses starpnozaru (pārresoru) līmenī. Valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē tiek pārrunāti aktuālie valdības politiskās darba kārtības un parlamenta jautājumi, kā arī savstarpējas sadarbības jautājumi starp koalīcijas partneriem (politiskajām partijām). Šis formāts paredzēts, lai domstarpību gadījumā rastu politiskos kompromisus. Tādējādi minētie formāti nedublējas.
Uldis Augulis
labklājības ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA.
1. Tas ir atkarīgs no apspriežamā jautājuma temata un tā sagatavošanas detalizācijas.
2. Nedublē, jo jautājumi tiek skatīti tematiski un padziļināti.
Agnese Lāce
kultūras ministre
Foto: Zane Bitere, LETA.
Ministru kabineta komiteju formāts ir piemērots tēmām, par kurām nepieciešams runāt vairākās kārtās un kurām ir vajadzīga padziļināta tehniskā informācija. Šis formāts ļauj vienoties par turpmākajiem secīgajiem soļiem nospraustā mērķa sasniegšanai. Piemēram, Digitālās transformācijas tematiskās komitejas sēdēs notika vienošanās par projektu iniciatīvu iesniegšanas procesu, to izvērtēšanas principiem, kā arī vēlāk – par apstiprināmajām idejām un skaidriem termiņiem detalizētu projektu izstrādei. Uzskatu, ka šis formāts var palīdzēt pieņemt lēmumus pārresoriski, kā arī dod iespēju izrunāt procesā radušos iebildumus vai pretrunas.
1Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, 14.12.2022. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/14490/download?attachment.
2 Ministru kabineta kārtības ruļļa 202.1 pants.
3 Lagavonskis G. Ministru kabineta komitejas – solis pareizā virzienā. LV portāls, 20.01.2023. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/348278-ministru-kabineta-komitejas-solis-pareiza-virziena-2023.
4 Kažoka I., Rollis I. Somijas labās pārvaldības pamatā – stūrgalvīga konsekvence un vēlme panākt kaimiņus, LV portāls, 02.11.2022. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/346123-somijas-labas-parvaldibas-pamata-sturgalviga-konsekvence-un-velme-panakt-kaiminus-2022.
5 Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2023/1.2.1.-286 “Par Stratēģiskās vadības tematisko komiteju”, 09.11.2023. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/347287-par-strategiskas-vadibas-tematisko-komiteju.
6 Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2024/1.2.1.-158 “Par Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematisko komiteju”, 30.04.2024.. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/351703-par-latvijas-austrumu-pierobezas-socialekonomiskas-attistibas-un-drosibas-stiprinasanas-tematisko-komiteju.
Raksts sagatavots projekta “Risinājumi labākai Latvijas pārvaldībai” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par semināra saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs “Providus””.
