NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
09. martā, 2023
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Saeima
1
1

Saeima pieņem 2023. gada valsts budžetu

Pirmo reizi valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvars ir apvienots, vienā likumā nosakot budžeta rādītājus ne tikai 2023.gadam, bet arī 2024. un 2025. gadam.

FOTO: Ieva Ābele, Saeima.

Saeima ārkārtas sēdē pieņēma 2023. gada valsts budžeta un triju gadu budžeta ietvara likumu, kurā noteikti pieci prioritārie virzieni – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Pavadošo likumprojektu paketē pieņemti grozījumi 12 likumos.

Saeimā 9. martā pieņemtais 2023. gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025. gadam likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un tā darbība attiecināma uz visu saimniecisko gadu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2023. gadā prognozēti 12,7 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 14,7 miljardu apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā, skaidrojot to ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 8,8 miljardus eiro, izdevumi 10,9 miljardus eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,2 miljardu eiro, izdevumi 4,1 miljarda eiro apmērā. 2023. gada vispārējās valdības budžeta deficīts (aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes) plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta pieļaujamie maksimālie parāda griesti noteikti 19,2 miljardu eiro apmērā jeb 45 % no IKP.

Jaunām valdības prioritātēm paredzēti līdzekļi 710 miljonu eiro apmērā. Papildu pasākumu īstenošanai 2023. gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā.

Drošības jomā vidējā termiņā papildu finansējums ir paredzēts vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā, informē Saeimas Preses dienests. Galvenās papildu izdevumu pozīcijas paredzētas pretgaisa aizsardzības un pretkuģu raķešu sistēmu iegādei, kāpinot Nacionālo bruņoto spēku aizsardzības spējas. Tāpat papildu finansējums paredzēts profesionālā dienesta un Zemessardzes kaujas spēju un gatavības celšanai, valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, Latvijā esošās NATO daudzfunkcionālās kaujas grupas paplašināšanai, kā arī 77 miljoni eiro paredzēti Ukrainas iedzīvotāju un valsts rekonstrukcijas atbalstam.

Iekšlietu jomā 24 miljonus eiro paredzēts novirzīt amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai, 23,1 miljonu eiro – ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljonus eiro – austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Vēl 4,6 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai Rīgas reģionā, bet 4,9 miljoni eiro – kiberdrošības stiprināšanas pasākumiem. 

Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus paredzēts finansējums 85,8 miljonu eiro apmērā. Tas paredz uzlabojumus onkoloģijas jomā, tostarp diagnostikā, paliatīvajā aprūpē pacientiem mājās, specializētās pārtikas iegādē. Tāpat būs iespēja turpināt līdzšinējo terapiju, pārskatīt apmaksas tarifus, kā arī kompensējamo zāļu sarakstā varēs iekļaut jaunus onkoloģijas medikamentus.

Uzlabojumi paredzēti bērnu veselības aprūpē, tostarp kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksā bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksā cistiskās fibrozes pacientiem.

Izglītības jomā atalgojuma palielināšanai pedagogiem paredzēti 61,6 miljoni eiro, tostarp pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme jau iepriekš noteikta 1070 eiro apmērā, bet no šī gada 1. septembra vispārējās izglītības iestāžu pedagogu zemākās algas likmi paredzēts palielināt līdz 1080 eiro par 36 stundām. Papildu 8,6 miljoni eiro paredzēti, lai varētu pilnībā sagatavoties pārejai uz mācībām latviešu valodā, ieviestu valsts pārbaudes darbus dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos, palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem. 

Augstākās izglītības un zinātnes jomā papildu finansējums 31,8 miljonu eiro apmērā paredzēts zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektiem un valsts pētījumu programmas īstenošanai, kā arī pasaules līmeņa tenūras profesūras veidošanai, finansēšanas modeļa maiņai augstskolās un paaugstinātām mērķstipendijām kvalificētu pedagogu nodrošināšanai skolās. Savukārt sporta jomas atbalstam paredzēts novirzīt 5,6 miljonus eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 10,4 miljonu eiro apmērā paredzēts, lai palielinātu atbalstu mazāk aizsargātajiem valsts iedzīvotājiem – minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Papildu finansējums sešu miljonu apmērā paredzēts atlīdzības palielināšanai asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, bet 4,4 miljoni eiro – tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošanai.

Valsts budžeta likumā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2023., 2024. un 2025. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem – 75% un valsts budžetam – 25%. Saeima neatbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības prasīto atgriešanos pie kādreizējā IIN sadalījuma, kāds bija līdz 2021. gadam – 80 % pašvaldību un 20% valsts budžetam. 2023. gadā IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir prognozēti 1,76 miljardu eiro. 2022. gadā tie bija 1,39 miljardi eiro.

Pirmo reizi valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvars ir apvienots, vienā likumā nosakot budžeta rādītājus ne tikai 2023. gadam, bet arī 2024. un 2025. gadam.

Saeima pieņēma arī budžeta paketē iekļautos 12 likumu grozījumus.

No šā gada 1. jūlija paaugstinās minimālos ienākumus

Budžetu pavadošo likumu grozījumu paketē iekļautie pieci tiesību akti paredz izmaiņas sociālās drošības jomā, – īstenojot minimālo ienākumu līmeņa reformu dažādu ienākumu (pensiju, pabalstu) saņēmējiem.

Iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sociālās aizsardzības sistēmā ir noteikti atšķirīgi minimālo ienākumu sliekšņi – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem un pašvaldības sociālās palīdzības saņēmējiem.

Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā no šā gada 1. jūlija tiks pāriets no minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no ienākumu mediānas. Turpmāk, pieaugot ienākumu mediānai, attiecīgi palielināsies minimālās pensijas, pabalsti un citi garantētie minimālie maksājumi.

Grozījums paredz, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Debatēs par likumprojektu opozīcijas deputāti, kritizējot izraudzīto procentuālo apmēru kā pārāk zemu, minēja arī jaunā aprēķina (20% no mediānas) rezultātu, kas būtu 125 eiro, bet tāda summa nenosegšot pat inflācijas ietekmi.

Pašreiz likums nosaka, ka minimālais ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 eiro un tos pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.

Likuma grozījums tiks piemērots no 2023. gada 1. jūlija, no kura arī tiks pārskatīti minimālo ienākumu sliekšņi, ņemot vērā CSP publicēto minimālo ienākumu mediānu par 2020. gadu. Sākot ar 2024. gadu, minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs katra gada janvārī.

Tie nosaka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas piesaisti procentuālai vērtībai no CSP publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Piemēram, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze būs 25% apmērā no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 30% apmērā.

Likumā arī precizēta minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas, pārrēķināšanas un indeksācijas kārtība.

Likumā paredzētos minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai noteiks procentos no CSP pārskata gadā publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju. Garantēto minimālo ienākumu slieksni noteiks 20% no ienākumu mediānas.

Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50% no ienākumu mediānas.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība būs tiesīga noteikt ne augstāku kā 80% no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Tāpat kā pašreiz minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķinās, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim koeficientus: pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā – koeficientu 1; pārējām personām mājsaimniecībā – 0,7.

Izmaiņas paredz arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru noteikt procentos no minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Atkarībā no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, no invaliditātes grupas, invaliditātes cēloņa un citiem likumā minētajiem nosacījumiem pabalsta apmērs paredzēts 20%, 25% vai 30% apmērā no ienākumu mediānas.

Grozījums likumā paredz, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru piesaistīs procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas: bērnam līdz septiņu gadu vecumam – 25% no minimālo ienākumu mediānas mēnesī, bērnam no septiņu gadu vecuma – 30% no ienākumu mediānas.

Pašreiz likums nosaka, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs katram bērnam mēnesī ir 136 eiro līdz septiņu gadu vecumam vai 163 eiro no septiņu gadu vecuma.

LV publikācijā skaidrots >>

Izmaiņas ēnu ekonomikas mazināšanai, bāreņu interešu aizstāvībai, kultūras atbalstam

Izmaiņas likumā domātas, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk arī privātpersonām (šobrīd tikai juridiskām personām), reģistrējot Eiropas Savienības dalībvalstī iegādātu transportlīdzekli, būs jānorāda ziņas par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu, pārdevēju, pievienojot īpašumtiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par veikto samaksu. Sniegtās informācijas patiesumu iesniedzējam būs jāapliecina ar savu parakstu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodos VID un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrēs atsavināšanas aizliegumu uz 30 dienām, un tas attieksies uz transportlīdzekļiem (M1, arī M1G, un N1, arī N1G kategorija), kuri nav vecāki par pieciem gadiem.

Plašāk par likumprojektu >>

LV portālsAr grozījumiem likumā vērsīsies pret privātpersonu iesaisti PVN shēmās lietotu auto tirdzniecībā

Izmaiņas paredz, ka mazajām sabiedrībām un mikrosabiedrībām pagarinās gada pārskatu iesniegšanas termiņus gada pārskatiem, sākot ar 2022. pārskata gadu.

Tie noteiks aizbildņiem obligātu pienākumu apgūt valsts apmaksātu mācību programmu, lai veicinātu aizbildņu prasmes, zināšanas bērnu aprūpē, kas palīdzētu labāk izprast bērnu. Likumā arī precizēti nosacījumi, kādos gadījumos ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas turpināma bērna uzturēšanās ārpusģimenes aprūpē, lai bērni, sasniedzot pilngadību, justos drošāk un varētu būt pārliecinātāki par savu nākotni.

Ar grozījumiem tiks nodrošināts lielāks finansējums Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF). VKKF budžetā iepriekš noteikto 2% vietā šogad nonāks 2,5% no no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem. No 2024. gada 1. janvāra fondam paredzēts valsts budžeta līdzekļu piešķīrums 3% apmērā gan no plānotajiem akcīzes nodokļu ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, gan izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.

Izmaiņas paredz no 2023. gada 1. janvāra piemērot jaunu valsts atbalsta modeli preses piegādes pakalpojumu apmaksai. 

Ar grozījumu tiek izslēgts likuma pārejas noteikumu 8. punkts, saskaņā ar kuru Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā līdz 2023. gada 1. martam katrai pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžeta finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei. Izmaiņas nepieciešamas, jo valsts finansējums šim nolūkam netiks piešķirts.

Tie nosaka, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu budžeta programmas izpildītāja, kā arī papildina izsoļu ieņēmumu izmantošanas jomas un funkcijas Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju nodrošināšanai.

Par grozījumiem Izglītības likumā lems atsevišķi

Sākotnēji budžeta paketē iekļauto likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā Saeima nolēma izslēgt no 2023.gada budžeta un nākamo gadu budžeta ietvaru pavadošo likumprojektu paketes. Debatēs opozīcija norādīja, ka valdība maskēti likumprojekta 2. lasījumam iesniegusi priekšlikumus, kas paredz arī lielu skolu skaita samazināšanu. Jau debatēs iezīmējās šī likuma izmaiņu turpmāk apspriežamās saistītās tēmas – izglītības kvalitāte, reģionu un ekonomikas attīstība, demogrāfija, emigrācija un citas blaknes, kas pavada skolu reorganizāciju un likvidēšanu, jo īpaši laukos.

2023. gadu valsts sāka ar pagaidu jeb tehnisko budžetu. Tāda kārtība ir paredzēta, ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI