Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Vienkāršas krāpniecības shēmas lietotu automašīnu tirdzniecībā, lai apietu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu, joprojām esot izplatīta prakse Latvijā. Tajās nereti tiek iesaistīts pircējs, kurš tādējādi piesedz negodprātīga tirgotāja centienus slēpt no saimnieciskās darbības gūtos ienākumus. Lai mazinātu ēnu ekonomiku lietotu auto tirdzniecībā, valdībā janvāra beigās atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz, ka ziņas par auto iegādi ārvalstīs būs jāapliecina arī privātpersonām. Ar likumprojektu, kas vēl jāskata Saeimā, iecerēts arī paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktas kategorijas transportlīdzekli, kuru fiziskā persona iegādājas ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā.
Grozījumu Ceļu satiksmes likumā pamatmērķis ir identificēt un ierobežot iespējamo krāpšanos darījumos ar transportlīdzekļiem PVN jomā, tostarp efektivizēt fizisko personu pārbaudes un minimizēt nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu apriti, norādīts likumprojekta anotācijā.
Izmaiņas izstrādātas, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvu, sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), Satiksmes ministriju (SM) un biedrību “Auto asociācija”.
Likumprojekts iekļauts 2023. gada valsts budžeta likumprojekta pavadošo likumprojektu paketē.
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” paredz pienākumu personai, kura iesniedz iesniegumu CSDD par ārvalstī (citā ES dalībvalstī) patstāvīgi iegādāta transportlīdzekļa reģistrāciju, norādīt informāciju par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu, pārdevēju, pievienojot īpašumtiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par veikto samaksu. Ziņu patiesums būs jāapliecina ar savu parakstu.
Ar izmaiņām likuma 10. pantā plānots noteikt, ka, reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (vieglie pasažieru automobiļi, tai skaitā M1G) vai N1 (vieglais komerctransports, tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā, vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod VID.
Vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju CSDD reģistrēs atsavināšanas aizliegumu fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim, nosakot termiņu, kas ir 30 dienas.
Jāatgādina, ka 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likuma 10. pantā, kas noteica, ka noteiktas grupas transportlīdzekļiem, kurus savā īpašumā vai turējumā reģistrē juridiskās personas, vienlaikus ar to reģistrāciju CSDD tiek reģistrēts 15 dienu atsavināšanas aizliegums.
Tā darbības laikā informācija par reģistrēto transportlīdzekli tiek nodota VID izvērtēšanai, un dienests uzsāk nodokļu administrēšanas pasākumus, kuros no juridiskajām personām tiek pieprasīta papildu informācija par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem, vērtību un finanšu līdzekļu avotiem.
Ceļu satiksmes likumā minētā norma tika ieviesta ar mērķi samazināt tādu transportlīdzekļu tirdzniecības darījumu veikšanu, kas izdarīti PVN izkrāpšanas nolūkā.
Attiecībā uz fiziskām personām ar likumprojektu iecerēts noteikt garāku atsavināšanas aizlieguma termiņu, jo komunikācija ar fiziskām personām parasti esot “sarežģītāka un laikietilpīgāka” nekā ar juridiskām personām, norādīts likumprojekta anotācijā.
Pamatojoties uz VID rīcībā esošo informācijas analīzi, šobrīd nav konstatētas PVN izkrāpšanas pazīmes transportlīdzekļu tirdzniecības darījumos, izmantojot “karuseļu” shēmas, norādīts anotācijā.
Tomēr, kaut arī transportlīdzekļu (lietotu) tirdzniecības nozarē pastāv būtiski uzlabojumi, ir atklātas citas problēmas. Tā kā Ceļu satiksmes likuma 10. panta nosacījumi par transportlīdzekļa 15 dienu atsavināšanas aizlieguma reģistrāciju attiecas tikai uz juridiskām personām, VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas (galvenokārt tirdzniecības uzņēmumi), ar mērķi slēpt no uzņēmuma saimnieciskās darbības gūtos ienākumus.
Piemēram, VID veikusi izvērtējumu fiziskām personām, kuras 2021. gada martā un 2022. gada 1.–8. aprīlī iegādājās transportlīdzekļus ar izlaiduma gadu, kas nebija vecāks par 2016. gadu, un iegādes vērtību, kas bija lielāka par 10 000 eiro, kuru īpašumā pirmo reizi vai atkārtoti reģistrēti pēc izvešanas no iekšzemes reģistrēti transportlīdzekļi Latvijā minētajā periodā.
Tā rezultātā tika secināts, ka, iespējams, transportlīdzekļu iegādēs ir iesaistītas Latvijas juridiskās personas (patiesie darījuma organizatori, labuma guvēji), kas ar fizisko personu starpniecību izvairās no pilnīgas nodokļu nomaksas transportlīdzekļu realizācijas darījumos, kā arī pastāv risks, ka transportlīdzekļu reģistrācijai tiek iesniegti faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši iegādes dokumenti.
Pamatojoties uz izvērtēšanas rezultātā konstatēto, 89 fiziskām personām tika uzsākti nodokļu administrēšanas pasākumi, norādīts likumprojekta anotācijā.
Jāpiebilst, ka, vienai privātpersonai pērkot mašīnu no otras privātpersonas, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam PVN nav jāmaksā.
Par dažāda veida krāpniecības shēmām un nodokļu nenomaksāšanu lietotu automašīnu tirdzniecībā biedrība “Auto asociācija” aktīvi runājusi jau kopš 2018. gada.
“Latvijā ir ļoti izplatīts, ka dokumentu viltošanā iesaista pircēju, kurš piesedz tirgotāju, kas tādējādi apiet PVN nomaksu un slēpj savu uzņēmējdarbību,” apgalvo Saeimas deputāts, biedrības “Auto asociācija” prezidents Andris Kulbergs.
Viņš īsumā izklāsta, kā tas darbojas: “Jūs portālā SS.com noskatāt automašīnu, sazvanāties ar pārdevēju, tiekaties, piemēram, pie kāda tirdzniecības centra. Ja automašīna patīk, pirkuma līgumā tiek rakstīts, ka pērkat nevis no šī pārdevēja, bet kādas privātpersonas Vācijā, ka pats esat aizbraucis pakaļ mašīnai, to nopircis, atvedis un reģistrējis. Pārdevēja vārds neparādās nevienā dokumentā. Šajā gadījumā lielākā problēma ir tā, ka praktiski nav iespējams identificēt pārdevēju. Tā ir ļoti izplatīta un vienkārša shēma.”
“Statistika, uz kāda dokumenta pamata CSDD tiek reģistrētas automašīnas, liecina, ka vairums lietoto mašīnu pircēju personīgi braukuši uz Vāciju, lai tās iegādātos. Tomēr tā nav taisnība, tas nav iespējams,” saka biedrības vadītājs. Reālā situācija nereti ir tāda, ka tirgotājs, kas ir Latvijas uzņēmums, ir nopircis automašīnu no juridiskās personas Vācijas tirdzniecības placī. Atbilstoši ES regulējumam PVN būtu jāmaksā valstī, kurā auto tiks reģistrēts. Tā vietā Latvijas uzņēmums Vācijā iegādātās mašīnas pārdod tālāk privātpersonām Latvijā, kuras, reģistrējot automašīnu, norāda, ka to ir iegādājušās no privātpersonas Vācijā. Pēc laika uzņēmums ar visu “virtuālo” mašīnu autoparku tiek likvidēts un vietā – dibināts jauns.
Pēc “Auto asociācijas” rīcībā esošās informācijas Latvijā ir uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus tirdzniecības plačiem, lai nodrošinātu PVN apiešanas shēmu. Šāds pakalpojums maksā aptuveni 300 eiro par vienu mašīnu.
Gadā Latvijā tiek importēti apmēram 52 tūkstoši lietotu auto.
Pēc “Auto asociācijas” datiem apmēram 60% gadījumu no konkrētā segmenta (izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi) lietoto automašīnu pārdošanas tiek apiets PVN, tādējādi nodokļos netiek nomaksāti aptuveni 55 miljoni eiro gadā un tiek būtiski kropļota konkurence.
Godīgs tirgotājs nevar konkurēt ar tādu komersantu, kuram par PVN tiesu ir iespējams manevrēt ar automašīnas cenu, uzsver A. Kulbergs.
“Auto asociācijas” vadītājs grozījumu Ceļu satiksmes likumā dēļ nesaredz problēmas godīgiem automašīnu pircējiem: “Ja mašīna ir nopirkta legāli, nav problēmu uzrādīt dokumentus, un CSDD neveiks reģistrācijas aizturēšanu. Problēmas ir tikai tiem, kuri krāpjas, ja ir viltoti dokumenti.”
Savukārt biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija” valdes loceklis Aldis Čīma neredz jēgu grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Viņaprāt, tā būs kā šaušana pa zvirbuļiem ar lielgabaliem. “Mūsuprāt, nesalīdzināmi lielākus nodokļu ienākumus var iegūt, ja veic kontrolpirkumu no negodīgiem tirgotājiem, kuri nav autotirgotāji, bet privātā kārtā no Lietuvas importē automašīnas un tās nelegāli tirgo portālā SS.com, nemaksājot nodokļus. Šajā gadījumā nodokļu ieguvums būtu desmit reižu lielāks,” saka A. Čīma.
“Patlaban juridiskai personai, ievedot Latvijā automašīnu, tiek uzlikts 15 dienu liegums. Lai to apietu, mašīnas tiek noformētas uz fiziskām personām un pēc tam tirgotas. Taču darbības, lai pārbaudītu fiziskās personas un prasītu paskaidrojumus, VID var veikt jau tagad, nav obligāti nepieciešams atsavināšanas aizliegums,” norāda biedrības vadītājs.
Pēc viņa domām, 30 dienu atsavināšanas aizlieguma reģistrācija, kuras laikā neko nevarēs darīt ar automašīnu – ne pārdot, ne eksportēt –, ir liels apgrūtinājums fiziskai personai.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
