Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Valdība ir sākusi darbu pie 2023. gada valsts budžeta un nākamo gadu budžetu ietvara. Tā pamatā ir valdības apņemšanās īstenot ekonomikas transformāciju un piecas prioritātes, kas izriet no jaunās valdības deklarācijā izvirzītā – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Valdība, sākot darbu pie nākamā gada budžeta, apstiprināja aktualizētās makroekonomisko rādītāju, kā arī budžeta ieņēmumu prognozes 2022.–2025. gadam.
Salīdzinot ar augusta prognozēm, atjaunotajā makroekonomisko rādītāju scenārijā arī nedaudz paaugstināta inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam. Pēc aktualizētajām prognozēm patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā sasniegs 17,3%, turpretī 2023. gadā samazināsies līdz 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un 2,0 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts augusta sākumā. Nākamajos divos gados inflācijas spiediens samazināsies, līdz 2025. gadam tai stabilizējoties 2,0% līmenī, aprēķinājusi Finanšu ministrija.
Darba samaksas pieauguma prognoze 2022. gadam nav mainīta, savukārt 2023. un 2024. gadam ir paaugstināta attiecīgi līdz 7,5% un 6,2%, ņemot vērā minimālās mēneša darba samaksas paaugstinājumu līdz 620 un 700 eiro attiecīgi no 2023. un 2024. gada 1. janvāra, kā arī nedaudz straujāku prognozēto patēriņa cenu pieaugumu.
Valsts prioritātes ir piecas – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte – pēc valdības sēdes medijiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Finanšu ministrijas aprēķini, kurus apstiprina arī Latvijas Banka un Fiskālās disciplīnas padome, ir veikti apstākļos, kad Krievija turpina brutālo karu Ukrainā. Tam sekas ir visā pasaulē, arī Eiropā, tostarp Latvijā. Tas arī nozīmē, ka ārējie apstākļi neilgā laikposmā var krasi mainīties, kas varētu ietekmēt visas pasaules, arī Latvijas ekonomiku, līdz ar to – Latvijas budžetu. “Apstākļi ir mainīgi. Tomēr tas nenozīmē, ka nevaram plānot, gluži pretēji, mums ir pienākums plānot, kā varēsim izmantot šo laiku, lai pārkārtotu mūsu ekonomiku,” uzsvēra valdības vadītājs.
Uz būtisko atšķirību šī budžeta veidošanā norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens – tas tiek izstrādāts augstas nenoteiktības apstākļos, turklāt ir nepieredzēti augsta inflācija, augstākā, kāda līdz šim ir bijusi. Finanšu ministrs arī atzina, ka ekonomisko scenāriju, kādu valdība [ceturtdien, 22. decembrī] ir apstiprinājusi, ticamības pakāpe ir ļoti relatīva jeb 50 pret 50.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta līdz 1,6%, un šīgada 3. un 4. ceturksnī ir redzama recesija. Latvijas Bankas eksperti prognozē seklu recesiju nākamā gada pirmajiem diviem ceturkšņiem. Savukārt otrajā pusgadā recesijai vajadzētu beigties un atgriezties ekonomikas izaugsmei. Ekspertu vērtējumā 2023. gadā vēl varētu būt IKP kritums – 0,6%. Savukārt 2024. un 2025. gadā ekonomika varētu atgriezties pie mērenas izaugsmes.
Kā visneprognozējamāko daļu ministrs minēja inflāciju. Eiropas Centrālā banka ir veikusi pasākumus, lai to mazinātu. Inflācija ir sabremzējusies. Līdz ar to tiek prognozēts, ka nākamgad inflācijai vajadzētu samazināties līdz 8%.
Tomēr inflācija ir radījusi papildefektus – energoresursu, pārtikas preču, pakalpojumu un pārējo cenu celšanos.
Valdībai ir tiesības un vēlme saglabāt atbalsta pasākumus, kas 2022. gadā ir bijuši ievērojami – 2,5 miljardu eiro, gandrīz 6,3% no IKP apmērā. Tie tērēti atbalstam Covid-19 ierobežojumu laikā, energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensācijai, Ukrainas atbalstam. Atbalsta pasākumi plānoti arī nākotnē. 2023. gadam jau pašreiz budžetā iestrādāti 774 miljoni eiro –1,7% no IKP (atbalstam Ukrainai, energoatbalstam u. tml.).
Kā minēts, ECB ar procentu likmēm mēģina apstādināt inflāciju. Valdībai attiecīgi jāsalāgo fiskālā politika, lai nebūtu tā, ka ECB cenšas inflāciju dzesēt, savukārt valdība mēģina uzkurināt. Jāatrod līdzsvars, lai neveicinātu inflāciju, vienlaikus atrodot veidu, kā palīdzēt iedzīvotājiem, vērtēja A. Ašeradens.
Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem parādās neliela fiskālā telpa, iespēja papildināt jau pieņemtos lēmumus, sākot īstenot valdības četru gadu programmu ekonomikas pārkārtošanā.
Pašreiz fiskālā telpa 2023. gadam veidojas 215 miljonu eiro apmērā, 2024. gadam – 444 miljoni eiro un 2025. gadam – 408 miljoni eiro.
Kopējā prioritāte – ieguldām tā, lai ekonomikas pārkārtošana varētu notikt atbilstoši valdības deklarācijai. Šīs apņemšanās jānostiprina konkrētos lēmumos attiecīgos virzienos, uzsvēra K. Kariņš. Uzsāktais darbs pie budžeta turpināsies intensīvi. Diskusijas jau sākušās, būs nepieciešamas arī vienošanās, ka atvēlam naudu izglītības, īpaši zinātnes, pētniecības, vajadzībām, lai nākotnē varam nodrošināt valsts konkurētspēju. Tāpat drošībai nepieciešams, lai aizsardzības spēkiem būtu vajadzīgais finansējums, jāievieš valsts aizsardzības dienests un jāiegādājas nepieciešamās aizsardzības sistēmas, kas ir plānotas. Vienlaikus jāraugās, lai tiktu atvēlēta nauda iekšējām struktūrām.
Arī finanšu ministrs uzsvēra, ka, veidojot valdības deklarāciju, tika ilgi diskutēts par prioritātēm, nonākot pie galvenā uzdevuma – ekonomikas transformācijas.
Valdības izskatītajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025. gadam apkopoti ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un neatkarīgo institūciju pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem. Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2023. gadam veido 2 miljardus 232,7 miljonus eiro.
Atbilstoši apstiprinātajam budžeta sagatavošanas grafikam par nākamā gada un vidēja termiņa ietvara 2023.–2025. gadam prioritātēm valdībai ir jāvienojas līdz 13. janvārim.
