Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Situācijā, kad valsts jauno saimniecisko gadu sāks bez gadskārtējā budžeta, Saeima atbalstīja jauno likuma kārtību, lai iepriekš solīto un nolemto atlīdzības palielinājumu nākamgad saņemtu pedagogi, tiesneši, prokurori, mediķi.
FOTO: Freepik
Saeima ceturtdien, 6. decembrī, pieņēma grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, tādējādi nodrošinot iespēju finansēt nepieciešamos izdevumus jaunajā saimnieciskajā gadā situācijā, kad nav pieņemts gadskārtējais valsts budžets. Galīgajā lasījumā Saeima atbalstīja vēl vienu priekšlikumu – 2019. gadā novirzīt papildu līdzekļus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku algām.
Saeima grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību kā steidzamus atbalstīja otrajā, galīgajā, lasījumā.
Likums par budžetu un finanšu vadību līdz šim paredzēja, ka situācijā, kad nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžets, un tā tas būs arī šajā gadu mijā, valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus nākamajam gadam nosaka finanšu ministrs. Taču valsts izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada piešķīrumiem.
Lai nodrošinātu šogad pieņemto lēmumu izpildi, nākamgad nepieciešami papildu līdzekļi (kopumā vairāki desmiti miljonu eiro) algu palielināšanai pedagogiem, tiesnešiem, prokuroriem, pensiju un pabalstu maksājumiem. Tā kā tas nebūtu iespējams, izmantojot valsts vajadzību un lēmumu finansēšanai līdzšinējo kārtību, tika rosināts grozīt likumu.
Jaunā (pagaidu) budžeta izdevumu kārtība paredz, ka nākamā gada izdevumiem jau no janvāra varēs tērēt nevis 1/12 daļu no iepriekšējā (2018.) gada budžeta, bet gan tiks ņemts vērā vidējā termiņa budžets.
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību noteic, ka izdevumi nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma attiecīgam gadam noteikto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei, tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, tiek nodrošināta spēkā esošo normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā u. c.
Grozījumi arī paredz, ka Finanšu ministrijai (FM) savā mājaslapā piecu dienu laikā būs jāpublicē finanšu ministra apstiprinātie valsts darbībai nepieciešamie valsts budžeta izdevumi, aizdevumi un aizņēmumu limiti.
Grozījumus likumā izstrādāja Finanšu ministrija.
Izskatot likumprojekta galīgajam lasījumam iesniegtos deviņus priekšlikumus, Saeima tomēr atbalstīja iepriekš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā noraidīto Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu papildināt grozījumos pārejas noteikumus, paredzot, ka, apstiprinot valsts budžeta izdevumus, finanšu ministrs 2019. gadā novirza 8 313 222 eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku darba samaksas paaugstinājumam.
FM iepriekš kā būtiskākās papildu izdevumu pozīcijas, kālab nepieciešama jauna pagaidu budžeta kārtība, bija norādījusi pensijas un pabalstus (pieaugums pret 2018. gadu 10 360 211 eiro), pedagogu darba samaksu (pieaugums pret 2018. gadu 17 587 293 eiro), tiesnešu un prokuroru darba samaksu (ietekme pret 2018. gadu 8 876 852 eiro), Satversmes tiesas spriedumu izpildi par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām (ietekme pret 2018. gadu 16 097 729 eiro).
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
