Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mācību programma aizbildņiem paredz iegūt izpratni par bērna attīstības vajadzībām, vecumposmu attīstības īpatnībām, spēju novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes, saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību.
FOTO: Freepik.
Cilvēkiem, kuri no 2023. gada 1. aprīļa tiks iecelti par aizbildņiem, būs pienākums obligāti apgūt valsts apmaksātu mācību programmu. To vajadzēs apgūt arī aizbildnim, kuru bāriņtiesa ir iecēlusi par aizbildni līdz 2023. gada 31. martam, ja viņš pats to vēlas vai ja bāriņtiesa, izvērtējot aizbildņa rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā, ir konstatējusi nepieciešamību apgūt šādu mācību programmu.
To nosaka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas stājas spēkā sestdien, 1. aprīlī.
Ar likumu šāds pienākums noteikts, lai veicinātu aizbildņu prasmes, zināšanas bērnu aprūpē, kas palīdzētu labāk izprast bērnu.
Vienlaikus stājas spēkā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 147 “Noteikumi par aizbildņu mācību programmu” un grozījumi MK noteikumos Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi”.
Mācības aizbildņiem organizēs ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kas ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā paredzēti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36.1 pantā.
Atbalsta centriem ir noteikta konkrēta atbildība par ārpusģimenes aprūpes sistēmā nonākušu bērnu pamattiesību uz ģimeni nodrošināšanu, kā arī deleģēta nozīmīga loma uzņemošo ģimeņu kontekstā, veicinot ārpusģimenes aprūpes sniedzēju skaita pieaugumu, pilnveidojot un stiprinot uzņemošo ģimeņu kapacitāti bērna vajadzībās balstītas aprūpes nodrošināšanā, kā arī sniedzot psihosociālo atbalstu ģimenēm, kuras savā aprūpē uzņēmušas bērnus.
Atbalsta centriem, sniedzot atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, pilnveidojot viņu kompetences, jāveicina, lai bērni, pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas sasniedzot pilngadību, būtu gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi, paskaidrots likuma grozījumu anotācijā.
No likuma izslēgta 35. panta otrā daļa, saskaņā ar kuru līdz šim pašvaldībai sava budžeta līdzekļu ietvaros bija jānodrošina mācības aizbildņiem. Turpmāk šīs mācības apmaksās valsts.
Praksē novērots, ka aizbildņiem būtu nepieciešams apgūt papildu zināšanas bērnu aprūpē, īpaši, ja ir starppaudžu atšķirība, kas var radīt konfliktus starp aizbildni un bērnu.
Ik gadu ievērojamam aizbildnībā esošo bērnu skaitam mainīta aprūpes forma, tostarp bērni tiek ievietoti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas nenoliedzami neatbilst bērnu labākajām interesēm. Lai maksimāli nodrošinātu bērnam drošu un nemainīgu vidi, kā arī konkrētu piesaistes personu, tādējādi radot emocionāli drošu vidi, aizbildnim nepieciešams padziļināt izpratni un zināšanas par bērna vecumposma attīstības īpatnībām, pozitīvu disciplinēšanu, juridiskajiem aspektiem un citas ar bērna ikdienas aprūpi saistītas zināšanas, norādīts likuma grozījumu pamatojumā.
Kārtību un termiņu, kādā apgūstama un saskaņojama aizbildņu mācību programma, prasības mācību programmas saturam un kritērijus tās izstrādei nosaka Ministru kabinets.
MK noteikumos paredzētā aizbildņu mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un uzraudzība; bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana; bērnam nozīmīgu emocionālo saikņu ietekme un atbalstīšana; drošu, atbalstošu un mūžilgu attiecību veidošana; sadarbība ar bērna tiesību aizsardzībā un atbalstā iesaistītajām organizācijām; aizbildnības tiesiskie aspekti (bērna tiesību un interešu pārstāvība); aizbildnim pieejamo resursu apzināšana, gūto zināšanu un prasmju praktisks pielietojums. Mācību programmas kopējais ilgums ir 56 akadēmiskās stundas.
Vairākās situācijās mācību programma nebūs obligāta, piemēram, ja persona ar bāriņtiesas lēmumu ir iecelta par aizbildni uz laiku, sevišķo aizbildni, ārkārtas aizbildni vai aizbildni bērnam, kurš ir sasniedzis 17 gadu vecumu.
Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopoto pārskatu par bāriņtiesu darbu 2021. gada 31. decembrī valstī bija 5910 bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, no kuriem aizbildņu ģimenēs atradās 3983 bērni.
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā izstrādāti atbilstoši budžetā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un pieņemti likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” pavadošo likumu paketē.
Sākotnēji bija paredzēts, ka ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiks arī iespēju ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas ilgāk atrasties aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Šādas tiesības būs, taču regulējums iekļauts citā likumā – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumos –, un šīs izmaiņas 12. pantā stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra.
