Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Valdība kā vienu no šīgada prioritātēm ir paredzējusi īstenot minimālo ienākumu līmeņa reformu. Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. LV portāls skaidro, kas ir mediāna un kur to izmanto.
Likumdošanas aktos paredzēts nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu, kas nav zemāka par 20% no ienākumu mediānas apmēra, informē Labklājības ministrija.
Grozījumi likumos paredz noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni. Tas ir atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem attiecībā uz nepieciešamību minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam.
Minētās izmaiņas plānots noteikt ar grozījumiem likumā “Par sociālo drošību”, Valsts sociālo pabalstu likumā, likumā “Par valsts pensijām”, likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas patlaban Saeimā tiek izskatīti 2023. gada valsts budžeta paketē.
Vairāk par tēmu >>
Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas galvenā pētniece Ludmila Fadejeva vērtē, ka šādas metodoloģijas noteikšana ir ļoti pamatota:
“Jābūt vienam līmenim, pret kuru attiecināt visus sociālos pabalstus un garantēto minimālo ienākumu līmeņus, pensijas utt. Ja mainās ienākums valstī, ko mēra ar ekvivalento mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu, ja to mediāna pieaug, tad palielinās arī minimālo ienākumu slieksnis un atbilstoši visi šim līmenim piesaistītie sociālie pabalsti. Tas ir ļoti labs instruments, lai visi sociālie pabalsti pieaugtu vienlaikus.”
Kā bija līdz šim? “Katram pabalstam – minimālajai pensijai, minimālajai algai u. c. – līmeņi bija fiksēti likumos, un tos pārskatīja neregulāri. Piemēram, minimālās pensijas nebija pārrēķinātas vairāk nekā desmit gadus,” saka L. Fadejeva. “Tagad, ja viss būs piesaistīts vienam kritērijam, tas automātiski tiks pārrēķināts un paaugstināts. Vairāk nebūs iespējama situācija, ka kaut ko nepaaugstina, jo ir aizmirsuši to izdarīt likumā.”
Kāpēc atskaites punkts ir tieši mediāna? “Tāpēc, ka vidējais rādītājs ir ļoti svārstīgs,” atbild LB ekonomiste. “Ekvivalentais mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums ir iegūts no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, kurā piedalās ap 4000 mājsaimniecību. Aptaujās daudz biežāk rēķina mediānas vērtības, jo tās ir stabilākas, mierīgākas un aug pakāpeniskāk, salīdzinot ar vidējām vērtībām.”
CSP skaidro, ka mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Mediāna dala rindu divās vienādās daļās.
L. Fadejeva apgalvo, ka mediānu var aprēķināt jebkuram naudas rādītājam, un to raksturo ar piemēru: ir trīs mājsaimniecības. Vienai ienākumi ir 1000, otrai 500 un trešajai – 100 eiro. Šādā gadījumā mediāna ir 500 eiro, jo šādi ienākumi ir mājsaimniecībai, kas atrodas tieši vidū.
Ja, piemēram, ir septiņas mājsaimniecības, tad ceturtās mājsaimniecības ienākumi ir mediānas rādītājs.
Otrs kritērijs, kā rēķina ienākumus, ir vidējais rādītājs. Vidējo ienākumu aprēķins ir sasummēt visus mājsaimniecību ienākumus un izdalīt ar to skaitu (1000 + 500 + 100 = 1600 eiro), kas ir jādala ar trīs, un kopā sanāk 533,33 eiro.
L. Fadejeva zina teikt, ka mediānu izmanto dažādos aprēķinos. Piemēram, rādītājs, ko diezgan daudz apspriež pēdējā gada laikā, ir mājsaimniecību īpatsvars, kas ir pakļautas nabadzības riskam.
To rēķina kā iedzīvotāju procentuālo īpatsvaru, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mazāks par 60% no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas.
Lai nodrošinātu datu lietotāju prasības pēc cita vidējā darba samaksas rādītāja, kuru neietekmē ļoti lielas vai mazas algas un kas labāk raksturotu tipisko atalgojuma līmeni valstī, CSP ir uzsākusi mediānas rādītāja aprēķinus, skaidrots pārvaldes mājaslapā.
CSP norāda, ka parasti darba samaksas rādītājiem mediānas vērtība ir mazāka par vidējo aritmētisko vērtību (vidējo darba samaksu).
CSP dati rāda, ka 2021. gadā mēneša vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa bija 939 eiro. Savukārt mēneša darba samaksas mediāna neto bija 740 eiro.
Starpība starp mediānu un vidējo aritmētisko vērtību ataino darba ienākumu sadalījuma asimetriju, skaidro CSP. Ja sadalījums būtu pilnīgi simetrisks, tad mediāna un vidējais aritmētiskais būtu vienādi.
Uz jautājumu, kāpēc mediānas alga ir mazāka nekā vidējā alga, L. Fadejeva atbild: “Tā ir matemātiska parādība. Parasti ļoti augstas algas ir tālu nobīdītas. Piemēram, septiņi punktiņi izvietoti diezgan tuvu, bet pēdējie trīs atrodas tālu, – tās ir relatīvi lielās algas. Ja rēķina vidējo algu, sasummē visus punktiņus un izdala ar to skaitu. Vidējā alga matemātiski būs izvietota tuvāk augstākajam galam.
Savukārt, ja rēķina mediānu, tad meklē punktiņu, kas ir pa vidu, un parasti tas ir izvietots pie mazajiem punktiņiem. Tādēļ bieži vien mediānas alga ir mazāka nekā vidējais algas lielums. Tomēr aprēķini var būt ļoti dažādi. Tos ietekmē tas, cik daudz ir lielo un mazo algu.”
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore un pētniece Līga Leitāne norāda uz nekonsekvencēm, vieniem ienākumus piesaistot mediānai, savukārt otriem – mēneša vidējai darba samaksai. Viņa min, ka valsts augstākajām amatpersonām atalgojums ir piesaistīts vidējai darba samaksai tautsaimniecībā, kas ir lielāka nekā mediāna.
L. Leitāne atsaucas uz CSP datiem par 2022. gada 3. ceturksni, proti, vidējā darba samaksa neto ir 1013 eiro (bruto tā ir 1384 eiro), turpretī mediāna ir 830 eiro (bruto – 1106 eiro).
“Rodas jautājums –, ja vienam pielīdzina pēc mediānas, bet otram pēc vidējās darba samaksas, tas nav konsekventi. Ja amatpersonu algas aprēķinātu pēc mediānas, pieaugums būtu krietni mazāks,” secina L. Leitāne.
2022. gada 1. jūlijā stājās spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi, kuru mērķis ir pakāpeniski paaugstināt valsts pārvaldes atlīdzības konkurētspēju, lai līdz 2027. gadam valsts pārvaldē strādājošajiem alga būtu vidēji 80% no privātajā sektorā attiecīgajos amatos maksātā atalgojuma.
Vairāk par tēmu >>
Rīcībā esošie (neto) ienākumi: naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta saistībā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u. tml.).
