Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Arī pēc Saeimas vēlēšanu gada, ja vēl nav pieņemts jaunais budžets, valstij ir jānodrošina normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā, obligātie maksājumi valsts parāda saistību izpildei un valsts iemaksas ES budžetā, jāturpina iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
2023. gadu valsts sāks ar pagaidu jeb tehnisko valsts budžetu. Tāda kārtība likumā ir paredzēta, ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. Tehnisko budžetu nākamajam gadam ar rīkojumu ir apstiprinājis finanšu ministrs.
Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.
Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek apstiprināts pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, to nemainot.
Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un risinājumus.
Arī nākamais – 2023. gads – Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība, informācijā par nākamā gada pagaidu budžetu paskaidro Finanšu ministrija.
Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus, ievērojot vairākus nosacījumus.
Par pamatu katras ministrijas izdevumiem tiek ņemts vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam apstiprinātais izdevumu apjoms attiecīgajai ministrijai.
Tas tiek koriģēts, lai nodrošinātu starptautisko saistību izpildi, valsts parāda procentu maksājumus, ārvalstu finanšu palīdzības (tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu) līdzfinansēto projektu īstenošanu, budžeta iestāžu maksas pakalpojumu sniegšanu, kā arī tādu maksājumu veikšanu, kuru izdevumu apmēru ietekmē pakalpojuma saņēmēju skaita izmaiņas (piemēram, pabalsti, pensijas).
Finanšu ministrija uzsver, ka tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, bet netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav īstenotas iepriekšējā saimnieciskajā gadā.
Valstij ir jānodrošina spēkā esošo normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā, kā arī tādu obligāto maksājumu veikšana kā izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem un valsts iemaksas ES budžetā.
Vienlaikus nemainīgā līmenī tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde, izņemot terminētos pasākumus, kurus paredzēts beigt 2022. gadā.
Lai pašvaldībām būtu nodrošināts stabils funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums, tiek apstiprināta mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadale, aizņēmumu un galvojumu limiti. Tādējādi tiks nodrošināta to izmantošana ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Finanšu ministrija atgādina, ka tehniskā budžeta ietvaros kā iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana turpināma jau pieņemto normatīvo aktu izpilde, piemēram, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums, kas nosaka atbalsta pasākumus, lai mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un tautsaimniecību, elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponentes maksas kompensēšanu, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas nosaka atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem bruņotā konflikta norises laikā, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kas nosaka atbalstu atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem.
Vairāku normatīvo aktu izpilde nodrošināma ar tehnisko budžetu atlīdzības jomā, sākot ar 2023. gada 1. janvāri (grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro, 2021. gada 16. novembrī pieņemtie grozījumi un atlīdzības reforma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā).
Finanšu ministra Arvila Ašeradena 2022. gada 23. decembra rīkojums Nr. 866 “Par valsts pagaidu budžetu 2023. gadam” un pielikumi par izdevumiem pieejami Finanšu ministrijas tīmekļvietnē, norādē “Valsts pagaidu budžets 2023. gadam”.
