Turpmāk minimālo ienākumu sliekšņus noteiks procentos no minimālo ienākumu mediānas. Garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnis no 1. jūlija būs 125 eiro pašreizējo 109 eiro vietā. Atbilstoši likumā paredzētajiem procentiem palielināts arī trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un minimālie ienākumi maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
Minimālo ienākumu pārskatīšana noteikta ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ceturtdien, 1. jūnijā.
Likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka jaunie minimālo ienākumu slieksņi būs spēkā no 1. jūlija, atsevišķās situācijās mājokļa pabalstam par jūniju tiks izmantots jaunais regulējums.
Likuma 33. pantā līdz šim bija minētas konkrētas minimālo ienākumu sliekšņu summas eiro. Ar grozījumiem ienākumu sliekšņi noteikti diferencētā apmērā procentos no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Minimālo ienākumu sliekšņu apmēru mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim koeficientus:
1) pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā – koeficientu 1;
2) pārējām personām mājsaimniecībā – koeficientu 0,7.
Jaunie minimālo ienākumu sliekšņi no šā gada 1. jūlija būs augstāki, salīdzinot ar pašreizējām summām, informē Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta vecākā eksperte Maruta Pavasare, ilustrācijai norādot arī ienākumu sliekšņus ar koeficienu 0,7 (ko izmanto pārējām personām mājsaimniecībā) un salīdzināšanai – iepriekšējās likumā noteiktās summas.
Jaunie ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai:
Pašvaldība var noteikt arī zemāku slieksni, piemēram, 70%. Tad tas pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 436 eiro, piebilst eksperte.
Daļa pašvaldību šopavasar savos saistošajos noteikumos maznodrošinātā statusam noteica ienākumu līmeni 436 eiro apmērā. Turpmāk maksimālā summa var būt arī augstāka, ja pašvaldība tā nolemj. Piemēram, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā nolemts piemērot augstāko iespējamo ienākumu slieksni 80% apmērā, norādīts pašvaldības informācijā. Tas nozīmē, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no 1. jūlija tiks noteikts 501 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā (pašlaik – 436 eiro) un 351 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (pašlaik – 305 eiro).
Pašvaldībās jaunie minimālo ienākumu sliekšņi tiks ņemti vērā, aprēķinot pabalstus no 2023. gada 1. jūlija.
Likuma 36. panta (“Materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi”) pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības sociālais dienests, pirms pieņem lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus (ienākumus, īpašumus, uzkrājumus).
1. jūnijā stājas spēkā šī likuma panta pirmās daļas 1. un 2. punkta izmaiņas par ienākumiem, kurus neņem vērā, vērtējot materiālo situāciju sociālās palīdzības sniegšanai, – vairākus ienākumus, kurus iepriekš neievērtēja, turpmāk vērtēs kā ienākumus, bet ir papildināti arī tie ienākumi, kurus neņems vērā.
M. Pavasare skaidro: būtiska atšķirība ir tā, ka tiks ņemti vērā uzturlīdzekļi bērnam, kurus mājsaimniecība saņem. Ja persona maksā uzturlīdzekļus bērnam citā mājsaimniecībā, tad tie joprojām netiks ieskaitīti ienākumos – valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā (155 eiro līdz bērna 7 gadu vecumam un 186 eiro no 7 gadu līdz 18 gadu vecumam).
Turpmāk ņems vērā stipendijas un visus ienākumus no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem, izņemot bezdarbnieka stipendiju NVA organizēto mācību laikā un finanšu atlīdzību reģionālās mobilitātes veicināšanai.
Savukārt ienākumos netiks ņemts vērā citas personas sniegtais materiālais atbalsts ārstniecības izdevumu, izglītības izdevumu un mājokļa kredīta maksājuma veikšanai, ja to apliecina izdevumus apliecinoši dokumenti. Svarīgi, lai atbalsta sniedzējs pārskaitījumā norāda kādu no šiem mērķiem un materiālā atbalsta sniedzējs uzrāda naudas izlietojumu paredzētajam mērķim.
Jaunums ir arī vairāku neregulāru ienākumu veidu “pārcelšana” no 12 mēnešu ienākumu vērtēšanas perioda uz trīs mēnešiem, piemēram, tiešie maksājumi lauksaimniekiem un atbalsts lauku attīstībai, tostarp kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ienākumi no autoratlīdzības u. c.
Palielināta ir mājsaimniecībā pieļaujamā atlikuma summa bankas kontā – no 272 eiro mājsaimniecībai līdz 313 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Atlikumu sāk uzskaitīt tikai tad, ja tas pārsniedz vidējos mēneša ienākumus personai mājsaimniecībā. Atlikums bankas kontā, kas izveidojies no tikko ieskaitītas darba algas vai pensijas, nav uzskatāms par uzkrājumu.
Šajā likumā (35. panta piektajā daļā) tagad ir noteikti koeficienti, kādus piemēros, aprēķinot mājokļa pabalstu:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti piemēros koeficientu 2,5;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficientu 2;
3) mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – koeficientu 2;
4) pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,5.
Koeficienti 2,5 un 2 ir noteikti visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensionāri, personas ar invaliditāti, un bērniem, kurus audzina pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, norāda M. Pavasare. Savukārt zemākais koeficients (1,5) noteikts mājsaimniecībām, kurās ir viena vai vairākas darbspējīgas personas.
Līdz ar to papildināta arī likuma 35. panta ceturtā daļa par mājokļa pabalstu. Proti, mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu šā panta piektajā daļā noteikto koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Grozījumu pārejas noteikumos paredzēts: “Ja mājsaimniecībai līdz 2023. gada 31. maijam ir piešķirts mājokļa pabalsts par 2023. gada jūniju un turpmākajiem mēnešiem, tad pašvaldības sociālais dienests veic tā pārrēķinu, piemērojot aktuālo iztikas līdzekļu deklarāciju atbilstoši 2023. gada 1. jūnijā spēkā esošajam šā likuma 35. panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajam tiesiskajam regulējumam bez personas atkārtota iesnieguma.”
Minimālajiem ienākumu sliekšņiem no šā gada 1. jūlija tiek izmantota 2020. gada ienākumu mediāna – 626,57 eiro –, kas ir publicēta Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā.
Tie ir EU-SILC pētījuma dati, kuri tiek ievākti pēc vienas metodoloģijas visā Eiropā, skaidro M. Pavasare. Ātrāk dati nav pieejami, jo apstrādes un validācijas process ir garš.
No 2024. gada 1. janvāra tiks piemērota 2021. gada ienākumu mediāna – 685,78 eiro.
Mediāna ir viduspunkts ienākumiem, kas sagrupēti no zemākās līdz augstākajai vērtībai (nevis vidējie ienākumi, bet centra vērtība), skaidrots LM informācijā.
Ekvivalentais ienākums ir mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, kas tiek dalīti ar ekvivalento mājsaimniecības locekļu skaitu, t. i., katram mājsaimniecības loceklim piešķirot individuālu (atšķirīgu) ekvivalento svaru. Ekvivalences skalas tiek izmantotas, lai atbilstoši mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitam piešķirtu katram mājsaimniecības loceklim vērtību proporcionāli to vajadzībām.
Sociālajā palīdzībā tiek piemērotas ekvivalences skalas: 1 un 0,7. Pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā šī vērtība ir 1, pārējiem mājsaimniecību locekļiem – 0,7 no pirmās mājsaimniecības.
Piemēram, mājsaimniecībā ir divi cilvēki – GMI sliekšņu summa ir 212,50 eiro (125 eiro pirmajai personai + 87,50 eiro otrajai personai).
Piemēram, mājsaimniecībā ir pieci cilvēki – GMI sliekšņu summa ir 475 eiro (125 eiro pirmajai personai + 350 eiro pārējām četrām personām, 87,50 eiro katrai).
GMI pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas kārtība, kā arī mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība un izdevumu pozīcija minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai noteikta Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”.
Lai mājsaimniecība (kas var būt arī viena persona) varētu pretendēt uz trūcīgas mājsaimniecības statusu, tās ienākumi nevar pārsniegt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kas ir 50% no ienākumu mediānas jeb 313 eiro pirmajai personai, 219 eiro – katrai nākamajai. Ja mājsaimniecībā ir vairāki cilvēki, tad visi ienākumi jāskaita kopā.
Piemēram, mājsaimniecībā ir tēvs, māte un bērns. Lai atbilstu trūcīgas mājsaimniecības statusam, mājsaimniecības kopējie ienākumi nevar pārsniegt 751 eiro mēnesī (313 + 219 + 219).
Piemēram, mājsaimniecībā ir divi pieaugušie un divi bērni. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 970 eiro (313 + 219 + 219 + 219).
Minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk palielinās katru gadu – iepriekš tas tika darīts ik pēc trijiem gadiem.
Likumā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums 30% apmērā no pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai.
