Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Budžeta likumā ir noteikti pieci prioritārie virzieni – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.
Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” vizuālis.
Valsts prezidents Egils Levits, izsludinot 2023. gada valsts budžeta un triju gadu budžeta ietvara likumu un pavadošos 12 likumus, paziņojumā par valsts budžeta likumu paketi 2023. gadam vērš uzmanību būtiskiem jautājumiem, kas vēl ir jārisina izglītības jomā un veselības nozarē.
Likums “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” stājas spēkā trešdien, 22. martā, savukārt pavadošo tiesību aktu paketē iekļauto likumu grozījumi stājas spēkā atšķirīgos termiņos, kādi ir noteikti attiecīgajā likumā.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2023. gadā prognozēti 12,7 miljardu eiro, izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā.
Pirmo reizi valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvars ir apvienots vienā likumā, nosakot budžeta rādītājus ne tikai 2023. gadam, bet arī 2024. un 2025. gadam.
Vienlaikus ar budžeta likumu izsludināti arī pavadošie likumi. Budžeta likumu paketē iekļautie 12 likumu grozījumi paredz tiem atšķirīgu stāšanās spēkā laiku:
Valsts prezidents Egils Levits paziņojumā par valsts budžeta likumu paketi 2023. gadam pauž gandarījumu, ka Ministru kabinets un Saeima 2023. gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī viņš ir izvirzījis kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.
Vienlaikus prezidents paziņojumā vērš uzmanību atsevišķiem būtiskiem jautājumiem divās nozarēs – izglītības un veselības jomā –, kurās jau budžeta apspriešanā ir bijis daudz diskusiju.
Saistībā ar pedagogu darba samaksu un tās pieauguma principiem Egils Levits aicina Ministru kabinetu nevilcināties un pienācīgā kārtā izpildīt tās vienošanās, kas tika panāktas jau iepriekšējā gadā sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Savukārt arodbiedrība tiek aicināta ar konstruktīvu sapratni attiekties pret valdības darbu un panākto vienošanos izpildes gadījumā pārvērtēt turpmāk plānotās darbības, tai skaitā streika nepieciešamību.
“Izglītības jomā, tāpat kā jebkurā citā nozarē, jautājums par pedagogu atalgojumu nav vienīgais risināmais jautājums. Prioritātei ir jābūt skolēnu izglītības kvalitātei un pieejamībai. Tikai pārdomātas reformas, tostarp ieilgusī skolu tīkla jautājuma risināšana sadarbībā ar pašvaldībām, var būt pamats tālākai finansējuma jautājuma pārskatīšanai. Tas ir jautājums turpmākajām diskusijām,” norādīts paziņojumā.
Veselības nozares organizācijas ir paudušas pamatotas bažas, ka neprognozējama un nepietiekama valsts finansējuma un cilvēkresursu trūkuma dēļ pacientiem tiek būtiski apgrūtināta pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem, atgādināts paziņojumā.
Prezidents uzskata, ka veselības nozare ir viena no tām, kurai būtu nepieciešama pilnīga skaidrība par tai pieejamo budžetu ilgākā laika periodā: “Šeit ir apsverams jautājums par pakāpenisku veselības nozares finansējuma palielināšanu līdz noteiktam procentam no iekšzemes kopprodukta, vēlāk – šī apmēra kāpināšanu. Šī precīzi noteiktā finansējuma apmēra definēšana ir Ministru kabineta tiešs uzdevums un atbildība. Vienlaikus uzskatu, ka ir turpināma profesionāla diskusija par labāko veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli.”
Budžeta likuma 1. pantā noteikts, ka tā īstenošanai ir noteikti pieci prioritārie virzieni: drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.
Aizsardzības nozarei 2023. gadā paredzēts piešķirt 969,93 miljonus eiro jeb 2,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 163,55 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā, norāda Aizsardzības ministrija. Nozares budžets katru gadu tiks pakāpeniski palielināts – 2024. gadā tas sasniegs 2,4% no IKP, savukārt 2025. gadā – 2,5%.
Aizsardzības ministrijas galvenās budžeta prioritātes 2023. gadā valsts aizsardzības spēju stiprināšanai ir Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju pilnveidošana, attīstot vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas iegādi, kā arī pilnvērtīga valsts aizsardzības dienesta ieviešana Latvijas pilsoņiem. Tāpat būtiskas prioritātes ir militārās infrastruktūras un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstība.
Vairāk par tēmu >>
Sociālās drošības jomā 2023. gadā jāveic minimālo ienākumu līmeņa reforma, kas paredz minimālo ienākumu sistēmas uzlabošanu, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus un pakāpeniski mazinātu sociālās nevienlīdzības plaisu. Minimālo ienākumu sliekšņus tagad palielinās katru gadu, un tie stāsies spēkā jau no šā gada 1. jūlija. Tas pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju, norāda Labklājības ministrija. Budžetā papildu līdzekļi paredzēti arī ārpusģimenes aprūpes atbalstam, cilvēku ar invaliditāti vajadzībām un citām nozares pārziņā esošajām jomām.
Vairāk par tēmu >>
Veselības nozarei šogad finansējums būs 1,6 miljardi eiro, informē Veselības ministrija. 1,35 miljardi eiro tiks novirzīti ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai: ģimenes ārstu praksēm, laboratoriskajiem izmeklējumiem, ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās medicīniskās palīdzības un plānveida medicīniskās palīdzības slimnīcās nodrošinājumam, kompensējamajiem medikamentiem u. c. 124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei: neatliekamās medicīniskās palīdzības, asins un asins komponentu nodrošinājumam, tiesu medicīniskās ekspertīzes un antidopinga politikas īstenošanai. 59 miljoni eiro – augstākajai medicīnas izglītībai, 15 miljoni eiro – veselības aprūpes finansējuma administrēšanai un Ārstniecības riska fonda darbībai. 11,3 miljoni eiro plānoti slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai. Nozares vadībai paredzēti 5,6 miljoni eiro.
Papildus veselības nozarei šogad piešķirtos 85,8 miljonus eiro plānots pamatā novirzīt onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.
Vairāk par tēmu >>
Ekonomikas ministrijas šā gada valsts budžeta prioritārie pasākumi ir ieguldījumi uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finanšu pieejamības veicināšanai, inovāciju attīstībai un zinātnes komercializācijai, cilvēkkapitāla un nodarbinātības pārvaldības modeļa pilnveidošanai, jaunuzņēmumu nozares ekosistēmas attīstībai, kā arī mājokļu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.
Vairāk par tēmu >>
Likumu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kā arī budžetu pavadošos likumus Saeima pieņēma 9. martā. Lai turpmākajos gados varētu īstenot ekonomikas transformāciju, saskaņā ar valdības deklarāciju kā svarīgākās prioritātes budžetā ir noteiktas – valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.
