Jauno valdību, kuras ministriju sastāvs papildināts ar Klimata un enerģētikas ministriju, veidos trīs politisko spēku – “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība” – koalīcija. Tā darbu sāks šādā sastāvā:
Arturs Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – doktora grāds valodniecībā (Pensilvānijas Universitāte, 1996).
Līdzšinējā karjera: Arturs Krišjānis Kariņš ir bijis Latvijas Ministru prezidents kopš 2019. gada 23. janvāra. 2009. un 2014. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. No 2004. līdz 2006. gadam ir ieņēmis Latvijas ekonomikas ministra amatu, bet no 2002. līdz 2009. gadam bijis Saeimas deputāts, pārstāvot partiju “Jaunais laiks”.
Arvils Ašeradens
finanšu ministrs
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – maģistra grāds ekonomiskajā ģeogrāfijā (Latvijas Universitāte, 1986).
Līdzšinējā karjera: 13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Bijušais ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdībā no 2016. gada 11. februāra līdz 2019. gada 23. janvārim. Pirms ievēlēšanas 10. Saeimā bijis A/S “Diena” valdes priekšsēdētājs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – vēstures bakalaurs (Latvijas Universitāte, 1995), politikas zinātņu maģistrs starptautiskajās attiecībās (Latvijas Universitāte, 1998), maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā (ASV Nacionālās aizsardzības universitāte, 2000).
Līdzšinējā karjera: Latvijas Republikas ārlietu ministrs kopš 2011. gada 25. oktobra. Pirms tam pildījis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus, vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju, ieņēmis vadošus amatus Aizsardzības ministrijā.
Ināra Mūrniece
aizsardzības ministre
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Izglītība – augstākā – profesionālais bakalaura grāds tulkošanā (Ekonomikas un kultūras augstskola, 2007), tulkotājas kvalifikācija (Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte, 2009).
Līdzšinējā karjera: pirms ievēlēšanas 11. Saeimā bijusi žurnāliste laikrakstā “Latvijas Avīze”. 12. un 13. Saeimas priekšsēdētāja.
Inese Lībiņa-Egnere
tieslietu ministre
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – jurista kvalifikācija (Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2001), LL. M. grāds (Legum Magister) iegūts ar izcilību (Alberta Ludviga Universitātes Juridiskā fakultāte, 2002), tiesību doktora zinātniskais grāds (Dr. iur.) (Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2007).
Līdzšinējā karjera: Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesisko zinātņu katedras docente. 11., 12. un 13. Saeimas priekšsēdētāja biedre. Pirms ievēlēšanas Saeimā bijusi Valsts prezidenta juridiskā padomniece, zvērināta advokāte.
Anda Čakša
izglītības un zinātnes ministre
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – ārsta grāds (Latvijas Medicīnas akadēmija, 1999), specializācija anestezioloģijas un intensīvās terapijas specialitātē (Rīgas Stradiņa universitāte, 2002), MBA veselības aprūpes vadība (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, 2007), psihoterapeita kvalifikācija (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010).
Līdzšinējā karjera: pirms kļuva par Latvijas Republikas veselības ministri no 2016. gada 11. jūlija līdz 2019. gada 23. janvārim, ieņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas amatu.
Līga Meņģelsone
veselības ministre
Foto: Evija Trifanova, LETA
Ministra amatam virza partiju apvienība “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Izglītība – augstākā – bakalaura grāds kultūras menedžmentā (Latvijas Kultūras akadēmija), augstākās profesionālās izglītības diploms (ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja kvalifikācija, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte). Iesāktas maģistra līmeņa studijas programmā “Sabiedrības vadība” Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē.
Līdzšinējā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore kopš 2011. gada. Pirms tam profesionālā darbība bijusi saistīta ar medijiem. No 2001.–2004. gadam ieņēmusi ziņu aģentūras “BNS-Latvija” direktores amatu, no 2005.–2008. gadam vadīja izdevniecību “Dienas žurnāli”, bet no 2008.–2009. gadam – AS “News Media Group”.
Raimonds Čudars
klimata un enerģētikas ministrs
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – jurists (Latvijas Universitāte, 1996).
Līdzšinējā karjera: bijušais Salaspils novada domes priekšsēdētājs no 2009. līdz 2022. gadam.
Evika Siliņa
labklājības ministre
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – jurista kvalifikācija (Latvijas Universitāte, 1997), sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē (Rīgas Juridiskā augstskola, 2001).
Līdzšinējā karjera: pirms kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri 2019. gada janvārī, bijusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un juridiskā padomniece. No 2003. līdz 2012. gadam – individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.
Māris Kučinskis
iekšlietu ministrs
Foto: Evija Trifanova, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Izglītība – augstākā – vadības un ekonomiskās informācijas fakultāte, ekonomista specialitāte (Latvijas Valsts Universitāte, 1988).
Līdzšinējā karjera: 13. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Latvijas Republikas Ministru prezidents no 2016. gada 11. februāra līdz 2019. gada 23. janvārim. Pirms ievēlēšanas 8. Saeimā bijis ilggadējs Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.
Ilze Indriksone
ekonomikas ministre
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Izglītība – augstākā – Lauku inženieru fakultāte, vides saimniecības specialitāte, inženieres kvalifikācija un vides zinību bakalaura grāds (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 1998), Ekonomikas un vadības fakultāte, programma “Vides pārvaldība”, vides zinātņu maģistra grāds (Latvijas Universitāte, 2001).
Līdzšinējā karjera: Latvijas ekonomikas ministre kopš 2022. gada 26. maija. Pirms tam – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Bijusī Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece.
Jānis Vitenbergs
satiksmes ministrs
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Izglītība – augstākā – bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā (Liepājas Universitāte, 2008).
Līdzšinējā karjera: Latvijas Republikas ekonomikas ministrs kopš 2020. gada 2. aprīļa.
Didzis Šmits
zemkopības ministrs
Foto: Evija Trifanova, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Izglītība – augstākā – politikas zinātnes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās (Latvijas Universitāte, 1998), maģistra grāds starptautisko organizāciju diplomātijā (Parīzes 11. Universitāte, 2000).
Līdzšinējā karjera: pirms tika ievēlēts 13. Saeimā, bijis Rojas novada domes deputāts. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents.
Māris Sprindžuks
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Foto: Evija Trifanova, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Izglītība – augstākā – bakalaura grāds agronomijā (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 1994), maģistra grāds valsts pārvaldē (Kanzasas Universitāte ASV, 1998).
Līdzšinējā karjera: bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs.
Nauris Puntulis
kultūras ministrs
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Izglītība – augstākā – vokālā nodaļa, bakalaura grāds (Latvijas Valsts konservatorija, 1985), maģistra grāds operdziedātāja, pedagoga specialitātē (Latvijas Mūzikas akadēmija, 1994).
Līdzšinējā karjera: Latvijas Republikas kultūras ministrs kopš 2019. gada 8. jūlija. Bijis Rīgas domes deputāts no 2013. līdz 2019. gadam.
Mērķis – ekonomikas transformācija
Jaunizveidotās valdības mērķis saskaņā ar Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā.
Raksturojot pārmaiņas, kādas sabiedrība ir piedzīvojusi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, un šībrīža ģeopolitisko situāciju pasaulē, deklarācijā pausta jaunās valdības apņemšanās darīt “visu iespējamo, lai nodrošinātu valsts drošību un sociālekonomisko attīstību”.
Valdības veidotāji deklarācijā uzsver, ka “cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm. Lai īstenotu plašu ekonomikas transformāciju, mērķēti pārorientējams darbs piecās savstarpēji cieši saistītās jomās:
- Drošība
Droša vide ir ekonomikas transformācijas un valsts attīstības pamats.
“Mūsu valsts iedzīvotājiem un jebkuram investoram vajadzīga pārliecība, ka Latvija ir un būs droša un tiesiska valsts, kur dzīvot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Drošības joma aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, tiesiskumu un likuma varas stiprināšanu,” uzsvērts valdības deklarācijā.
- Izglītība
Izglītība ir valsts ekonomikas transformācijas pamats.
“Caur visiem mūžizglītības posmiem – pirmsskolu, pamatskolu, vidusskolu, profesionālo un profesionālās ievirzes izglītību, speciālo un interešu izglītību, kā arī augstskolu – mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kas dod iespēju katra indivīda izaugsmei un sagatavo reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē,” teikts valdības deklarācijā.
- Enerģētika
Enerģētika ir ekonomikas transformācijas motors.
Paļauties uz “lēto Krievijas gāzes importu” vairs nevar. “Tāpēc ir jāattīsta tāda enerģētikas nozare, kas paredz pietiekamu, prognozējamu un cenas ziņā konkurētspējīgu enerģētikas nodrošinājumu nākotnes ekonomikas attīstībai un skaidru plānu, kā Latvija sasniegs tai saistošos ES klimata mērķus,” secināts valdības deklarācijā.
- Konkurētspēja
Konkurētspēja ir ekonomiskās transformācijas nodrošinājums.
Parakstot deklarāciju, jaunizveidotā valdība ir paudusi apņemšanos veicināt tautsaimniecības un eksporta izaugsmi un augstas pievienotās vērtības investīcijas Latvijā, kā arī panākt būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos.
“Jāattīsta ne tikai Rail Baltica dzelzceļa projekts, bet jāpārorientē visa mūsu dzelzceļa sistēma un ostu potenciāls. Ir jāturpina attīstīt pelnošie lauksaimniecības un mežsaimniecības sektori, lai augtu to pievienotā vērtība. Mums ir jāiedzīvina jauno novadu centru ekonomiskā attīstība, kas ietver mājokļu pieejamību, izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību un fizisko savienojamību ar tuvāko apkārtni un citiem novadu centriem. Rīgas konkurētspējas stiprināšana ir priekšnoteikums straujākai valsts kopējai ekonomikas izaugsmei.”
- Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība
Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība ir ekonomikas ilgtspējas pamats.
Jaunizveidotā valdība deklarācijā atsaucas uz Ziemeļvalstu pieredzi, kas liecinot, ka “kopējā dzīves kvalitātes uztvere investoru piesaistei un ekonomikas attīstībai ir svarīgāka par dzīves dārdzību vai nodokļu slogu. Savukārt dzīves kvalitāte ir pamats pašu, mūsu bērnu un uzņēmēju izvēlei par labu savai zemei Latvijai”.
“Lai ikkatrs izjustu dzīves kvalitātes uzlabojumus, ir jāstiprina tiesiskums, veselības aprūpes kvalitāte, latviskā kultūrtelpa, vietējo kopienu attīstība, kā arī bērnu aprūpes un labklājības sistēma, jāpanāk, lai cilvēks būtu efektīvu pakalpojumu centrā,” uzsvērts deklarācijā.
Fiskālā disciplīna
Parakstot deklarāciju un Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju sadarbības līgumu, jaunā valdība arī vienojusies par fiskālās politikas pamatprincipiem, parakstot Fiskālās disciplīnas līgumu.
Tajā pausta valdības apņemšanās pakāpeniski samazināt vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no IKP 2025. gadā un turpināt to uzturēt tādā līmenī, paredzot atrunu, ka ārpus šī nosacījuma tiks finansēts aizsardzības un iekšējās drošības izdevumu pieaugums un vienreizēji izdevumi, kas saistīti ar Krievijas kara pret Ukrainu izraisītās krīzes seku mazināšanu un valsts enerģētiskās neatkarības no Krievijas nodrošināšanu.
Pēc kara izraisītās krīzes beigām valdība ir apņēmusies īstenot tādu fiskālo politiku, kas samazina vispārējās valdības parādu zem 40% no IKP.
- Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
- Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju Fiskālās disciplīnas līgums
- Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju sadarbības līgums
Latvijas Republikas Satversmes 59. pants nosaka, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amata pildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā.
