Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
Saeimā iesniegts likumprojekts “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un to pavadošie 13 likumprojekti, kas paredz vairākas iedzīvotājiem būtiskas izmaiņas tiesību aktos, piemēram, minimālo ienākumu sliekšņu reformu. Konceptuāli par likumprojektiem plānots lemt 17. februārī, savukārt otrajā – galīgajā – lasījumā budžetu paredzēts skatīt 8. martā.
2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā.
“Tas skaidrojams ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju,” skaidro Finanšu ministrija.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka budžeta projekts ietver piecas pamatprioritātes – drošību, izglītību, enerģētiku un klimata pārmaiņas, konkurētspēju un labklājību. Tomēr pati svarīgākā šoreiz ir drošība.
EDVARDS SMILTĒNS
Saeimas priekšsēdētājs
Foto: Paula Čurkste, LETA.
“Šis ir drošības budžets. Mēs esam atdevuši vienu procentu no sava iekšzemes kopprodukta Ukrainai, jo ukraiņi cīnās par mums un aizstāv mūs kaujas laukos savā zemē. Aizstāv pret tiem, kuri, iespējams, kāro iegūt kontroli pār mūsu brīvību. Vienlaikus nedrīkstam aizmirst stiprināt paši savu aizsardzību – nodrošināt gaisa telpas drošību, ieviest valsts aizsardzības dienestu. Mums jābūt gataviem savu aizsardzību pilnā mērā sinhronizēt ar iekšējo drošību, nodrošinot finansējumu ne tikai armijai, bet arī iekšlietu struktūrām. Tāpat svarīga ir gan militārā, gan sociālā drošība. Lai cilvēkiem būtu pārliecība, ka brīdī, kad ir grūti, viņi saņems palīdzību.”
EVIKA SILIŅA
labklājības ministre
Foto: Edijs Pālens, LETA.
“Minimālo ienākumu līmeņa reforma ir viena no galvenajām šī gada budžeta prioritātēm, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus. Tas būs tiešs ieguvums iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, jo palielināsies gan mazākās pensijas, gan mājokļa pabalsts, gan garantētais minimālais ienākums. Minimālo ienākumu sliekšņi turpmāk mainīsies katru gadu atbilstoši ienākumu mediānai.”
Labklājības ministrija atgādina, ka sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti diferencēti minimālo ienākumu sliekšņi. Tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, minimālo vecuma un invaliditātes pensiju un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem.
Līdz ar to kopā ir sagatavoti grozījumi piecos likumos.
Jāpiebilst, ka tie nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas iepriekš lemto.
Likumprojekts paredz noteikt minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģiju un pilnveidot minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitāti. Šobrīd likums nosaka, ka minimālais ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 eiro un tos pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.
Grozījumi paredz noteikt, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. CSP publicē aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī līdz kārtējā gada 1. februārim, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam.
Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī.
Plānots, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī.
Likumprojekta mērķis ir noteikt atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no CSP tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, kas atbilst likumā “Par sociālo drošību” definētajiem minimālo ienākumu sliekšņiem.
Patlaban likuma 23. panta desmitā daļa nosaka, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs katram bērnam mēnesī ir 136 eiro (no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai) vai 163 eiro no septiņu gadu vecuma.
Plānots, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru katram bērnam mēnesī noteiks 25% apmērā no CSP tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, noapaļojot līdz veseliem eiro (bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai), un 30% apmērā no ienākumu mediānas (bērnam no septiņu gadu vecuma).
Likumprojekta mērķis ir noteikt garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, precizēt mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas kritērijus, noteikt koeficientus garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai dažādiem mājsaimniecību veidiem, noteikt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai.
Iecerēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai noteiks procentuālā apmērā no minimālās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju.
Grozījumi paredz noteikt garantēto minimālo ienākumu slieksni 20% no ienākumu mediānas.
Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50% no ienākumu mediānas.
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība būtu tiesīga noteikt ne augstāku kā 80% no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Plānots, ka minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķinās, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim koeficientus:
Likumprojekta mērķis ir noteikt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no CSP tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, kā arī precizēt minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas, pārrēķināšanas un indeksācijas kārtību.
Likumprojekta mērķis ir noteikt metodoloģisko pamatu un reālajai sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) apmēru, izmantojot likumprojektā “Grozījums likumā “Par sociālo drošību” ” noteikto pieeju minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā procentuālā apmērā (20–30%) no CSP tīmekļvietnē publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, nostiprinot vienotu pieeju valsts atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem.
Uzzini vairāk >>
Likumprojekta mērķis ir paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. Grozījumi paredz noteikt, ka turpmāk arī privātpersonām (šobrīd tikai juridiskām personām), reģistrējot Eiropas Savienības dalībvalstī iegādātu transportlīdzekli, būs jānorāda ziņas par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu, pārdevēju, pievienojot īpašumtiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par veikto samaksu. Sniegtās informācijas patiesumu iesniedzējam būs jāapliecina ar savu parakstu.
Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodos VID un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrēs atsavināšanas aizliegumu fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim uz 30 dienām.
Uzzini vairāk >>
Likumprojekta mērķis ir palielināt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu un garantēt VKKF stabilitāti, neatkarību un finansējuma pieaugumu.
Kultūras ministrija skaidro, ka saskaņā ar plānotajiem likuma pārejas noteikumiem jau šogad VKKF budžetā iepriekš noteikto 2% vietā nonāks 2,5% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem. Pēc ministrijas aplēsēm tas jau šogad veidos pieaugumu VKKF budžetā 1 368 000 eiro apmērā.
Mainītās procentu likmes pilnībā stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra, nosakot valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu VKKF 3% apmērā gan no plānotajiem akcīzes nodokļu ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, gan plānotajiem izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.
Uzzini vairāk >>
Likumprojekta mērķis ir noteikt aizbildņiem obligātu pienākumu apgūt valsts apmaksātu mācību programmu, lai veicinātu aizbildņu prasmes, zināšanas bērnu aprūpē, kas palīdzētu labāk izprast bērnu.
Tāpat, ņemot vērā, ka ne vienmēr jaunieši, sasniedzot pilngadību, ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi, likumprojekts paredz precizēt nosacījumus, kādos gadījumos ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas turpināma bērna uzturēšanās ārpusģimenes aprūpē, lai bērni, sasniedzot pilngadību, justos drošāk un varētu būt pārliecinātāki par savu nākotni.
Likumprojektā noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, jo tās ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursiem, kas tiek plānoti 2024. gada budžetā. Kopējā likumprojekta ietekme 2023. gadā ir 0,2 miljoni eiro, 5,6 miljoni eiro – 2024. gadā, bet no 2025. gada – 5,4 miljoni eiro ik gadu.
Uzzini vairāk >>
Likumprojekta mērķis ir izslēgt Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 8. punktu, proti, Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā līdz 2023. gada 1. martam katrai pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžeta finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei. Izmaiņas nepieciešamas, jo valsts finansējums šim nolūkam netiks piešķirts.
Likumprojekta mērķis ir mazajām sabiedrībām pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņus tiem gada pārskatiem, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un vēlāk, par vienu mēnesi.
Likumprojekts paredz pagarināt 59. panta sestās daļas spēkā stāšanās termiņu no 2022. gada 31. decembra uz 2023. gada 31. decembri. Minētā norma paredz valsts finansiālo atbalstu pieaugušo izglītībai, finansējot pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku papildu izglītošanā.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu budžeta programmas izpildītāja, kā arī papildināt (pilnveidot) izsoļu ieņēmumu izmantošanas jomas un funkcijas attiecībā uz Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju nodrošināšanu.
No 2023. gada 1. janvāra tiks piemērots jauns valsts atbalsta modelis preses piegādes pakalpojumu apmaksai.
Uzzini vairāk >>
Finanšu ministrija informē, ka pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 8,8 miljardus, savukārt izdevumi – 10,9 miljardus eiro. Turpretī speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,2 miljardu eiro, bet izdevumi – 4,1 miljarda eiro apmērā. 2023. gada vispārējās valdības budžeta deficīts (aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes) plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta likumprojektā pieļaujamie maksimālie parāda griesti noteikti 19,2 miljardu eiro apmērā jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildu finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties iepriekš minētajiem apstākļiem, valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.
Vairāk par tēmu >>
Lai turpmākajos gados varētu īstenot ekonomikas transformāciju, saskaņā ar valdības deklarāciju kā svarīgākās prioritātes ir noteiktas – valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Pēc plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem valdībā 2023. gada valsts budžetā piedāvāts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu.
Valdības jaunajām prioritātēm paredzēti līdzekļi 710 miljonu eiro apmērā. Papildu pasākumu īstenošanai 2023. gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā. Tāpat kā nepieciešamie finanšu resursi, ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot nepieciešamo finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības spēju stiprināšanai un atbalstam Ukrainai ir paredzēti 354 miljoni eiro.
Izglītības jomā 61,6 miljoni eiro paredzēti atalgojuma palielināšanai pedagogiem. Pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1070 eiro apmērā (iepriekš – 970 eiro). Savukārt no šīgada 1. septembra vispārējās izglītības iestāžu pedagogu zemākā algas likme tiks palielināta līdz 1080 eiro par 36 stundām. Lai sagatavotos pārejai uz mācībām latviešu valodā, ieviestu valsts pārbaudes darbus STEM jeb dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos un palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem, papildus paredzēti 8,6 miljoni eiro.
Augstākās izglītības un zinātnes jomā piešķirts papildu finansējums 31,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākās izdevumu pozīcijas paredzētas zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektiem un valsts pētījumu programmas īstenošanai, kā arī pasaules līmeņa tenūras profesūras veidošanai, finansēšanas modeļa maiņai augstskolās un paaugstinātām mērķstipendijām kvalificētu pedagogu nodrošināšanai skolās. Savukārt sporta jomas atbalstam tiks novirzīti 5,6 miljoni eiro.
Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus paredzētais finansējums sasniedz 85,8 miljonus eiro.
Uzzini vairāk >>
Papildu finansējums paredzēts arī labklājības jomā. Kā jau iepriekš minēts, tiks palielināts minimālo ienākumu atbalsts. Tāpat tiks palielināta atlīdzība asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, kā arī mazinātas rindas tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.
Iekšlietu jomā 24 miljoni eiro paredzēti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai. 23,1 miljons eiro tiks novirzīti ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljoni eiro – austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai.
Šogad ir Dziesmu svētku 150. gadadiena, tāpēc jubilejas gadā valdība ir vienojusies par papildu finansējumu svētku sekmīgai norisei.
Finanšu ministrija informē, ka paredzēts veidot inovāciju fondu agrīnas stadijas pētniecības projektiem ar komercializācijas potenciālu, attīstīt jaunuzņēmumu ekosistēmu un darba tirgus vajadzībām atbilstošu cilvēkkapitālu. Plānots turpināt mājokļu garantiju atbalsta programmu un atbalsta programmu “Balsts”, tam atvēlot 3 miljonus eiro. Tāpat plānots nodrošināt finanšu pieejamību uzņēmumiem, īstenojot investīciju fondu uz eksportu vērstu lielu investīciju projektu attīstībai un eksporta darījumu apdrošināšanai Latvijas uzņēmumiem. Tam paredzēti līdzekļi 12,19 miljonu eiro apmērā.
Vairāk par tēmu >>
