Bāreņu tiesības uz mājokli pēc pilngadības sasniegšanas un cits atbalsts

Saņemot jautājumus par to, ka bārenis pēc pilngadības nevar saņemt mājokli vai īsti nesaprot, ko nav pareizi izdarījis, nepamet sajūta, ka sabiedrība turpina atgaiņāties. Lai gan tiesību akti un koncepcijas paturēt prātā arī bāreņu dzīvi nenorāda uz valsts cietu sirdi.

Šoreiz LV portāls skaidro, kāds atbalsts un sociālās garantijas pienākas tiem, kuriem nav ne vistuvāko cilvēku, ne cita aizvēja dzīvē. Taču ir viņu valsts, pašvaldības un sabiedrības solidaritāte.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē.

Pēc pilngadības, 18 gadu vecuma sasniegšanas, situācija mainās. Valsts to ir paredzējusi un noteikusi atbalstu un sociālās garantijas jaunieša pieaugušā dzīves sākumam.

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) datiem, 2021. gadā ir pieņemti lēmumi par aizbildnības izbeigšanu 387 bērniem. 55 bērni pēc pilngadības sasniegšanas beiguši uzturēšanos audžuģimenē.

Tiesības uz mājokli vai pabalstu – likumā

Tieši ar pajumti daudzus gadus nav gājis lāgā, – brīvi dzīvokļi ir deficīts, un pretendentu uz tiem – daudz.

Lai loģiskāk noteiktu šo palīdzību arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, likumdevējs ir vairākas reizes papildinājis likumu.

2017. gadā, kad tika pieņemti grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, likās, ka pēc gadiem ilgas “ņemšanās” beidzot ir kārtība. Likumā tika precizēts un papildināts jau iepriekš noteiktais, ka bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz ar pilngadības sasniegšanu ir tiesības saņemt pašvaldības dzīvojamo telpu vai arī dzīvokļa pabalstu, lai mājokli varētu noīrēt paši, ja pašvaldībai nav, ko piešķirt.

Tātad palīdzība dzīvokļa jautājumos nozīmē, ka bērnam bārenim un citiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem, sasniedzot pilngadību, ir tiesības:

• Saņemt pašvaldības dzīvojamo telpu vai pašvaldības maksāto mājokļa pabalstu (iepriekš – dzīvokļa pabalsts) bez vecāku gādības palikušam bērnam no dienas, kad sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
• Būt reģistrētam rindā uz pašvaldības dzīvokli arī tad, ja saņem mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam.
• Uz dzīvojamo telpu, ko piešķir pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.
• Bērnam, informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības saņemt mājokļa pabalstu par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā. Nosakot šādu tiesību, bērns vairs netiek piesaistīts konkrētai pašvaldībai, taču saņem pabalstu, lai segtu maksājumus par mājokli jebkurā pašvaldībā Latvijā – piemēram, vietā, kurā studē vai strādā.

Tiesības uz atbalstu pēc pilngadības ir gan bāreņiem, gan bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri nodrošināti ar ārpusģimenes aprūpi. Atšķirība var būt situācijās, ja pašvaldība lemj, ka var  un vēlas nodrošināt plašāku atbalstu par valsts noteikto minimumu, informē VBTAI Administratīvās nodaļas vadošais eksperts Taivo Trams. 

Infografika par pieejamo atbalsta sistēmu >>

• Atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, sasniedzot pilngadību

Tomēr LV portāls joprojām saņem jautājumus par problēmām.

Iespējams, jaunie cilvēki grib kaut ko vairāk, nekā tiesību aktos pieļaujams, tomēr ir arī šādas situācija, par kurām 22-gadniece raksta: ''Man sociālajā dienestā pateica, ka nekas nepienākas.''

Freepik.

Vai bāreņu situācija ir redzama

Uz vaicāto, vai valstī ir kopēja informācija par bērniem-bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri sasniedz pilngadību, vai datu bāze, kurā ietvertas ziņas, kas ar katru bērnu notiek pēc pilngadības sasniegšanas, Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme informē, ka visaptverošākā datu bāze ir Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogramma (SOPA).

Tajā tiek reģistrēti bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna, kurš sasniedzis pilngadību (turpmāk – pilngadību sasniedzis bērns) iesniegumi, kurā lūdz piešķirt:

• vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;
• vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei;
• pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja pilngadību sasniedzis bērns mācās.

Balstoties uz Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumiem Nr. 857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, katram pilngadību sasniegušam bērnam sociālais dienests iekārto klienta lietu, kurā tiek uzkrāta informācija par sniegto palīdzību: pilngadību sasniegušā bērna pieprasītajiem un izmaksātajiem pabalstiem, piešķirtajiem pakalpojumiem un sadarbības atspoguļojumu. Tas ļauj veidot pārskatus par saņēmēju skaitu un izmaksātajiem pabalstiem, piešķirtajiem pakalpojumiem.

Pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums izvērtēt pilngadību sasniegušā bērna vajadzības un resursus un pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas sniegt nepieciešamo atbalstu, kā arī vismaz 2 gadus pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas novērtēt pilngadību sasniegušā bērna sociālās situācijas izmaiņas, kā tas noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta sestajā daļā.  Tātad sociālajam dienestam jābūt informācijai par pilngadību sasniegušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigām, par izmaksātajiem pabalstiem un sniegtajiem atbalsta pasākumiem un pakalpojumiem.

Bāriņtiesas kompetence, bērnam sasniedzot pilngadību, tiek izbeigta, un lieta tiek arhivēta.

Izņēmuma gadījumi ir, ja pilngadību sasniedzis bērns pieprasa apliecību sociālajām garantijām. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 857 7. punktam apliecības izgatavošanu pēc bāriņtiesas pieprasījuma nodrošina VBTAI, ja bērns mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu.

Tas nozīmē, ka no pieprasījumu skaita par apliecības nepieciešamību var iegūt statistikas datus par pilngadību sasniegušiem bērniem, kuri turpina mācības kādā no izglītības iestādēm, bet šie dati var nebūt precīzi, jo apliecība nav obligāta un, iespējams, kādam nav nepieciešama.

Vai bāreņi un aizbildņi ir informēti

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 42. pantu ārpusģimenes aprūpe tiek izbeigta, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

Sešus mēnešus pirms iestādes atstāšanas tās vadītājs bērnam rakstiski sniedz informāciju par likumā noteiktajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvojamo platību. Institūcijās ir tikai daļa bērnu. Kā šo informāciju saņem pārējie, kas vecāku vietā uzņēmušies gādāt par bērnu?

Arī jebkurai omei (bet aizbildņi bieži vien ir vecvecāki) jāzina visas bērna tiesības. Vai tā tiešām ir? Visi visu zina?

Arī tas paredzēts MK noteikumos Nr. 857. To 23. un 24. punkts ir noteikts, ka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs (audžuģimene, aizbildnis) 6 mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas informē pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi un laiku, kad bērnam beigsies ārpusģimenes aprūpe un būs nepieciešams atbalsts izglītības iegūšanā un patstāvīgās dzīves uzsākšanā, kā arī palīdzība dzīvokļa jautājumā, norāda I. Kurme.

Ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs sadarbībā ar bāriņtiesu sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas viņu rakstiski informē arī par tiesībām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumā, braukšanas maksas atvieglojumiem, kā arī atbalstu izglītības iegūšanā un patstāvīgās dzīves uzsākšanā. Tā kā bāriņtiesa ir iestāde, kas rūpējas par jebkura ārpusģimenes aprūpē esoša bērna labklājības nodrošināšanu, un ir pieejami dati par ikvienu bērnu ārpusģimenes aprūpē, kurš sasniegs pilngadību, praksē tieši bāriņtiesas sociālajam dienestam ziņo par bērniem, kam pienāksies sociālās garantijas, kā arī informē bērnus ārpusģimenes aprūpē un viņu likumiskos pārstāvjus, kādas sociālās garantijas pienāksies bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, un kā tās iespējams saņemt.

Obligātas mācības arī aizbildņiem un iespēja turpināt ārpusģimenes aprūpi pēc pilngadības

LM pārstāve kā pozitīvu atbalstu audžuģimenēm un aizbildņiem  uzskata Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus, kuri savā darbībā ir mobili, - tie var sniegt pakalpojumus atbilstoši klientu vajadzībām un pēc iespējas tuvāk klientu dzīvesvietai. Atbalsta centri ir izveidojuši pakalpojuma punktus vairākās pašvaldībās, kur sniedz kādu no pakalpojumiem: psihologa, sociālā darbinieka konsultācijas, atbalsta grupas, mācības audžuģimenēm, ikgadējās zināšanu pilnveides mācības audžuģimenēm, bērna tikšanos ar bioloģiskajiem vecākiem un citiem radiniekiem vai arī visus šos pakalpojumus.

Tomēr ne visiem ir iespēja saņemt vajadzīgo atbalstu, un personām, kuras uzņēmušās aizbildņa pienākumus, mācības nav obligātas. 

Pašreiz Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” par aizbildņu obligāto apmācību, kurā paredzēts noteikt vienlīdzīgu pieeju mācību apgūšanā ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem, kā arī to, ka aizbildņiem, tāpat kā audžuģimenēm un adoptētājiem, ir pienākums obligāti apgūt mācību programmu.

Mērķis ir veicināt aizbildņu prasmes, zināšanas bērnu aprūpē, kas palīdzētu labāk izprast bērnu, kā arī informēt aizbildņus par juridiskajiem aspektiem un bērnu sagatavošanu patstāvīgai dzīvei, aplūkot jautājumus par bērniem pienākošajām sociālajām garantijām un to pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.

Ar likuma grozījumiem iecerēts arī risināt problēmu, ka ne vienmēr jaunieši, sasniedzot pilngadību, ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi. Tāpēc ir paredzēts precizēt nosacījumus, kādos gadījumos bērniem ārpusģimenes aprūpē pēc pilngadības sasniegšanas jāturpina tajā  uzturēties, lai, sasniedzot pilngadību, justos drošāk, pārliecinātāk par savu nākotni un pāreja uz patstāvīgu dzīvi notiktu pakāpeniski un atbilstoši katra bērna attīstības spējām.

LM ir uzsākusi veidot pilngadību sasniegušo bērnu atbalsta sistēmu, kurā šogad plānotas  aizbildņu mācības, audžuģimeņu un aprūpes iestāžu darbinieku zināšanu pilnveide par bērnu sagatavošanu patstāvīgai dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes, papildatbalsts ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējiem, kā arī saprotama un pieejamu informācija bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas par sociālajām garantijām. Sadarbībā ar VBTAI, sociālo pakalpojuma sniedzējiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām tiks rīkota informatīvā kampaņa par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.

Kur vērsties atraidītajam

Ja bārenis Sociālajā dienestā ir saņēmis atteikumu palīdzībai ar mājokli, iespējams, nav īsti sapratis, kāpēc tā, kur viņš var  vērsties? Varbūt bāriņtiesā?

LM pārstāve norāda: Pilngadību sasniegušajam bērnam ir jādodas uz Sociālo dienestu, kur sociālais darbinieks sniedz informāciju par sociālajām garantijām, jo dienests pieņem iesniegumus par pabalstiem, ko ir iespēja saņemt pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī sniedz nepieciešamos atbalsta pasākumus, lai veiksmīgāk uzsāktu patstāvīgu dzīvi atbilstoši jau minētā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta sestajai daļai.

Ja pilngadību sasniedzis bērns saņēmis atraidījumu pašvaldībā par mājokli, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu jaunietis var lēmumu pārsūdzēt iestādē, kas izdevusi konkrēto administratīvo aktu, iestādei iesniegums jāsniedz izskatīšanai pēc pakļautības augstākai institūcijai – domei, kura pieņem galīgo lēmumu.

Viens no papildu atbalsta veidiem ir mentors pilngadību sasniegušajam bērnam. Pakalpojuma mērķis ir sniegt emocionālu un praktisku atbalstu jauniešiem ārpusģimenes aprūpē, lai uzlabotu viņu saskarsmes spējas un spēju sekmīgāk iekļauties sabiedrībā pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma izbeigšanās, kas ietver budžeta plānošanu un izpildi, praktisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, veselīga dzīvesveida iepazīšanu, dalību dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, paplašinot jaunieša redzesloku un stiprinot pārliecību par savām spējām (piemēram, teātris, kino, opera, koncerti, izstādes, kafejnīcas u. c.), reālu dzīves situāciju risināšanu, izglītības ieguvi, profesijas izvēli un darba meklējumus, sociālās palīdzības un dažādu pakalpojumu saņemšanas organizēšanu atbilstoši jaunieša vajadzībām, sadarbojoties ar valsts, pašvaldības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.